Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Turpina sadarbību ar kolēģiem Lietuvā


Šauļu muzeja izstāde par litvakiem apskatāma Bauskā

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Šauļu muzeja «Aušros» speciālisti Virgīnija Šukščiene un kultūras projektu vadītājs Ernests Vasiļausks Bauskas muzejā. Foto – IVARS BOGDANOVS

Bauskas muzejā līdz 30. oktobrim atvērta Šauļu muzeja «Aušros» izstāde «Zudusī litvaku pasaule mākslinieka Gerarda Bagdonaviča (1901–1986) zīmējumos».

Izstāde iepazīstina ar garīgo un materiālo ebreju kultūras mantojumu, informē muzeja vecākā speciāliste Ieva Bronko-Pastore. Tajā eksponēti oriģināli mākslinieka zīmējumi, kas radīti no 1928. līdz1950. gadam un atspoguļo viņa ikdienas vidi un ceļojumus pa Lietuvu. Šie daiļdarbi ir svarīga liecība par litvaku jeb Lietuvas ebreju identitātes veidošanos, uzturēšanu un zaudēšanu.

Kopiena un unikālā kolekcija
Ekspozīcijas atklāšana notika pagājušajā nedēļā, 7. septembrī, kad Bauskas muzejā bija ieradušies Šauļu «Aušros» muzeja pārstāvji – direktores vietniece Virgīnija Šukščiene un kultūras projektu vadītājs Ernests Vasiļausks. Viņi atklāja, ka šī kolekcija ir unikāla, ar tik plašu un vērtīgu krājumu daudzi nevar lepoties; vairāki zīmējumi un fotogrāfijas ir vienīgās saglabājušās liecības, kas fiksējušas litvaku dzīvi un kultūru Lietuvā, jo pēcāk holokausta un citos gados daudz kas gājis neatgriezeniski bojā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.


Šauļu vēsture nav iedomājama bez lielas un ietekmīgas ebreju kopienas. 1909. gadā pat 56,4 procenti šīs pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Tā arī ir liela līdzība ar Bausku. Šauļu ebreju kopienas ievērojamākie pārstāvji – rūpnieki, tirgotāji un filantropi Frenkeļi – 20. gs. pirmajā pusē neapšaubāmi atstāja lielu ietekmi uz pilsētas ekonomisko un kultūras attīstību. V. Šukščiene min, ka ik gads Lietuvā tiek veltīts kādam nozīmīgam tematam, 2020. gads Lietuvā tika noteikts par Lietuvas ebreju (litvaku) vēstures gadu, un simboliski un jēgpilni, ka laimīgu vēsturisko apstākļu dēļ ebreju mantojumam veltītā muzeja ekspozīcija Šauļos atrodas tieši kādreizējās Frenķeļu dzimtas mājās, jūgendstila pils Šauļos ir vērtīgākais ebreju kultūras mantojumu reprezentējošais objekts.


Izstādē Bauskas muzejā skatāmajos Gerarda Bagdonaviča zīmējumos attēlotās Ziemeļlietuvas un Viduslietuvas pilsētu un mazpilsētu sinagogas ir neatņemama Lietuvas kultūras mantojuma daļa un īpaši svarīgs avots, kas ļauj pētīt ebreju vēsturi, kultūru, arhitektūru. Mākslinieks daudz uzmanības veltīja specifiskām sinagogu interjera detaļām, mēbelēm, kulta priekšmetiem. Kā minēja muzeja «Aušros» speciālisti, pēc šiem zīmējumiem mūsdienās var veiksmīgāk veikt sinagogu atjaunošanu un restaurāciju, jo tie bieži vien ir vienīgais saglabājies avots. Skatāmi, piemēram, mākslinieka skicētie Pakrojas sinagogas soli un citi interjera priekšmeti, tas arī palīdzējis atjaunot šo sinagogu, ko jau vairākus gadus vien 42 kilometrus no Bauskas attālajā Pakrojā apmeklē arī baušķenieki.

Vlads Šuļmans, Rīgas sinagogas kantors, izstādes atvēršanā Bauskas muzejā dziedāja ebreju dziesmas.

