Pretrunīgs un mazliet gaidīts – Rīgā sākas pasaules čempionāts hokejā

No 12. līdz 28.maijam Rīgā un Tamperē norisināsies pasaules čempionāts hokejā, Latvijas galvaspilsētai uzņemot B apakšgrupu un divus ceturtdaļfinālus, kas norisināsies 25.maijā. Latvijā meistarsacīkstes notiks pēc divu gadu pārtraukuma, bet pilnvērtīgi – ar skatītāju klātbūtni visās spēlēs un, iespējams, pilnām tribīnēm uz mājinieku mačiem – pirmo reizi kopš 2006.gada, jo 2021.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ Latvijas izlases līdzjutēji klātienē varēja apmeklēt tikai vienu mājinieku izlases spēli.

Ja iepriekšējais čempionāts aizritēja Covid-19 zīmē, tad šī norisi ietekmējusi karadarbība Ukrainā, jo Rīga un Tampere tiesības rīkot pasaules čempionātu ieguva pēc tam, kad tās tika atņemtas Krievijai, kura turnīru vēlējās rīkot Sanktpēterburgā. Agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas izlases izslēgtas arī no šī gada turnīra, kā arī šo valstu pārstāvji klātienē nevarēs piedalīties Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) kongresā, tiesa, pastāv iespēja, ka viņi pieslēgsies attālināti.

Tāpat šo valstu pilsoņi nevar būt dalībnieču vidū, un, visticamāk, šī iemesla dēļ Kazahstānas izlase bija spiesta uzteikt darbu galvenajam trenerim baltkrievam Andrejam Skabelkam. IIHF agresorvalstu atgriešanās aizkavēšanos starptautiskajā apritē joprojām pamato ar drošības apsvērumiem, nevis šo valstu agresiju pret Ukrainu. Tikai pāris nedēļas pirms čempionāta sākuma kļuva zināms, ka tribīnēs drīkstēs demonstrēt arī Ukrainas karogus, lai gan pagājušā gada rudenī vēl tādas pārliecības nebija.

Salīdzinot ar iepriekšējo čempionātu, kuru Rīga pilnvērtīgi uzņēma 2021.gadā, šim sagatavošanās laiks pēdējā fāzē bija krietni ilgāks, kā arī prasīja mazākus ieguldījumus infrastruktūrā, jo šogad būs nepieciešama tikai viena halle – “Arēna Rīga”. Aizpērn Latvija tikai dažus mēnešus pirms čempionāta ieguva tiesības rīkot visu turnīru, nevis tikai apakšgrupu spēles, jo IIHF ilgā koķetēšana ar autoritāro Baltkrievijas režīmu tomēr beidzās ar lēmumu atņemt Minskai rīkotāju tiesības.

Rīgas un Tamperes kandidatūrai konkurenci mēģināja izrādīt Slovēnija un Ungārija, taču šīm sāncensēm neizdevās apliecināt savu konkurētspēju.

Naudas nav! Un nebūs?

Piesakoties pasaules čempionāta rīkošanai, bija cerības uz palīdzību no valsts budžeta, kas vēlāk tika konkretizētas 750 000 eiro apmērā licences maksai un kā līdzmaksājums IIHF kongresam, kas norisināsies Tamperē. Tomēr nekādas garantijas netika sniegtas, un finansējums no valsts joprojām nav saņemts, un nu jau mantra, ka peļņa no čempionāta būs ieguldījums Latvijas hokeja nākotnē, pārtapusi par cerību saukļiem turnīru “pabeigt uz nulles”, proti, bez finansiāliem zaudējumiem.

Pēc rīkotāju aplēsēm, kopējais ieguldījums ekonomikā mērāms 48 miljonu eiro apmērā, tiešajos nodokļos nomaksātās summas – 9,8 miljoni eiro. Vēl maija sākumā bez valsts atbalsta iztrūkums bija apmēram pusotrs miljons eiro. Pasaules čempionātu noslēdzot “pa nullēm”, parādu segšanai būs nepieciešami ieguldījumi, visdrīzāk, no Latvijas Hokeja federācijas budžeta.

