Savu 395. gadskārtu Bauska sestdien, 4. septembrī, nosvinēja rudenim atbilstoši krāsaini. Pilsēta bija atvērta svētku noskaņai no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam.
Savu 395. gadskārtu Bauska sestdien, 4. septembrī, nosvinēja rudenim atbilstoši krāsaini. Pilsēta bija atvērta svētku noskaņai no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam.
Jubilāre Bauska ne tikai saņēma, bet arī dāvināja prieku visiem; par pilsētai veltītu darbu, rūpēm un mūžu pateicās daudziem.
Pirmā šāda dāvana bija pūšamo instrumentu kvarteta “Shady Brass Q” koncerts Tautas namā piektdienas, 3. septembra, vakarā. Iespēja bez maksas dzirdēt augsta līmeņa muzikālo priekšnesumu piepildīja lielo zāli. Tādas ovācijas sen nebija dzirdētas. Turklāt viens no mūziķiem – savējais, tepat Gailīšu pagastā izaugušais, pilsētas Mūzikas skolā skolotais Jānis Retenais.
Ar grupas “Zeļļi” mūziku un aktiera Gunta Skrastiņa “plēstajiem” jokiem sākās sestdienas rīts, atklājot Bauskas vecā tirgus jauno paviljonu. Šajā brīdī uz Rūpniecības ielu bija devusies teju vai lielākā daļa pilsētnieku.
Ar abpusējām pateicībām par ieguldīto darbu un atbalstu apmainījās pilsētas Domes vadība un Tiesnešu ģimene. Abas puses ir izdarījušas to, kas solīts pēc ugunsgrēka 18. janvārī. Tirgus ir atjaunots, tas dzīvo, cilvēkiem ir darbs. Tāpēc Agita Tiesnese, tirgus pārvaldniece, un Kaspars Tiesnesis sacīja sirsnīgu paldies tiem tirgotājiem, kuri palika, nepameta šo vietu, piekrītot vairākus mēnešus strādāt pielāgotos apstākļos.
Pa to laiku košās krāsās bija “uzziedējis” Korfa dārzs. Tur par sevi atgādināja un ar veikumu iepazīstināja pilsētas uzņēmumi un uzņēmēji, iestādes. Atbildot uz dažādiem jautājumiem, stendos varēja iegūt mazas pārsteiguma veltes, muzikālākie dziedāja karaoke, bet kārākie steidzās nogaršot a/s “Bauskas piens” sieru, sabiedrības “Bauskas klēts” maizi un SIA “Bauskas alus” atspirdzinošos dzērienus.
Ar pateicību visiem palīgiem
Pilsētas svētku īpašajiem viesiem Tautas namā dienas vidū pieņemšanu rīkoja Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Viņa Domes vārdā sacīja mīļu paldies cilvēkiem, kuri palīdzējuši Bauskai pastāvēt un pārveidoties. Ciemiņu vidū bija Gunārs Meijerovics ar kundzi Ingrīdu, Jēkabpils un Jelgavas pašvaldību pārstāvji. Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis 1. maijā Bauskā uzvilka Eiropas Savienības karogu, bet uz mūsu pilsētas svētkiem viņš ieradās no Briseles, jo ievēlēts Eiropas parlamentā. Pieņemšanā piedalījās pilsētas iestā žu, uzņēmumu vadītāji, uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesums un defilēšana mūzikas ritmā laukumā pie veikala “Rimi” sajūsmināja ne tikai tos, kuri jaunībā gājuši uz zaļumballēm. Uz Bausku bija atbraukuši 35 mūziķi, kuru sniegums ir skanīga rota daudziem svētkiem Latvijā, Baltijā un Eiropas valstīs. Diriģents Pēteris Rudzītis, priekšorķestra vadītājs, tamburmažors jeb defilē vadītājs Andris Grizāns pārliecināja gan par mūziķu māku, gan spēju pakļauties militārai disciplīnai.
Rātslaukums par mazu
Daudz interesanti tērptu, sava uzņēmuma un iestādes tēlam atbilstoši noformētu ļaužu pulcējās gājienam uz vecpilsētu. Šīs savdabīgās parādes sākumā nāca pilsētas domnieki, ģērbušies senos tērpos. Daudzviet arī privātmājas un iestādes bija saposušas ēkas svētkiem. Pie Bauskas Kristīgās pamatskolas bija izliktas rudens puķu kompozīcijas, bet karjeras centra “Vīzija” ēkai bija “uzziedējusi” pat notekcaurule. Drusku māca šaubas, kas to visu vēros, taču skatītāju netrūka visa gājiena garumā. Turklāt izrādījās, ka Rātslaukums ir krietni par mazu vairākiem tūkstošiem cilvēku, kuri gribēja vērot svinību koncertu.
Pilsētas Dome bija sagatavojusi īpašus pateicības rakstus. Vienu no tiem, sirsnīgu aplausu sveikta, saņēma 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva. Tas ir paldies par to, ka Bauskā mācību gads sākās bez nacionālā naida, jo valsts valoda, latviešu tautas kultūras izpratne 2. vidusskolā jau gadiem ilgi ir savējā, nevis svešā. Tika apbalvoti sakoptāko māju, iestāžu un daudzdzīvokļu namu saimnieki. Nosaukumu “Bauskas rota 2004” pie savas privātmājas Biržu ielā 12a piestiprinās Saukumu ģimene.