Personības šķautnes
Izstādi papildina Šauļu novada fotogrāfu 20. gadsimta 30. – 40. gados fiksētie objekti – sinagogas un to interjers. Izstādē redzamie darbi palīdz atjaunot vēsturisko pagātni, rekonstruē īstas ebreju kopienas iezīmes, tās darbības īpatnības, atklāj specifiskas Lietuvas ebreju mākslas tradīcijas.

Pēc Šauļu muzeja speciālistu sniegtās informācijas, Gerards Bagdonavičs dzimis 1901. gadā Lietuvas provinces mazpilsētā Radvilišķos. 1921. gadā ģimene apmetās uz dzīvi Šauļos. Gerards Bagdonavičs nodarbojās ar pedagoģisko darbu un māksliniecisko daiļradi.

Viņš bija universāls mākslinieks – grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs, grāmatu un žurnālu ilustrators, ekslibru veidotājs, kā arī pedagogs, kurš izaudzinājis pulku ievērojamu skolnieku, fotogrāfs, viens no pirmajiem Lietuvas dizaineriem, pat arhitekts, kolekcionārs, pianists amatieris, etnogrāfs. V. Šukščiene akcentē, ka Gerardam Bagdonavičam piemita plašs redzesloks, dažādas intereses, viņš bijis arī ikonogrāfs.

Unikāli ir mākslinieka zīmētie starpkaru perioda Lietuvas ebreju portreti, kas it kā izceļ no aizmirstības to laiku sinagogu apmeklētājus, kopienas dzīves dalībniekus. Šajā izstādes atklāšanas gaisotnē brīnišķīgi iederējās no Rīgas vienīgās sinagogas, kurai ir izdevies pārdzīvot holokaustu, atbraukušais kantors Vlads Šuļmans (red. – kantors ir kora priekšdziedātājs sinagogā). Viņa solodziedājums raisīja vienreizējas vibrācijas, tika izpildītas vairāk un mazāk zināmas ebreju dziesmas, bija korekti komentāri.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kultūru saites
V. Šuļmans ir īpaša personība, kas daudz strādājis savas tautas kultūras uzturēšanā. Mūzikas akadēmiju savulaik absolvējis profesionāls dziedātājs, daudz koncertējis, ierakstījis kompaktdiskus, piemēram, «Rīgas geto dziesmas» – 2001. gadā un «Nodedzināto sinagogu melodijas» ar ērģelēm un jauniešu kora «Balsis» vīru ansambli – 2009. gadā. Kā ebreju tradīciju un kultūras eksperts Vlads Šuļmans bijis dažu Rīgas kinofilmu un teātra uzvedumu konsultants, piemēram, daudzu redzētajai izrādei «Kabalas noslēpumi» Jaunajā Rīgas teātrī. Izstādes atklāšanā Bauskā V. Šuļmans minēja, ka savulaik te bijis labs skolotāju koris, ar ko strādājusi viņa tante Ludmila Pismennaja. Daudzi baušķenieki atceras kori «Daina» un diriģentu tandēmu – Gido Kokaru un L. Pismennaju.


Ar Bauskas novadu savas atmiņas saistās arī Šauļu muzeja kultūras projektu vadītājam Ernestam Vasiļauskam. Viņš ar Bauskas muzeja direktori Baibu Šulci, vēsturnieku Aigaru Urtānu un citiem baušķeniekiem sarunājās latviski, tulkoja arī kolēģes V. Šukščienes teikto. Izrādās, Ernesta mātesbrālis dzimis Skaistkalnē, viņam šis apvidus nav svešs, ir radi Dobeles pusē, kur arī bērnību pavadījis. Sevi E. Vasiļausks identificē kā zemgali, tautas skaitīšanā Lietuvā uzrādīti 56 zemgaļi.

Kauņas sinagoga 1930. gadā, G. Bagdonaviča zīmējums.
Ivara Bogdanova fotoreprodukcija.

Izstāde izrādīta vairākās Lietuvas un Latvijas pilsētās – Šauļos, Rīgā, Bauskā, Ventspilī, Suvalkos. Vietas izvēlētas, ņemot vērā to, ka litvakiem pieskaitīta ebreju kopienas daļa, kas dzīvoja Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā. Atbilstoši mūsdienu valstu izvietojumam šī teritorija aptver ne vien Lietuvu, bet arī Baltkrieviju, daļu Latvijas, ziemeļaustrumu Polijas un pat Krievijas. Bauskā noslēdzas ekspozīcijas ceļojums.


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.