Covid-19 pandēmijas laikā daudzi pārgāja uz attālināto darbu, taču šobrīd vērojama pretēja tendence, uzskata Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Viņa paša uzņēmumā darbinieki, kuri vismaz 80% darba laika strādā kopā ar kolēģiem birojā, saņem īpašus bonusus.
Darbs mājās ir piemērots vienkāršu uzdevumu izpildei, bet nestandarta situācijās attālums samazina darba izpildes ātrumu, izpratni par sarežģītiem uzdevumiem un atgriezenisko saiti, ir pārliecināts Kristofs Blaus. Viņaprāt, komandām, kas strādā pie sarežģītām inovācijām, kritiski jāpārvērtē attālināta darba ietekme uz rezultātiem.
Pētījumi rāda, ka attālinātais darbs ir mazāk produktīvs
Kā rāda Nutrameg pieredze, kolēģi, kuri strādā klātienē, ātrāk nekā pārējie orientējas aktuālajā situācijā. Tiem ir tuvāka un spēcīgāk izteikta uzņēmuma kultūra, labākas savstarpējās attiecības, lielāks reakcijas ātrums, un vadītāji uz šādiem darbiniekiem dabiski paļaujas vairāk. Ir mazāk pārpratumu un destruktīvu emociju, jo klātienē strādājošie darbinieki dzīvo līdz ar uzņēmuma ritmu un kontekstu, un nerodas uztveres plaisa vai arī tā tiek pamanīta agrāk.
Kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, visi pārgāja uz attālināto darbu, Nutrameg tas nebija sarežģīti, jo iespēju strādāt attālināti uzņēmums piedāvāja jau pirms pandēmijas. “Pagājušajā vasarā Tesla noteica faktiski pilnas slodzes darbu no biroja, un Elons Masks kategoriski komentēja, ka “tie, kuriem tas neder, var imitēt strādāšanu kaut kur citur”,” stāsta Kristofs Blaus. “Šogad marta beigās Apple mainīja savu nostāju pret darbu no mājām un noteica, ka vismaz trīs darba dienas nedēļā jāstrādā no biroja. Ja atceramies pirmos piecus iPhone modeļus un katru rudeni kā revolūciju, šobrīd grūti būtu kādu pārliecināt, ka pēdējiem četriem vai pieciem pandēmijas laikā attālināti radītajiem iPhoniem vispār ir jebkādas būtiskas atšķirības. Apple trim obligātajām dienām ofisā ir pievienojušies arī Google un Meta, kas turklāt iepriekš paspēja paspīdēt ar paziņojumu, ka uz visiem laikiem ieviesīs darbu no mājām.”
Un ne velti – jaunākie The Economist apkopotie Harvardas Universitātes, Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūta, Kalifornijas Universitātes un Čikāgas Universitātes pētījumi pretēji populāram uzskatam liecina, ka produktivitāte, strādājot mājās, ir mazāka pat vienkāršu, mehānisku darbu veikšanā. Divas Harvardas Universitātes doktora grāda studentes Natalia Emanuel un Emma Harrington 2020. gada sākumā plaši publicētā pētījumā ziņoja par produktivitātes pieaugumu, taču pēcāk pašas sniedza labotu ziņojumu, ka, ņemot vērā precīzākus datus, attālināts darbs pretēji sākotnējam ziņojumam tomēr izrādījies mazāk produktīvs.
Darbs neklātienē – ārkārtas situācijas, nevis ikdienas risinājums
“Nevar dot cilvēkam uzdevumu izdomāt kaut ko ģeniālu un pilnā nopietnībā gaidīt, ka viņš viens pats mājās starp suņiem, kaķiem un bērniem, skatoties ekrānā, nāks klajā ar nebijušiem risinājumiem. Ir izņēmumi, protams, taču vairumā gadījumu ikdienas darbi tiks izdarīti (bet ar zemāku produktivitāti, nekā pierāda pētījumi), taču nestandarta attīstība, kam vajag radošumu, novērojumus un mijiedarbību ar komandas labākajiem speciālistiem, var palikt tikai uzdevuma līmenī, un tā vairākus gadus pēc kārtas,” ir pārliecināts Kristofs Blaus. “Jāsaprot, ka pandēmijas laiks bija ārkārtēja situācija, kurā palaist uz mājām labi sastrādājušos cilvēkus nesagādāja problēmas, un uz brīdi patiešām varēja gūt labus rezultātus – darbinieki mazāk viens otram traucēja, vairāk koncentrējās, visi izjuta eiforiju, ka var pidžamā pieslēgties un nav nekur jādodas. To deva gadiem ilgi būvētā kultūra un skaidrība, kas pēc inerces vēl pildīja savu uzdevumu. Bet pēc gada, diviem ir parādījušies jauni kolēģi, kas nav kārtīgi plecu pie pleca kopā pastrādājuši, neizrunātās lietas sasniedz kritisko masu, un viss, ko gadiem ilgi esi būvējis, ir jāceļ no jauna. Un kā vārdā? Tikai tāpēc, lai varētu pasēdēt sapulcē pidžamā? Pandēmijas laika eiforija ir uzņēmumus panākusi, iekodusi dibenā, un ir pēdējais laiks atzīt patiesību un pārskatīt nepatiesos pieņēmumus un paskatīties uz pētījumiem.”