Kopējie čempionāta ienākumi tika rēķināti nepilnu astoņu miljonu apmērā, lauvas tiesa jeb 6,1 miljons no biļešu pārdošanas, un tieši šis process neiet tik raiti, kā gribētos, – nedēļas sākumā bija pārdota mazāk nekā puse no biļetēm jeb 105 000 no 240 000. Iemesls kūtrumam nav šķietami hokeja popularitātes noriets, bet gan Latvijas mājsaimniecību budžetiem nesamērīgi augstās biļešu cenas sēdvietās ne gluži pie pašiem arēnas griestiem. Ar Tamperes spēlēm salīdzinoši augstā cena tiek pamatota ar to, ka Latvijā atšķirībā no Somijas biļetēm piemērots pievienotās vērtības nodoklis, turklāt, neskatoties uz to, ka “Arēnā Rīga” ir vairāk nekā 10 000 sēdvietu, ievērojot visas prasības, pārdot uz mačiem biļetes var apmēram tikai 7000 sēdvietu.

No ārvalstīm Rīgā tiek gaidīti apmēram 25 000 hokeja līdzjutēju, no kuriem lielākais “desants” ieradīsies no Čehijas, daudz viesu būs arī no Slovākijas un Šveices, bet lielāka aktivitāte tika gaidīta no Norvēģijas un Slovēnijas hokeja cienītājiem. Sākotnēji Čehijas izlases vietā šajā apakšgrupā bija jāspēlē ASV, bet rīkotājiem ir tiesības pāris komandas apmainīt. Komerciālos nolūkos cerot uz līdzjutēju pieplūdumu no Čehijas, tika izvēlēta šī komanda.

Pieredze un jaunība laukumā un treneru korpusā

Latvijas izlase pasaules čempionātu aizvadīs ar stabiliem, izlases rindās sevi pierādījušiem vārtsargiem. Artūrs Šilovs pēc uzmirdzēšanas pagājušā gada čempionātā aizvadīja sekmīgu sezonu Amerikas Hokeja līgā (AHL), kur pamatturnīrā bija ceturtais uzvarām bagātākais vārtsargs, tāpat izpelnīdamies atzinību par sniegumu debijā Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Vārtsargu līniju stiprinās arī Kristers Gudļevskis, kurš, aizvadot vienu no labākajām sezonām karjerā, sekmēja slavenās Ērnšeldsvīkas “MoDo” uzvaru “Allsvenskan” un palīdzēja komandai izcīnīt ceļazīmi uz Zviedrijas augstāko līgu. Viņam gan kārtējo reizi karjerā sevi jāapliecina no jauna, jo “MoDo” neturpinās sadarbību ar latvieti. Pieredzi sniegs arī Ivars Punnenovs, kurš ar valstsvienību bija visas treniņnometnes laikā atšķirībā no Gudļevska un Šilova, kuri komandai pievienojās pēdējā nedēļā.

Aizsardzībā Latvijas izlases līderis varētu būt Uvis Jānis Balinskis, kurš čempionātu sāks ne tikai kā Čehijas līgas sezonas labākais aizsargs, bet arī ar NHL komandas Floridas “Panthers” līgumu kabatā. Aizsardzību stiprinās arī nule kā par Čehijas čempionu kronētais Kārlis Čukste. Ekstralīgā sezonu aizvadīja arī aizsargi Kristaps Zīle, Jānis Jaks un Ralfs Freibergs, turklāt visi trīs vienā komandā, kā arī Oskars Cibuļskis. Šajā pozīcijā čempionātā spēlēs arī šosezon NCAA spēlējušais Arvils Bergmanis un Slovākijā sezonu aizvadījušais Roberts Mamčics. No Ziemeļamerikas tiek gaidīts Kristiāns Rubīns, kurš šobrīd vēl cīnās Kaldera kausa izcīņā.

Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm par karjeras beigām izlasē paziņoja Kaspars Daugaviņš, taču lēmums nebija akmenī iekalts un ilggadējais valstsvienības kapteinis atgriezās komandā, un arī šī gada meistarsacīkstēs komandas biedri uzticējuši viņam kapteiņa pienākumus. Sezonas laikā uzbrucējs apliecināja teicamu rezultativitāti Vācijas hokeja līgā (DEL) un bija ražīgs arī izlasē, pēdējā pārbaudes mačā ar Dāniju iemetot trīs ripas pretinieku vārtos. Izlasei ardievas nav teicis arī Andris Džeriņš.

