Kas ir iekšējais bērns un kā tas veidojas?

Iekšējais bērns ir cilvēka psihiskās pasaules daļa. Tas katram ir atšķirīgs un veidojies agrīnās dzīves pieredzes laikā. Bet kā par to rūpēties? Uz to sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga atbildēs šajā rakstā.

Kas ir iekšējais bērns?

Vienkārši sakot, iekšējais bērns ir mūsu agrīnās attīstības apstākļi. Iekšējo bērnu veido tās lietas psihē, ar kurām savā bērnībā nevarējām tikt galā. Tās ir ne tikai dažādās attīstības līnijas, bet arī emocionālie pārdzīvojumi, ar kuriem nevarējām tikt galā. Kad pieaugam, šīs emocijas ir traucējošas, neracionālas un situācijai neatbilstošas. Tā it kā tas es, kurš piedzīvoja šīs emocijas bērnībā, joprojām turpina tās pārdzīvot tik pat spilgti kā tad. Sadzīvē pietiek ar pavisam nelielu atgādinājumu par pagātnes notikumiem, lai emocijas uzliesmotu ar tā laika spēku.

Domājot par psihes jeb personības attīstību, jāpatur prātā, ka psihe nav viens veselums – tai piemīt sarežģīta uzbūve. Psihiskā attīstība norit “attīstības līnijās”. Attīstības līnijas nosaka, cik efektīvi tiekam galā ar pieaugušā dzīves uzdevumiem. Kad kāda attīstības līnija nav progresējusi, mums trūkst iemaņu, kā risināt attiecīgo uzdevumu – šajā jomā mēs esam kā bērns, kuram nav stratēģijas, kā tikt galā.

Tātad iekšējais bērns atspoguļo bērnībā neatrisinātos attīstības uzdevumus, traumu radītās emocionālās pēdas un sāpīgus secinājumus par sevi un dzīvi.

Kā palīdzēt iekšējam bērnam kļūt par nobriedušu pieaugušo?

Viss sākas ar iekšējā bērna ieraudzīšanu un atzīšanu. Jādod sev iespēja pieņemt, ka mums katram ir savs iekšējais bērns. Mēs nedrīkstam domāt par sevi kā par psihiski viengabalainu būtni, kam nepiemīt pretrunīgums un daudzšķautņainība. Ar profesionāļa palīdzību un iekšējās novērošanas attīstīšanu iespējams sākt ieraudzīt, ka dažos brīžos mēs rīkojamies un jūtamies gluži kā bērnībā.

Savā profesionālajā darbībā un sava iekšējā bērna dziedināšanas procesā esmu piedzīvojusi šo dziedināšanas veidu – psihoanalīzi 10 gadu garumā. Tas ir veidojis pamatīgu izpratni par savu iekšējo pasauli un to, kā strādā cilvēka psihe. Taču es neapstājos pie psihoanalīzes un turpināju atklāt arī citas prakses – šamaniskos ceļojumus, holotropo elpošanu un atdzimšanas elpas praksi. Pēdējo apguvu, lai šo metodi piedāvātu saviem klientiem. Visa šī pieredze ir pamatā manis izstrādātajam iekšējās pasaules transformācijas kursam, kas iekļauj arī iekšējā bērna dziedināšanu. Vispirms mācāmies vērot savu domu saturu, lai atklātu pamatpārliecības par sevi un pasauli, kas mūs nosaka. Kad atklātas pirmās atziņas par savu būtību, mācāmies, kā strādājot ar afirmācijām (pozitīvi apgalvojumi, veidoti pretēji katra individuālajām negatīvajām pārliecībām par sevi), tās transformēt par sev labvēlīgām. Attiecīgi mainīsies arī dzīves pieredze. Šajā praksē īpaša nozīme tiek veltīta, lai apzinātu un atbrīvotos no informācijas un emocijām, kas piesaistīta negatīvajai atziņai par sevi. Iekšējais bērns tiek sastapts caur vizualizācijām un meditācijām. Tiek ieraudzītas un pieņemtas viņa vajadzības un meklēti praktiski veidi, kā šīs vajadzības apmierināt. Tā šī psihes daļa iegūst vajadzīgās rūpes un var pieaugt un nobriest.

Sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga