Bauskas pilī rīt, 16. jūlijā, ieradīsies Čehijas restaurācijas firmas «Milošs Gavenda» speciālistu brigāde, lai turpinātu pils mūru konservāciju, kas ilgst kopš 2001. gada.
Bauskas pilī rīt, 16. jūlijā, ieradīsies Čehijas restaurācijas firmas “Milošs Gavenda” speciālistu brigāde, lai turpinātu pils mūru konservāciju, kas ilgst kopš 2001. gada.
Izstrādā jaunu projektu
Pērn noslēdzās pils vecās daļas dienvidu fasādes konservācija, šogad restauratoru un projektētāju uzmanības lokā ir rietumu un ziemeļu fasāde. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis informē, ka līdztekus mūru konservācijai šovasar notiek arī pils ziemeļu fasādes atjaunošanas projekta izstrāde, ko veic projektēšanas ateljē “Girsa A.T.” speciālisti no Čehijas. Projektētāju grupa nesen bija ieradusies Bauskā, lai veiktu fasādes mērījumus. Laboratorijā analizēs arī senās javas un apmetuma paraugu sastāvu un izstrādās atbilstošas receptūras.
Bauskas pils mūru konservācijā tiek izmantotas vēsturiski precīzas tehnoloģijas. Tas kļuva iespējams, sadarbojoties ar Čehijas prasmīgākajiem restauratoriem, jo Latvijā šādas pieredzes nebija. Mūru konservācijā Bauskas pilī nelieto mūsdienu materiālus, bet senas receptūras un drupu nostiprināšanas metodes. “Nereti, konservējot mūrus, tie neviļus tiek izskaistināti, bet Bauskas pilī autentiskus un atjaunotus fragmentus ir gandrīz neiespējami atšķirt. Šī pieeja ir izraisījusi Latvijas kultūras pieminekļu saimnieku un restauratoru lielu interesi. Bauskas pilī jau ir notikuši divi pieredzes apmaiņas praktiski semināri,” norāda M. Skanis.
Atjauno ēku Spānijā
Bauskas pils muzeja darbinieki Ēriks Pažemecks un Aivis Čornajs, vairākus gadus diendienā strādājot kopā ar pieredzējušiem Čehijas meistariem, ir apguvuši visnotaļ sarežģīto restauratora amatu. Pils muzejā Aivis strādā piecus, bet Ēriks – jau vienpadsmit gadu. Pirms tam celtniecības darbu iemaņas abiem ir bijušas ļoti pieticīgas. Tagad Aivis un Ēriks mūru konservāciju spēj veikt pilnīgi patstāvīgi, jo visu laiku puiši pilnveido amata prasmi.
Šī gada martā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu viņiem bija iespēja veselu mēnesi piedalīties vēsturiska objekta restaurācijā Spānijas dienvidu pilsētā Tortosā. Iespaidos dalās Ēriks Pažemecks: “Tas bija ļoti vērtīgs komandējums. Nokļuvām gluži citā vidē ar atšķirīgu darba tempu, jo vajadzēja strādāt garas stundas. Vēsturisko celtņu atjaunošanu Tortosā veic spāņu un čehu restauratori – īsti sava amata meistari. Viņi pret mums izturējās ļoti draudzīgi. Sazinājāmies galvenokārt krievu un čehu valodā, ko esam nedaudz apguvuši, strādājot Bauskas pilī. Mums uzticēja diezgan komplicētus koka restaurācijas darbus. Ēka, kas tiek restaurēta, ir celta 16. gadsimtā un papildināta ar jaunākām piebūvēm. Zīmīgi, ka pat visniecīgākā koka detaļa, kas ir saglabājusies no tā laika, netiek izsviesta, lai cik sliktā tehniskā stāvoklī tā būtu. Mēs uzskatītu, ka nav vērts pūlēties un restaurēt, bet Spānijā valda citāda attieksme. Visa Tortosa ir viens vienīgs arhitektūras piemineklis, jo katrai celtnei piemīt unikāla vēsturiska savdabība.”
Vajadzīga radoša pieeja
Mūru konservāciju Ēriks un Aivis uzskata par interesantu un pat aizraujošu nodarbi. Iztaujāts par konservācijas procesu, Aivis skaidro: “Vispirms ir jātīra šuves jeb mūrējuma vietas, jāizņem deformētie akmeņi un jāiemūrē līdzvērtīgi. Materiāli tika sagatavoti jau pavasarī, kad pils muzejam atļāva nojaukt kādas vecas kūts pamatus, iegūstot piemērotus akmeņus mūra atjaunošanai. Iztīrītās šuves tiek pildītas ar īpašu javu, kuras sastāvā nav cementa, bet gan dzēsti kaļķi. Mūris nav viendabīgs – atšķiras gan akmeņu nostiprināšanas veids, gan javas tonis. Situācija ir jāfiksē, jānovērtē un jāpieņem lēmums, kā rīkoties. Brīžiem rodas sajūta, it kā es spēlētos ar lego klucīšiem. Tikai pasīviem vērotājiem restauratora darbs varētu šķist vienmuļš.”
Aivis un Ēriks apgalvo, ka nepieņemtu piedāvājumu strādāt kādā celtniecības firmā. Viņiem ir pārliecinoši argumenti: “Tas ir monotons darbs, kurā nav vietas radošiem risinājumiem. Turpretī restaurācijā ir nepieciešama mākslinieciska izjūta, procesā iespējami negaidīti pārsteigumi un atklājumi. Bauskas pils muzejā ir labvēlīga vide, draudzīgas un saliedētas kolēģu attiecības, profesionālās izaugsmes iespējas.”
Kopš notiek pils mūru konservācija, meistari atvaļinājumu izmanto tikai ziemā. Aukstajā sezonā, kad āra darbus pārtrauc, Aivis un Ēriks remontē iestādes telpas, būvē koka konstrukcijas un skatuves senās mūzikas festivāliem.
***
Uzziņai
– Finansējumu Bauskas pils rietumu fasādes konservācijai piešķīrusi Bauskas rajona Padome, pilsētas Dome, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
– Darba temps ir atkarīgs no saņemto līdzekļu apjoma.
– Perspektīvā paredzēta arī centrālā un ziemeļu torņa atjaunošana.