Uzbrukumā talkā nāks arī Zviedrijas un Čehijas līgās rezultatīvi spēlējušie Rodrigo Ābols un Roberts Bukarts. Tāpat kā Čukste Čehijā, arī uzbrucējs Deniss Smirnovs Šveicē kļuva par nacionālo čempionu. Izlases sastāvā ir arī daudzsološais centra uzbrucējs Dans Ločmelis – 19 gadus vecajam jelgavniekam, kuru treneris Harijs Vītoliņš nosauca par šobrīd perspektīvāko jauno spēlētāju, šis būs pirmais pasaules pieaugušo čempionāts karjerā. Izlases sastāvā iekļauts arī uzbrucējs Miks Indrašis, kura atrašanās valstsvienības rindās tiek pretrunīgi vērtēta, ņemot vērā to, ka joprojām nav tikusi ieviesta skaidrība par to, vai hokejists arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izvēlējās parakstīt līgumu ar Kontinentālās hokeja līgas komandu. Veiksmīgs čempionāts Rīgā pirms diviem gadiem izvērtās Renāram Krastenbergam – sešos mačos divi vārti un rezultatīva piespēle, bet pērn notikušajā turnīrā viņš palika tukšā. Salīdzinoši veiksmīgas sezonas savos čempionātos aizvadījuši uzbrucēji Rihards Bukarts un Oskars Batņa, vēl izlases sastāvā ir sevi pārbaudes mačos apliecinājušie Mārtiņš Dzierkals un debitants Toms Andersons, kā arī karjeras restartu alkstošie Rūdolfs Balcers un Ronalds Ķēniņš.

No šosezon NHL spēlējušajiem hokejistiem joprojām tiek gaidīta uzbrucēja Teodora Bļugera palīdzība, kas gan atkarīga no Lasvegasas “Golden Knights” veiksmēm vai neveiksmēm Stenlija kausa izcīņā. Pēc LHF paziņojuma cerīgi varēja raudzīties uz Zemgus Girgensona spēlēšanu mājas čempionātā, tomēr uzbrucējs izvēlējās parūpēties par savu veselību starpsezonā, kurā viņam vēl nav garantēts līgums uz nākamo sezonu. Atteikums tika saņemts arī no izlases “rokzvaigznes”, vārtsarga Elvja Merzļikina, kurš vasaru vēlas veltīt, lai atjaunotu savu pēdējās sezonās pabalējušo mundieri NHL. Pamatojums ne visām ausīm tīkams, taču loģisks – atalgojumu hokejistiem nodrošina darbs klubā, nevis spēlēšana izlasē. Karjeru izlasē neturpina tādi valstsvienības veterāni kā Kristaps Sotnieks, Artūrs Kulda, Lauris Dārziņš, tiesa, pēdējais no šiem savas gadu gaitā krātās hokeja zinības un prasmes jau sāk realizēt trenera arodā.

Daļa no pēdējiem atskaitītajiem hokejistiem – Gustavs Dāvis Grigals, Georgs Golovkovs, Haralds Egle, Miks Tumānovs un Kristofers Bindulis – turpinās treniņus, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt iekļauti sastāvā kādā no mačiem.

Ja Ločmelim pirmais čempionāts ir 19 gadu vecumā, tad Andersonam – 29. Andersons, kurš pats sevi sauc par “vēlo ziedu”, aizvadīja labu pārbaudes spēļu ciklu un izpelnījās vietu izlasē.

Izlases kapteinim Daugaviņam pirmais čempionāts bija Rīgā 2006.gadā, bet piektdien viņš sāks savas jau 11.meistarsacīkstes izlasē, tāpat kā Ronalds Ķēniņš. Par vienu čempionātu vairāk ir Andrim Džeriņam, bet desmit turnīru robežu Rīgā sasniegs Miks Indrašis un Roberts Bukarts.

Izlases galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam šajā amatā šis būs otrais čempionāts, cenšoties uzlabot pērnā turnīra bilanci – septiņās spēlēs divas uzvaras pamatlaikā, viena pēcspēles metienu sērijā un četri zaudējumi. Līdzās Vītoliņam uz treneru soliņa būs arī bagātīgu spēlētāja karjeru aizvadījušais soms Peteri Nummelins – bijušais aizsargs, kurš 2006.gada Rīgas čempionātā tika iekļauts simboliskajā izlasē, Artis Ābols, Lauris Dārziņš un Artūrs Irbe, kura atbildība būs vārtsargi. Raimonds Vilkoits savukārt sastrādāsies ar video treneri Pēteri Gromu, pārtraukumos sniedzot konsultācijas par redzēto no tribīnēm.

