Mūsu rajonā ir trīs ārsti neirologi. Vairāk nekā desmit gadu Bauskas slimnīcā par neirologu strādā Juris Landorfs. Dakterim ir arī privātprakse.
Mūsu rajonā ir trīs ārsti neirologi. Vairāk nekā desmit gadu Bauskas slimnīcā par neirologu strādā Juris Landorfs. Dakterim ir arī privātprakse.
Bauskas slimnīcas kolektīvā viņš pilda arodbiedrības komitejas priekšsēdētājas vietnieka pienākumus, bet no pagājušā gada marta Juris Landorfs ir pilsētas Domes deputāts.
Vai skolas laikā jau zinājāt, ka kļūsit par ārstu?
– Vidusskolas gados sapratu, ka jāmācās tas, ko nākotnē vajadzēs. Mani interesēja arī vēsture un filosofija. Bet kādas varēja būt darba iespējas? Par muzeja direktoru kļūt nevēlējos, ieguvu ārsta profesiju. Toreiz man likās, ka medicīna ir tāda klasiska izglītība.
Pēc Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes beigšanas atbraucu uz Bausku un slimnīcas toreizējam direktoram jautāju, kāds speciālists vajadzīgs. Kaut gan divi praktizējoši neirologi tolaik jau bija, Andris Glāzītis skaidroja, ka vajadzēs vēl vienu. Pēc tam gadu mācījos internatūrā, Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā specializējos neiroloģijā.
Ja man šodien būtu jāizvēlas, par ko kļūt? Es nezinu, vai ir jēga mācīties par ārstu, lai pēc tam nodarbotos ar zāļu tirdzniecību.
Vai bijāt labs skolēns?
– Mācījos diezgan labi, bet par uzvedību saņēmu vairāk piezīmju nekā nesekmīgie. Skolas laikā mīļākais mācību priekšmets man bija literatūra. Tas gan nenozīmē, ka tajā bijuši visi piecnieki. Mana literatūras skolotāja 1. vidusskolā bija Kersti Meneka. Viņas mācīšanas metodes bija interesantas, un tas, kā viņa izstāstīja mācību vielu, man patika.
Vai ir gadījies, ka baušķenieki uz ielas vai apmeklējot kabinetā uzrunā jūs par deputātu?
– Reizēm kabinetā apmeklētājs atnāk izstāstīt savas sāpes. Ir interesanti cilvēku uzklausīt, ja viņam ir savas domas un priekšlikumi.
Par deputātu mani nesauc neviens. Arī tie, kas pie manis nāk ne tikai ar veselības problēmām vien, uzrunā mani par dakteri. Tā mani sauc pilsētas Domes deputāti, tas man sagādā gandarījumu.
Sabiedrībā tagad diskutē – atļaut vai aizliegt abortus?
– Es domāju, ka abortus Latvijā tomēr nedrīkstētu aizliegt. Kā vīrietis es, protams, arī esmu par to – katrs bērns ir Dieva dāvana un nedrīkst iznīcināt vēl nedzimušu dzīvību. Kā ārsts es pilnīgi droši varu apgalvot, ka ir dažādas situācijas, dažādi apstākļi. Aizliedzot abortus, mēs savu tautu nesaglābsim. Taču svarīgākais strīdā – par un pret – ir tas, ka nevēlama grūtniecība vispār nedrīkstētu rasties, bet līdz tam mums jāizaug.
Vai nākas veikt arī sociāla darbinieka pienākumus?
– Man šķiet, tas notiek diendienā. Nav jau noslēpums, ka slimnīcai nākas pildīt arī sociālās aprūpes funkcijas. Nevar taču cilvēku izlikt uz ielas!
Esat stingri audzināts?
– Jā. Atšķirībā no māsas, kuru nevajadzēja vispār audzināt, es esmu sting- ri audzināts. Man ar māsu ir sešu gadu starpība. Cik atceros, mantiņas es viņai nekad nost neesmu ņēmis un labas attiecības mums ir arī tagad.
Kādus vēlaties redzēt savus bērnus?
– Gribētu, lai viņi izaug mērķtiecīgi un godīgi. Es zinu, ka bērniem veltu mazāk laika nekā vajadzētu, bet materiāli es viņus cenšos nodrošināt.
Kādas sievietes jums patīk?
– Grūti izsmeļoši atbildēt. Kas ir skaistums? Tā ir mainīga vērtība. Vispār man patīk sievietes, kurām «funktieris» ir savā vietā. Un vēl es augstu vērtēju sievietes attieksmi pret bērniem. Par tādu kā paraugu šajā ziņā esmu uzskatījis savu māti. Gribētos, lai mani bērni tiktu audzināti un lutināti tikpat gudri.
Jums ir vājības, varbūt kāda aizraušanās?
– Patīk labi paēst. Pēdējos piecus gadus alkoholu nelietoju un nesmēķēju. Bet aizraušanās ir basketbols. Es saprotu, ka ar manu «dižo» augumu, brillēm ar gumiju un vēl ceļgala traumas dēļ nosaitēto kāju paskats ir diezgan smieklīgs. Taču tas netraucē, un komandas dalībnieki pie mana dīvainā izskata sen jau ir pieraduši. Es spēlēju tāpēc, ka gribu būt fiziskā formā.
Ar tehniku īpaši neaizraujos, tikai – lai zinātu nospiest vajadzīgās pogas. Autovadītāja tiesības ieguvu diezgan vēlu – trīsdesmit gadu vecumā.
Vai esat māņticīgs?
– Nē. Es atzīstu, ka notiek lietas, kuras grūti izskaidrot, bet, ja tā labi padomā, visam ir zinātnisks skaidrojums.
Jūsu viedoklis par reinkarnāciju?
– Konkrēti es noteikti nonākšu viskarstākajā grēcinieku katlā, kur tikšos ar daudziem saviem kolēģiem…
Kas, jūsuprāt, nepieciešams vīrietim, lai viņš būtu laimīgs?
– Nav jau kopīgas laimes formulas, bet domāju, ka vajadzīga sieviete, bērni, ģimene. Man laikam vajadzētu apprecēties. Mana vecuma vīrieši ir tāda interesanta paaudze. No vidusskolas laiku puišiem precējušies ir tikai kādi pāris klasesbiedri. Pārējie savas attiecības nav oficiāli reģistrējuši.
Kādi ir jūsu mīļākie svētki?
– Pēc savas būtības esmu diezgan noslēgts un nekomunikabls, bet man ir labi draugi, tāpēc vislabāk patīk manas dzimšanas dienas. Neaizmirstamas ir Rīgas astoņsimtgades svinības.
Kādu vēlētos redzēt Bausku nākotnē?
– Gribētu, lai visās mājās būtu tādi «brīnumi» kā tualete ar skalojamo kasti, lai būtu siltais ūdens krānā un centrālā apkure.
Es vēlētos, lai mūsu pilsētā būtu vairāk darba vietu, lai Bauska nekļūtu par Rīgas guļamvagonu.
***
Dzimis 1965. gadā Baldonē, no divu gadu vecuma dzīvo Bauskā.
Divu bērnu tēvs. Markam ir astoņi gadi, Paulai trīs.
Absolvējis Bauskas 1. vidusskolas padziļinātās matemātikas pedagoģijas novirziena klasi.
