Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā septembrī nav ārstējušies pacienti ar smagām vīrusu izraisītām kaitēm.
Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā septembrī nav ārstējušies pacienti ar smagām vīrusu izraisītām kaitēm.
Slimnīcā parādās pa plaušu karsonim, iestājušies hroniska un akūta radikulīta slimnieki, stāsta mediķi. Arī Gailīšu pagasta bērnudārzā “Lācītis” vīrusu plosīšanās vēl nav jūtama. Katrā grupā ir pa bērnam, kuram tek deguns vai piemeties krekšķis, bet masveida saslimšanu nav. Tā stāsta pirmsskolas izglītības iestādes darbiniece Dace Tamute.
Rudens slimības
Sabiedrības Veselības aģentūra (SVA) izplatījusi brīdinājumu par rudens vīrusu, kas izraisa tā saukto vēdergripu. Rota vīrusa ietekmē var sākties gremošanas traucējumi, kas īpaši bīstami maziem bērniem. Latgales pusē līdzīgi kā pērn novērots vīrusa izraisīts serozais meningīts. Saslimuši bērni vecumā no diviem līdz 16 gadiem, kas ar vidēji smagu slimības gaitu – galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, vemšanu – ievietoti slimnīcā. Atsevišķi saslimšanas gadījumi fiksēti arī Ķekavā un Aizputē, bet serozais meningīts nav diagnosticēts, skaidro SVA.
Saslimšanas konstatēšana un slimnieka izolācija ir ļoti svarīga, tādēļ vecākiem un izglītības iestāžu darbiniekiem jāvēršas pēc mediķa palīdzības, ja kādam bērnam strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 39 grādiem un vairāk, parādās stipras galvassāpes, miega traucējumi, ēstgribas zudums, vērojams sejas ādas un kakla apsārtums.
Zemgalē tikai Dobeles slimnīcā ir infekcijas slimību nodaļa. Daktere Guna Legzdiņa stāsta, ka sen tur nav ārstējušies pacienti no Bauskas rajona. Augustā nodaļā veseļojušies vairāki slimnieki, kuriem bijusi diezgan smaga salmoneloze. Mazāk nekā citus gadus bijis ērču encefalīta vīrusa izraisītu saslimšanu. Daktere Guna Legzdiņa spriež, ka cilvēki vairāk vakcinējas pret encefalītu.
Infekcijas slimību nodaļas profilam atbilst arī A hepatīts (Botkina slimība), ar kuru agrāk rudenī slimoja visai bieži, bet pēdējos gados nav bijis šādu pacientu. Daktere atgādina, ka hepatīts ir jebkura ierosinātāja izraisīts aknu iekaisums. A, B, C, D, E, G un T T hepatītus sauc par vīrushepatītiem, jo tos ierosina vīruss. Agrāk par tādu uzskatīja arī F hepatītu, bet laika gaitā atklājās, ka tas ir B vīrushepatīta mutācija. Hepatītu var izraisīt vīrusi, arī alkohols, medikamenti, citas infekciju un vielmaiņas slimības.
Gripa katru gadu
Valsts infektoloģijas centrs izplatījis ziņu, ka no Nīderlandes tiek gaidīta jaunā vakcīna pret prognozēto rudens un ziemas gripas paveidu. Vakcinēšanās Latvijā varētu sākties oktobra beigās, par to katram vajadzētu interesēties pie sava ģimenes ārsta. Vakcinācija pret gripu ilgst no septembra līdz decembrim. Pret gripu jāpotējas katru gadu, atgādina Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle. Riska grupa, kam slimība varētu noritēt īpaši smagi, ir bērni no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam un pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem. Ar gripu smagāk slimo arī hroniski sirds un asinsvadu slimnieki, hroniski plaušu slimnieki, cilvēki ar cukura diabētu un HIV inficētie. Pilsētniekiem gripa ir biežāk nekā lauku iedzīvotājiem.
Gripas sezona Latvijā parasti sākas novembrī un beidzas aprīlī. Taču novērots arī, ka šīs kaites nav visu ziemu, bet slimošana sākas martā. Gripas pirmie simptomi ir paaugstināta temperatūra, galvassāpes, laušanas sajūta kaulos un muskuļos, ass un sauss klepus. Slimībai var pievienoties komplikācijas, piemēram, bronhīts, pneimonija, vidusauss iekaisums un miokardīts.
***
Uzziņai
Sabiedrības veselības aģentūra atgādina:
– ar dažādiem rudens vīrusiem (gastroentero vīrusi, herpes vīruss, augšējo elpceļu vīrusi, paragripa) var inficēties ne tikai gaisa pilienu ceļā, bet arī saskaroties ar slimnieka inficētiem, apšķaudītiem priekšmetiem. Piemēram, dzerot no vienas pudeles ar slimnieku, uz pudeles kakliņa saglabājas vīruss, ko saņem nākamais lietotājs.
– Lai stiprinātu organismu, pēc iespējas vairāk jālieto zāļu tējas, augļu un dārzeņu sulas. Nenesīsim burkānus vītināt pagrabā, spiedīsim un dzersim svaigu sulu.
– Skābpiena produkti – kefīrs, paniņas, biezpiens – satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu.
– Jāēd svaigi un tikko skābēti kāposti, ķiploki, lociņi, tas, kas audzis pašu zemē dabiskos apstākļos. Apelsīniem, citroniem un greipfrūtiem būs laiks ziemā.
– Ja esi saaukstējies, jūties slikti, šķaudi un klepo – paliec mājās, sazinies ar savu dakteri, ārstējies un neaplipini citus! Atceries, ka vīrusi izplatās ļoti strauji.