Krāšņs iespaidu kokteilis
Svētku koncerts piedāvāja daudzkrāsainus iespaidus kārtu kārtām. Tas bija kā īsta jubilejas torte, ko “cepusi” režisore Lilita Lauskiniece. Skanēja viduslaiku un renesanses mūzikas ansambļa “Arta” mūzika, dziedāja Bauskas mūzikas skolas audzēkņu koris un Rīgas ebreju kopienas ansamblis “Aviv”, spēlēja saksofonistu ansamblis, ugunīgā čigānu dejā arī sajūsminātos skatītājus ierāva eksotisko deju centra “Allegria” mākslinieces. “Rīgas pantomīmas” izrāde pauda, ko var izteikt bez vārdiem, bet svētku uguņošana “piešļāca” septembra nakts debesis ar mirdzošu zvaigžņu lietu.
Uz skatuves ar “čigānietēm” dejoja arī galdnieks Jānis Meļķis. Viņš par svinībām bija sajūsmā: “Apkārt daudz smaidošu, priecīgu cilvēku. Svētkiem pārdomāta, laba režija. Jauki, ka atdzīvināti un ieskandināti arī vecpilsētas pagalmiņi, ka ir āra krodziņi. Vasarās tā varētu būt biežāk.”
Skolotājai Ingai Briedei patika, ka svētki nebija jāmeklē, ar tiem varēja sastapties Korfa dārzā, pie viesnīcas, pie bērnunama “Annele” un vecpilsētā. Cilvēki jutās labi, bija daudz, ko redzēt.
Uzņēmējs Jolants Markevičs uzsver, ko svētki pierādīja – cilvēku interese vairāk jāpiesaista vecpilsētai, lai tur kas notiek ne tikai reizi piecos gados.
Pilsēta ballējas trijos danču plačos
Jauni, veci un pavisam mazi Bauskas svētku dalībnieki programmas “Laiku laipa” noslēgumā, no pulksten 22 līdz diviem, varēja ballēties vecpilsētas trijās vietās, kur skanēja dažāda deju mūzika.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā notika balle “Pie muzeja” jeb Akmens balle. Tajā spēlēja Ingunas Zuikas grupa. Pagalma bruģis ir nelīdzens, tāpēc valsi vai polku labi izdejot nebija iespējams. Tomēr tas nemazināja dejotgribētāju prieku. Cilvēki sadevās rokās un dejoja aplī. “Bauskas Dzīve” novēroja, ka te bija sanākuši visaktīvākie svētku dalībnieki. Māra Čaklā vārdi “Ja tu esi dzīvs, ja tu esi dzīva, viens zirgs vēl ir brīvs, viena vieta uz brieža vēl brīva (..)” ikvienu aicināja “iesēsties dzīves karuseļa sēdeklī”.
Kā dziesmā – dvēsele vaļā
Antoņina un Antons pirms balles “Pie muzeja” priecājās par svētku gājienu, koncertu un uguņošanu. “Gājiens bija ļoti interesants,” redzēto lakoniski komentēja Antoņina. Padzīvojušais pāris pasākumus rīta pusē neapmeklēja, jo, viņuprāt, tie vairāk bija domāti bērniem un jauniešiem. Antons vēlēja, lai pilsētas svētki pēc pieciem gadiem, kad būs apaļa jubileja, tiktu svinēti Pilskalna estrādē, kur ir vairāk vietas. Klausoties mūziķu sniegumā, abi zemgalieši neslēpa, ka svētki raisījuši lepnumu par piederību Bauskai. Skanot populāras dziesmas vārdiem “Asaras, dziesmas un alus”, daudzi juta, ka pilsētas “dvēsele ir vaļā”.
SIA “Fotomiks” sētā uzstājās Jura Krūmmaļa grupa. Jāatzīst, ka te mūzika skanēja klusāk nekā citviet, un svētku viesi, kas stāvēja un sarunājās, varēja izvairīties no balss saišu pārpūles.
Te sastaptā deviņpadsmitgadīgā pedagoģijas studente Aiga pa dienu bijusi Korfa dārzā, kur apskatījusi Bauskas iestāžu un uzņēmumu stendus, paspējusi aplūkot arī veco tirgu. “Šādus svētkus vajadzētu biežāk. Jaunie var izklaidēties, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir, kur aiziet,” secina studente.
Aizkavē Munameģis
“Es tikai ap desmitiem vakarā atgriezos no brauciena uz Igauniju,” teica Bauskas 1. vidusskolas 11. klases audzēkne Aiga. Kaimiņzemē, pie Peipusa ezera, bijusi sadraudzības klašu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tikšanās. “Braucām garām Munameģim, nevarējām neuzkāpt. Nav zināms, kad vēl tāda iespēja rastos,” stāsta skolniece. Balles vietas Bauskā viņa vērtēja atzinīgi.
Rātslaukumā, uz lielās skatuves, kantri stilā muzicēja grupa “Bordertown” un uzstājās līnijdejotāji. Daudz dziesmu skanēja angļu valodā. “Bauskas Dzīves” satiktie uzvarieši Līga un Valērijs atklāja, ka uz Bausku braukuši svinēt savus svētkus – kartupeļu norakšanu. Uguņošana un kantri mūzika lauciniekiem patika. Taču deju vietu tuvumā esošās ielas varēja būt gaišākas, piebilda Līga.
Baušķeniece Ināra Bērziņa atzina, ka sen nav bijusi tik plašā pasākumā savā pilsētā. Viņai īpaši skaists likās salūts. Ināra vēlēja, lai sarīkojums nākamreiz tiktu koncentrēts ne “tikai centrā, bet arī uz malām”, jo vecpilsēta “izmirst”.
Zemgalieši izballējušies latviskā garā, to “Bauskas Dzīve” uzzināja rajona Policijas pārvaldes dežūrdaļā. Vakars aizritē jis mierīgi, bijuši sīki starpgadījumi – daži nevarēja iztikt bez sakaušanās.
P. S. Plašāks fotoattēlu klāsts no svētkiem – interneta mājaslapā .
