No sirds mīl savu darbu aptiekā

Aļona Mihailova ar apburošu rūpību, iejūtību un smaidu prot apkalpot «Mēness aptiekas» klientus Bauskā. Viņa ir dzimusi un uzaugusi Rīgā, kā pati saka, – vienkāršā darbaļaužu ģimenē. Mamma pusi mūža nostrādājusi «Radiotehnikā», tēvs – rūpnīcā «Arsenāls», bet pašas Aļonas skolas gadi pagājuši grāmatu pasaulē. Rezultātā grāmatas un literatūra aizrāvusi tā, ka pēc skolas viņa iestājusies un pabeigusi Latvijas universitātes Filoloģijas fakultāti. Bet tagad kā zivs ūdenī jūtas tieši aptiekā.

«Literatūra palīdzēja man sagatavoties svarīgākajam manā dzīvē. Tā ir tikai daļa no manas «matricas», starta laukums. Piekritīsit, neviens nesaprot mūs tā, kā saprot Pols Sartrs, neviens nemāca mūs drosmei un vīrišķībai tā, kā to darīja Ernests Hemingvejs, neviens nespēj atklāt mīlestības noslēpumu tā, kā to mācēja Ērihs Marija Remarks, un neviens nepazīst cilvēci labāk par Horhi Luisu Borhesu,» joprojām literatūras valdzinājumu apliecina Aļona Mihailova.

No filoloģijas pie precīzās farmācijas
Aļonas vīrs ir ukrainis, viņa pati – pa pusei tatāriete, bet viņu trīspadsmitgadīgā meita uzskata sevi par latvieti. Saistībā ar pēdējā laika notikumiem iemeslu priekam arī viņu ģimenē ir kļuvis mazāk, vēl jo vairāk tādēļ, ka ir radi gan Ukrainā, gan aiz Urāliem, kur jau daudzus gadu simteņus mitinās tatāri.

Uz Iecavu Aļona dzīvot pārnākusi pēc kāzām, un tad arī radusies interese par darbu aptiekā. «Es iestājos Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā mācīties par farmaceita asistentu un jau pirmajā nedēļā sapratu, ka daru pareizi. Mūs mācīja stingri, pamatīgi, vienkārši lieliski. No piesātinātajām lekcijām un praktiskajām nodarbībām es burtiski dzīvoju ar adrenalīnu asinīs. Pabeidzot koledžu, sāku strādāt aptiekā par farmaceita asistenti un kopš tā laika jūtos gluži kā spārnos, tik ļoti man patīk šī mana profesija,» atzīst Aļona.

Ir arī negaidīti pārbaudījumi
Pat pieredzējušam farmaceitam aptiekā katra diena nes jaunus izaicinājumus viņa zināšanām, profesionalitātei, cilvēkmīlestībai un spējai grūtā brīdī savākties un palīdzēt… Protams, situācijas aptiekā mēdz būt visdažādākās. Aļona atceras, ka viņas darba prakses sākumā «Mēness aptiekā» medicīnas centrā Ziepniekkalnā kādā sestdienas pievakarē, kad visi kolēģi un poliklīnikas ārsti jau bijuši prom, aptiekā ienākusi pavisam jauniņa sieviete, kurai sākušās dzemdības. Aļona izsaukusi neatliekamo palīdzību, nomierinājusi, noguldījusi uz kušetes un vēl tagad atminas, cik pateicīga bijusi meitene, kad mazliet varējusi nomierināties no sajūtas, ka ir drošās rokās, lai gan pašai palīdzētājai sirds trīcējusi satraukumā. Cilvēki parasti vēršas aptiekā brīžos, kad viņiem negaidīti rodas problēmas ar veselību, bet ārsta vai medmāsas līdzās nav. Ir gadījies arī līdz ātrās palīdzības atbraukšanai aptiekā reanimēt kādu vīrieti. Par laimi, viss beidzies labi.

