Ir pagājuši vairāki gadi kopš tās dienas, kad satiksmes autobusa Tallina–Rīga–Viļņa pasažieriem brauciens no Rīgas uz Viļņu izvērtās īstā murgā ar pazemojumiem un asinsizliešanu. Cietušie joprojām ārstē sitienu dēļ gūtas traumas.
Ir pagājuši vairāki gadi kopš tās dienas, kad satiksmes autobusa Tallina–Rīga–Viļņa pasažieriem brauciens no Rīgas uz Viļņu izvērtās īstā murgā ar pazemojumiem un asinsizliešanu. Cietušie joprojām ārstē sitienu dēļ gūtas traumas.
Apzagtie lūdz palīdzēt
2004. gada 13. marta naktī tukšajā Rīgas starptautiskajā autoostā piestāja tālsatiksmes pasažieru autobuss, kas bija ceļā no Tallinas un Viļņu. Pasažieru nebija daudz. Visi jau bija ieņēmuši sēdvietas, pārsvarā divstāvu autobusa augšējā stāvā, kad pie viena no šoferiem pienāca divi jaunieši – 1980. gadā dzimušais E. P. un četrus gadus jaunākais M. N. Viņi apgalvoja, ka esot apzagti un palikuši bez graša kabatā, un lūdza aizvest līdz Iecavai, kur abi dzīvojot. Lai gan jaunieši bija manāmi iereibuši, šoferis piekrita palīdzēt un ierādīja abiem vietas augšstāvā.
Pārbauda somiņas saturu
Kā pastāstīja kāds autobusa pasažieris, sākumā abi jaunieši likušies iemiguši un nav izcēlušies. Izbraucot no Rīgas, salonā pēkšņi atskanējis troksnis, klaigāšana. Kāds pasažieris krievu mēlē saucis, lai pārējie pārbauda savas mantas, jo viens no bezbiļetniekiem centies viņu apzagt. Kāda lietuviešu studente, apskatot savu rokassomiņu, konstatēja, ka viņai pazudis mobilais tālrunis, fotoaparāts un bankas norēķinu kartes. Salonā pazudušās mantas neizdevās atrast, un kāds apzagtās meitenes draugs nolēma piezvanīt uz viņas numuru. Šķiet, lielākajai daļai pasažieru nebija pārsteigums – zvans atskanēja no E. P. jakas kabatas.
Sapratuši, ka ļaunais nodoms apzagt guļošus autobusa pasažierus ir atklāts, abi iecavnieki pārgāja uzbrukumā, pēc cietušā vārdiem, “trīsstāvīgi lamājoties un draudot ar izrēķināšanos”. Vēlāk policijā E. P. skaidroja, ka ieraudzījis aizmigušas meitenes somiņu un vēlējies ielūkoties tajā.
Noslēpjas tualetē
Par notikušo tika informēti abi autobusa vadītāji. Taču šoferi necentās noskaidrot, kas īsti notiek transporta līdzeklī, par kuru viņi ir atbildīgi. Vadītāji paziņoja, ka vedīs abus jauniešus uz Bausku, kur tos nodos policijai. Nav zināms, kāpēc viņi nevēlējās nodot zagļus Iecavas policijas iecirknī.
Braucot cauri Iecavai, abi jaunieši kļuva manāmi nervozi un devās pie autobusa vadītājiem, pieprasot, lai viņus izlaiž. Saņēmis noliedzošu atbildi, E. P. kļuva agresīvs un vairākas reizes iesita pa seju šoferim, kurš tobrīd atradās pie autobusa stūres. Redzot, ka tas nelīdz, viņš uzbruka šoferim, cenšoties ar roku nospiest bremžu pedāli. Autobusa otrā stāva pasažieri stāstīja, ka pēkšņi jutuši spēcīgu rāvienu un transporta līdzeklis apstājies. Pēc mirkļa tas atkal sācis kustību, tad atkal apstājies. Tas atkārtojies vairākas reizes. Pirmajā stāvā sēdošās sievietes sākušas saukt pēc palīdzības. Ne pasažieri, ne autobusa vadītāji policijai nespēja paskaidrot, kādēļ neapturēja transporta līdzekli un uzbrucēju nesavaldīja. Tas izdevās tikai tad, kad palīgā piesteidzās vairāki pasažieri. Kāds vīrietis uzbrucēju satvēra, pretī saņemot vairākus sitienus ar galvu pa degunu.
Pēc aculiecinieka stāstītā, šoferiem uzbrucis un autobusu apturēt centies tikai E. P. Savukārt M. N. tajā laikā patvēries autobusa labierīcībās, no kurienes iznācis tikai tad, kad viņa draugs bija piekāvis šoferi un salauzis degunu pasažierim, kurš centās viņu aizturēt. Lomu sadalījums šajā “izrādē” bija visai nevienlīdzīgs. Kamēr E. P. strādāja ar dūrēm, M. N. vairāk darbojās ar muti, vēlot nāvi visiem pasažieriem, viņu radiem. Autobuss turpināja kustību Bauskas virzienā, kur policisti jauniešus aizturēja.
Bauskas rajona Tiesā pagaidām notikusi tikai viena tiesas sēde, process turpināsies. Abām personām uzrādīta apsūdzība par huligānismu, kā arī par zādzības mēģinājumu.
