Lai gan smaržas un kosmētika kopumā var šķist kā mūsdienīgi produkti, patiesībā to vēsture ir ļoti sena. Smaržas cilvēki izgatavoja un izmantoja jau Senajā Romā. Pats vārds „smaržas” ir cēlies no latīņu vārda perfumare, kas nozīmē „izdūmot cauri”. Lai gan smaržu izgatavošanas māksla aizsākās senajās kultūrās,  piemēram, Ēģiptē, Indas ielejas civilizācijā un Senajā Ķīnā, par pasaulē pirmo reģistrēto ķīmiķi tiek uzskatīta sieviete Taputi. Viņa dzīvoja 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Mezopotāmijā un veidoja smaržas, destilējot ziedus, eļļu un kalmes ar citām aromātiskām vielām, pēc tam to visu filtrējot.

Smaržu ienākšana Eiropā

Tomēr, lai gan pasaulē smaržas lietoja jau pirms mūsu ēras dažādās senajās civilizācijās, Eiropā tās kļuva populāras tikai četrpadsmitajā gadsimtā, pateicoties tirgotājiem no Arābijas. Ungāri bija pirmie, kas pārņēma šo smaržīgo līdzekli, kas ātri kļuva iecienīts. Tomēr mūsdienās viena no smaržu lielvalstīm ir Francija, jo Luijs XV astoņpadsmitajā gadsimtā sekmēja smaržu izmantošanu Francijā, kura mūsdienās ir viens no šīs jomas centriem.

Mūsdienās smaržu nozare ir viena no pelnošākajām, un ikvienam cilvēkam mājās ir vismaz viena smaržu pudelīte. Tās ir dažādas, nopērkamas, sākot ar pāris eirām, bet to cena var sasniegt pat vairākus simtus eiru. Ir vairāki smaržu zīmoli, kas iekarojuši patērētāju simpātijas un ir īpaši iecienīti, piemēram, Hugo Boss smaržas.

Kā smaržas tiek gatavotas mūsdienās?

Sastāvdaļu vākšana

Pirms smaržas var sākt ražot, ir nepieciešams savākt visas nepieciešamās sastāvdaļas. Smaržas ražo gan no dabīgām, gan sintētiskām vielām, tāpēc tās tiek ievāktas visā pasaulē. Piemēram, ja ir nepieciešams kāds specifisks augs, tad tas var būt laikietilpīgs process, kamēr sastāvdaļa nonāk ražošanas vietā.

Ēterisko eļļu iegūšana no sastāvdaļām

Kad nepieciešamās sastāvdaļas nonāk ražošanas vietā, no tām nepieciešams iegūt eļļas, kas pēc tam tiek izmantotas smaržu veidošanā. Ir vairākas metodes, kā notiek šis ieguve, piemēram, tvaika destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju, tvaiku absorbēšana, macerācija un ekspresija. Ir vairāku veidu smaržas, piemēram, smaržas, smaržūdens, tualetes ūdens un odekolons. To atšķirība ir alkohola un eļļu attiecībā. Tāpēc šajā norisē visiem smaržu veidiem vēl ir vienāda attīstības gaita.

Smaržu sajaukšana

Kad no sastāvdaļām ir iegūtas eļļas, var sākt smaržu sajaukšanu, kas ir arī viens no svarīgākajiem posmiem, no kā būs atkarīgs iznākums. Protams, ļoti svarīga ir sastāvdaļu kvalitāte, taču, ja nebūs sajauktas īstās sastāvdaļas pareizos daudzumos, nekas labs nesanāks. Lai izstrādātu īsto smaržu formulu, var tikt izmantotas pat 800 dažādas sastāvdaļas, un tas var prasīt vairākus gadus.

Pēc tam, kad ir atrasta īstā smaržu buķete, to sajauc ar spirtu. Kā jau tika minēts, alkohola apjoms smaržās ietekmē to, kāds smaržu veids tiks iegūts, t. i., smaržas, smaržūdens, tualetes ūdens vai odekolons. Lielākā daļa smaržu tiek izgatavotas no aptuveni no 10% līdz 20% eļļu, kas izšķīdinātas spirtā un ūdenī. Odekoloni satur aptuveni no 3% līdz 5% eļļu, kas atšķaidītas ar no 80% līdz 90% spirta, un ūdens veido aptuveni 10% no sastāva. Tualetes ūdenī ir vismazākais eļļu daudzums, t. i.,  2%, un no 60% līdz 80% spirta ar 20% ūdens. Cenu kategorijas arī atšķiras tāpēc, ka visdārgākā prece būs tā, kurai ir lielākais eļļu saturs.

Smaržu izturēšana

Smaržas pēc sajaukšanas bieži tiek izturētas vairākus mēnešus vai pat gadus. Pēc tam eksperti vēlreiz pārbauda rezultātu, lai pārliecinātos, ka ir iegūts pareizais aromāts.