Atbalstot un rūpējoties
Aptiekas speciālists vienmēr ievēro mediķu galveno principu: «Nekaitē!», atbalstot un rūpējoties par katru pacientu. «Mums nav tiesību kļūdīties, jo no zālēm un mūsu konsultācijām ir atkarīga dzīvība. Farmaceitam, pie kura jūs vērsīsieties pēc padoma, piemēram, kā uzlabot matu stāvokli, ir jāzina daudzas lietas. Viņš noteikti painteresēsies, kādus preparātus jūs lietojat, vai esat slimojis ar «Covid-19», kādi ir jūsu dzīves un darba apstākļi, cik jums ir gadu un vai jums nav problēmu ar menstruālo ciklu, ja runa ir par sievieti. Katrs aptiekas klients ir kā mozaīka, kuru farmaceitam ir jāmāk salikt. Runājot ar apmeklētāju, galva strādā kā dators, lai sagatavotu vienīgo pareizo atbildi,» par darbu stāsta Aļona.

Piemēram, izdzirdot cilvēka lūgumu «iedot kaut ko pret klepu», ir jāsaprot, kāds ir šī stāvokļa iemesls, kas pie tā ir vainīgs – bronhīts, laringīts, gripa, kuņģa atvilnis, alerģija vai varbūt koronavīrusa infekcija? Katrai situācijai būs savi preparāti, lai atvieglotu simptomātiku. Farmaceits nav ārsts, tāpēc, piedāvājot apmeklētājam kādu no bezrecepšu preparātiem, viņš tajā pašā brīdī ieteiks viņam vērsties pie ārsta.

Darbs mazpilsētas aptiekā
«Cieņa un uzticība ir jānopelna – gan galvaspilsētā, gan provincē. Starpības nav. Esmu ļoti gandarīta, ka varu strādāt tuvu savai dzīvesvietai. Sākot darbu Bauskā, man palīdzēja tieši tas, ka pilsētas iedzīvotāji uzticas «Mēness aptiekai». Tas ir ļoti svarīgi. Man šķiet, ka cilvēki te ir daudz pacietīgāki, izturīgāki – gan
fiziski, gan morāli. Un ārstējas viņi parasti brīvajos brīžos starp dārza un saimniecības darbiem. Vai arī kad slimība piespiež tā, ka vairs nevar izturēt… Tāpēc mums bieži nākas pārliecināt un pierunāt mūsu klientus vērsties pie ārsta, dažkārt es pati palīdzu vecākiem cilvēkiem pierakstīties uz pieņemšanu,» stāsta speciāliste. Viņa atceras īpašu nesenu gadījumu, kad aptiekā iegriezusies kāda kundze un sacījusi: «Meitiņ, man, lūk, šīs zāles steidzami vajag nopirkt, rīt uzsāku ārstēšanās kursu, no paša rīta jābrauc uz procedūru slimnīcā, trīs mēnešus savu rindu gaidīju!» Nozīmētais preparāts bijis ļoti rets, tādu pat Rīgā uzreiz neatradīsi. Līdz aptiekas slēgšanai palikusi stunda, ko darīt… Par laimi, izdevies atrisināt problēmu. Izlīdzējuši kolēģi no «Mēness aptiekas». Nākamajā rītā ar prieku Aļona savai klientei jau varējusi ziņot, ka zāles ir dabūtas. «Es ļoti ceru, ka tās palīdzēs šai jaukajai kundzei ātrāk izveseļoties,» gandarīta Aļona.

Pats galvenais darbam aptiekā
Aļona Mihailova atbildi jautājumam par galveno darbam aptiekā var nosaukt zibenīgi – tā ir precizitāte, atsaucība, cilvēkmīlestība. Iekšēja disciplinētība. Prasme klausīties. Fundamentālas profesionālās zināšanas. Uzmanība. Pacietība. Un vēl (Aļona smaida) prasme pareizi un ātri lasīt ārstu ar roku izrakstītās receptes. Jautāta par galveno sapni šobrīd, viņa atbild: «Protams, miers, kas gan vēl!»