Oktobra beigās nākusi klajā Birutas Eglītes grāmata «Zvēri un cilvēki» par Līgatnes «lāču mammas» Velgas Vītolas dzīvi. Latvijā un arī Bauskas novadā Biruta Eglīte labi pazīstama kā daudzu iecienīto novadu Grāmatu svētku rīkotāja. Savulaik mācījusies Saulaines sovhoztehnikumā. Kaut arī tehnikums nomainīts pret pavisam citiem dzīves ceļiem, Saulainē izveidojušās attiecības saglabājušās gadu gaitā. Viena no Saulaines laiku grupas biedrenēm – Aija Dzērve – kļuva arī par šīs grāmatas iedvesmotāju. Velga Vītola savukārt bija Aijas grupas biedre, mācoties Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijā.
Savstarpējās attiecības
Biruta Eglīte uzrakstījusi vairākas aizraujošas grāmatas par ievērojamiem Latvijas cilvēkiem, un šī ir kā turpinājums šai personību galerijai. Nosaukums ļoti kodolīgi atspoguļo vēstījuma galveno stīgu. Grāmata tiešām ir gan par zvēru attiecībām ar cilvēkiem, gan par dzīvnieku un cilvēku savstarpējām attiecībām.
Manuprāt, nav labāka veida parādīt mūsu saskarsmi kā uz dzīvnieku fona. No vienas puses, kustoņu attiecību likumībās ir daudz kā kopīga ar cilvēku sabiedrību. Vienīgi dzīvnieki daudz ātrāk aptver šo likumību neievērošanas traģiskās sekas, bet mēs nereti atkārtoti kāpjam uz tā paša grābekļa. No otras puses, salīdzinot dzīvnieku un cilvēku attiecību īpatnības, vislabāk varam formulēt, ar ko tad cilvēks atšķiras no dzīvnieka.
Šis stāsts ir arī par kārtējām mūsu neizmantotajām iespējām.
Paralēles ar «Dzimusi brīvībai»
Noteikti daudzi no mums ar aizrautību un sajūsmu ir lasījuši ārzemju autoru grāmatas un skatījušies filmas, kas guvušas starptautisku skanējumu, par cilvēkiem, kas, līdzīgi Velgai, veltījuši savu dzīvi rūpēm par savvaļas dzīvniekiem un par savu misiju uztvēruši cilvēku izglītošanu šajā jomā (Džoja Ādamsone, Bernhards Gržimeks, Džeralds Darels). Šī grāmata noteikti ir līdzvērtīga, jo Velgas Vītolas devums, bez šaubām, ir tikpat nozīmīgs kā šo pasaulē populāro dabas pētnieku veikums un, domāju, tāpat būtu interesants cilvēkiem ne tikai Latvijā. Nav jau brīnums, pati Velga atzīst, ka iedvesmojusies no šiem cilvēkiem.
Tie, kas lasījuši, piemēram, Džojas Ādamsones «Dzimusi brīvībai», noteikti sajutīs paralēles Birutas Eglītes grāmatā. Un ne tikai varones dzīvesveidā, bet diemžēl arī apkārtējās sabiedrības neizpratnē un neizglītotībā. Acīmredzot aiz latviskās pieticības, neuzņēmības, kā arī līdzekļu trūkuma dēļ viņas pieredze nav tikusi popularizēta tikpat plaši. Bet, kā raksta autore, nekas jau nav beidzies. Gribas cerēt, ka vēl taps gan pašas Velgas Vītolas apraksti par savu darbu, gan tiks tulkoti jau izdotie.
Novērst necienīgu rīcību
Arī šo grāmatu gribētos redzēt citās valodās vai pat uzņemtu filmā. Būtu interesanti iepazīties ar citu valstu lasītāju viedokļiem, jo mums bieži ir tieksme nesaskatīt patieso mērogu, atrodoties tam tuvu blakus. Latvijā «Zvēri un cilvēki» noteikti būtu izlasāma katram. Te var uzzināt gan par dažādu dzīvnieku uzvedības īpatnībām vispār, gan konkrēti par Līgatnes dzīvniekiem, gan par dabas parka darbību.
Varbūt, iepazīstot šo grāmatu, cilvēki beidzot varētu saprast vismaz to, ka lielākā daļa dzīvnieku nemāk atvērt iepakojumus un vispār barojas nedaudz atšķirīgāk no cilvēkiem. Ja kādam izdosies saprast arī to, ka dzīvnieku nomētāšana ar dažādiem priekšmetiem tikai savas izklaides pēc nav cilvēka cienīga rīcība, tad jau tas būs milzīgs solis mūsu sabiedrības izglītotības paaugstināšanā.