Sarunās ar citiem uzņēmumu dibinātājiem un vadītājiem Kristofs Blaus novērojis, ka vadītāji biežāk ir neapmierināti ar attālinātā darba modeli, savukārt darbinieki pārsvarā par to ļoti priecājas.
“Daudzi vadītāji sūkstās, ka, komandai esot izkaisītai pa mājas birojiem, cieš darba kvalitāte un saskarsmes ātrums, taču sūkstās viņi citiem vadītājiem, kamēr ar savām komandām baidās runāt atklāti, jo uztraucas par pretestību. Taču vadītāji paši sev krietni palīdzētu, ja nekultivētu mītu par produktivitātes pieaugumu, strādājot attālināti, un aicinātu arī savas komandas paskatīties pētījumiem un patiesībai acīs,” saka Kristofs Blaus.
Nutrameg pat ieviesis Team Days bonusu – papildu atalgojumu darbiniekiem, kuri vismaz 80% darba laika strādā no biroja. Taču ne mazāk svarīga ir godīga komunikācija no vadītāju puses un skaidras izvēles iespējas darbiniekiem.
Ja nav vajadzīgi kolēģi, varbūt nav vajadzīgs arī pats darbs
Jaunākās prognozes liecina – darbs tomēr vairāk, bet ne pilnībā, atgriezīsies ofisos.
“Ne strādāšana tikai birojā, ne simtprocentīgs attālinātais darbs nav dzīvotspējīgs modelis. Proporcija noslieksies par labu darbam ofisā vairumā uzņēmumu, kas vēlēsies progresēt ātrāk. Noteikti ir tādas darbības jomas, kurās attālināts darbs neietekmē kvalitāti, piemēram, tekstu tulkošana u. tml. individuāli lineāri darbi. Bet lielu daļu šādu mājās izdarāmu darbu pēc pieciem gadiem veiks mākslīgais intelekts. Tāpēc attālinātā darba entuziastiem es ieteiktu nevis priecāties par to, cik ērti viņi var strādāt no mājām, bet gan padomāt par pārkvalificēšanos – ja tev nav vajadzīgi ģeniāli cilvēki apkārt un dzīva interakcija, tas nozīmē, ka tavs darbs ir gana vienkāršs, lai mākslīgais intelekts tevi bez problēmām aizvietotu,” saka Kristofs Blaus. “Uzbūvēt komandu un nodrošināt sapratnes ātrumu nevar tikai caur ekrāniem; komandas problēmas lielākoties vispār nevar pat pamanīt, ja fiziski netiek pavadīts laiks kopā. Ja ir vajadzīgs ātrs radošs risinājums, arvien vairāk lielo tehnoloģiju uzņēmumu dod priekšroku trīs ģeniāliem kolēģiem birojā pie tāfeles ar kafiju un zibenīgu prāta vētru, nevis izkaisītiem pa mājām videozvanā.”
Baigā jau nu pareģa lomā čals iejuties. Vai šis ir vnk Nutrameg reklāmas raksts?
Tendenciozs raksts. Pilns ar pētījumiem arī ar pretējiem rezultātiem. Tas, ka vienā vietā birojs, blakus uzreiz ofiss, parāda, ka rakstījuši vairāki cilvēki. Samests viss vienā katlā – burkāni ar pusķieģeļiem.Gan jau copy paste no citiem avotiem angliski.
Mākslīgais intelekts kādreiz aizvietos arī standarta juristus un pat mediķus. Tāpēc tagad mediķiem nav jjāpārkvalificējas. Kad pianāks, laiks, tad arī nevajadzīgās profesijas pārkvalificēsies, bet tagad tās ir vajadzīgas profesijas.
Darbinieks jāvērtē pēc darba rezultāta! ja ir tas ko sagaidu, tad man viņš birojā nav vajdzīgs, un lai dzīvo kaut vai Bali. Pēc personīgās pierredzes, biroja dienas ir atpūtas dienas, kad neko prātīgu neizdaru! Kafiju gan padzeram ar kolēģiem, reizēm vajadzīga, bet nedomāju, ka tam ir lielāka pievienotā vērtība, par labi izdarītiem darba uzdevumiem attālināti.
Hahaha baigais speciālists jau nu !!! Daudzas tiešām miljonu kompānijas jau pirms pandēmijas strādāja attālināti, jo ofiss varēja būt vienā pasaules malā, bet darba procesi citā!!! Un sabāzt cilvēkus kā mērkaķus krātiņā nav vajadzīgs! Tāds darba stils atļauj strādāt arī tiem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu pēc nevar atstāt savas mājas – vai nu mentālu problēmu dēļ, vai fiziskas invaliditātes rezultātā….bet daži jau labprāt atgrieztos pie vergu važām, ja tik likumi arlautu
Izteikts totāls kontrolētāja tips. Neuzticas cilvēkiem- vienmēr par maz, vienmēr taču var strādāt vairāk…Nedod Dievs tādu uzņēmuma vadītāju ikdienā blakus.