Bez spožām zvaigznēm

Lai gan pasaules čempionātam vajadzētu pulcēt lielākās šī sporta veida zvaigznes, tomēr no hokejistiem, kuri beiguši sezonas klubos, Rīgā neredzēsim tādus spēlētājus kā NHL drafta pirmos divus numurus slovākus Juraju Slafkovski un Šimonu Nemecu, šī gada drafta favorītu kanādieti Konoru Bedārdu, Slovēnijas hokeja vienīgo zvaigzni Anži Kopitaru, rezultatīvo šveiciešu aizsargu Romanu Jozi, kā arī ražīgos čehu hokejistus Davidu Pastrņāku, Davidu Krejčī un Pavelu Zahu. Salīdzinājumam – 2006.gada čempionātā Rīgā spēlēja tobrīd jau uzmirdzējusī zvaigzne Sidnijs Krosbijs, kurš Latvijā ieradās ar vairāk nekā 100 rezultativitātes punktu debijas sezonu NHL savā CV.

Toties būs Stenlija kausa ieguvējs Tailers Tofoli – Kanādas izlases kapteinis šosezon Kalgari “Flames” rindās NHL izcēlās ar 34 gūtiem vārtiem un 39 rezultatīvām piespēlēm, neizlaižot nevienu maču. Labu sezonu NHL aizvadījis arī Šveices izlases uzbrucējs Nīno Nīderraiters, bet no 2021.gada Rīgā notikušajā čempionātā produktīvākajiem spēlētājiem Latvijas galvaspilsētā atgriezīsies Slovākijas izlases uzbrucējs Peters Cehlāriks. Kanādiešu rindās būs šī gada drafta, iespējams, otrā izvēle Edams Fantili. Tamperes grupā nebūs šajā Somijas pilsētā dzimušā Patrika Laines, toties būs NHL rezultatīvi spēlējošais Kolorādo “Avalanche” uzbrucējs Miko Rantanens.

Cerības, cerības…

Pirms diviem gadiem Rīgā par pasaules čempioni kļuva pēdējā brīdī no apakšgrupas izkļuvusī Kanāda, kas ceļu uz titulu sāka ar zaudējumu mājiniecei Latvijai. Savukārt latviešiem turpmākās meistarsacīkstes tik veiksmīgas neizvērsās un pēc zaudējuma pēdējā spēlē Vācijai nācās samierināties ar ierasto vietu ārpus labāko astoņnieka. Arī šogad Latvijas hokejistu pirmie pretinieki būs kanādieši – cerībā, ka izlase no Ziemeļamerikas nebūs pietiekami labi aklimatizējusies un tikai sāks ieskrieties.

Dienu vēlāk būs tikšanās ar Slovākiju, bet pēc vienas dienas atpūtas pretī nāks Čehija. Tādējādi pirmajās četrās dienās būs spēles pret trim komandām, kas ir rangā augstāk un būs favorītes pret Latviju. Vēl pēc vienas atpūtas dienas turpmākajās četrās būs trīs spēles pret trim komandām, kas, balstoties uz rangu un arī spēku samēriem, kopā ar Latviju veido grupas otro četrinieku – Norvēģiju, Slovēniju un Kazahstānu. Pirms grupu turnīra pēdējās spēles, kurās būs tikšanās ar Šveici, Latvijas hokejistiem būs pat divu dienu atpūta.

Gadījumā, ja Latvijas izlase iekļūs ceturtdaļfinālā, tas norisināsies Rīgā ar šīs pašas grupas komandu atkarībā no ieņemtās vietas turnīra tabulā. Pusfināli un cīņas par medaļām norisināsies Tamperē, kas ir apmēram vienas stundas lidojuma attālumā.

Kā ikkatru gadu, galvenās latviešu cerības ir maģiskais ceturtdaļfināls, taču nospiedošais vairums čempionāta iznākumu ir bijis skaudrs un vieta turnīra tabulā rakstāma ar divciparu skaitli, jaunajā formātā izņēmums ir tikai viens čempionāts 2018.gadā. Arī šoreiz prognozes ir izteikti nelabvēlīgas un, ja tās piepildīsies, Latvijas izlasei čempionāts noslēgsies 23.maijā pēc spēles ar Šveici.

Tamperē apakšgrupā cīnīsies abas favorītes uz titulu Somija un Zviedrija, ASV, Vācija, Dānija, Austrija un Ungārija. Katras grupas vājākā komanda pametīs augstāko divīziju un nākamgad tās aizvietos Lielbritānija un Polija.

Pasaules čempionāta notikumus no Rīgas klātienē atspoguļos 150 žurnālisti, no tiem 50 Latvijas mediju pārstāvji.

Izmantots Latvijas Hokeja federācijas publicitātes attēls.