Zemgales plānošanas reģiona konferencē Jelgavā pagājušās nedēļas nogalē pulcējās reģiona pašvaldību vadītāji un speciālisti.
Zemgales plānošanas reģiona konferencē Jelgavā pagājušās nedēļas nogalē pulcējās reģiona pašvaldību vadītāji un speciālisti.
Šāds pasākums, veltīts reģiona plānveida attīstības aktualitātēm, kurā tiekas gan reģiona pašvaldību vadītāji, gan ministriju pārstāvji, Zemgalē notika pirmo reizi.
Samazinās iedzīvotāju skaits
Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) direktors Raitis Vītoliņš pašvaldību vadītājiem stāstīja par izstrādātiem dokumentiem, kuros iezīmēta Zemgales reģiona attīstība turpmākajiem četriem gadiem. Reģiona attīstības darbības plāns apkopots brošūrā, kas pieejama katrā pašvaldībā. R. Vītoliņš uzsvēra, ka kopējais iedzīvotāju skaits Zemgalē, tāpat kā Latvijā kopumā, samazinās, bet nav novērojama iedzīvotāju masveida migrācija no laukiem uz rajonu lielākajām pilsētām. Zemgalē turpina sarukt iedzīvotāju skaits un strauji samazinās pirmsskolas izglītības iestāžu daudzums reģionā.
“Veidojot Zemgales plānošanas reģiona attīstības darbības plānu, tika izvirzītas četras galvenās prioritātes: cilvēkresursu attīstība (mūžizglītība, darbaspēka konkurētspēja), teritorijas ilgtspējīga attīstība, ekonomikas attīstība un dažādošana un lauksaimniecības un lauku dažādošana,” skaidroja ZAA direktors.
Apriņķiem būs rajona funkcijas
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš stāstīja par to, kā pašlaik tiek virzīta reģionu veidošanas politika. “Šis jautājums ir strupceļā kopš 1997. gada. Pašlaik svarīga ir arī administratīvi teritoriālās reformas noslēguma fāze, kas beigtos reizē ar reģionu izveidi. Vājākais posms ir apriņķu veidošana, jo nav zināms, cik to būs – asto ņi vai deviņi,” sacīja A. Jaunsleinis. Viņš pieļāva, ka otrā līmeņa pašvaldību vēlēšanas varētu notikt vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām 2006. gadā.
“Rajonu modelis vairs nepastāvēs, bet apriņķim būs līdzīgas funkcijas kā tagadējām rajonu padomēm. Valdība nav ieinteresēta veidot īpaši lielus apriņķus, jo tas var apdraudēt valsts vienotību,” sacīja A. Jaunsleinis.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, atbildot uz Zemgales pašvaldību vadītāju jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas noslēgumu, teica, ka tiks ievērots brīvprātības princips: “Pašvaldību lielums nav noteicošais rādītājs. Ir zināmas mazas pašvaldības, kas attīstās sekmīgi, bet ne vienmēr to var sacīt par daudzām teritoriāli lielām administratīvām teritorijām.”
Īpaša grantu shēma
Daudz noderīgas informācijas reģiona pašvaldību vadītājiem sniedza Satiksmes un Ekonomikas ministrijas speciālisti, kas stāstīja par ES struktūrfondu piesaistes noteikumiem, rakstot projektus siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu uzlabošanai. Arī nākotnē pašvaldības varēs izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda līdzekļus izglītības un sociālo jautājumu risināšanā.
Īpaša ES struktūrfondu grantu shēma uzņēmējdarbības veicināšanai ir teritorijām, kas ieguvušas īpaši atbalstāmo teritoriju statusu. Mūsu rajonā tādas ir divas – Bārbeles un Dāviņu pagasts.
Konference kopumā deva ieskatu padarītajā un veicamajā. Bija iespējas diskutēt par pašlaik pašvaldībās aktuālām tēmām. Reģiona pašvaldību vadītāji atzina, ka šādas koordinējošas, lietišķas konferences ir ļoti noderīgas.
***
Uzziņai
– Izstrādāta Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma. Tajā ietilpst attīstības stratēģija, nozaru attīstības koncepcijas, darbības plāns četriem gadiem un plāns katram gadam.
– Zemgales attīstības plānošanā 11 nozaru darba grupās piedalās vairāk nekā 120 Zemgales pašvaldību speciālistu.
– Zemgalē dzīvo 12,4% Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita.
