Autors: Latvijas Dabas fonds
Apritīga lauksaimniecība ir pieeja saimniekošanai, kurā pēc iespējas pilnvērtīgāk tiek izmantoti visi saimniecībā pieejamie resursi. Tā balstās aprites ekonomikas principos – viss, kas rodas saimniekošanas procesā, var kļūt par vērtīgu izejvielu vai resursu citam procesam. Tas var nozīmēt gan ražošanas blakusproduktu izmantošanu, gan barības vielu apriti pašas saimniecības ietvaros, gan gudru pieeju enerģijas, augsnes un bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai.
Praksē tas bieži nozīmē vienkāršu, bet pārdomātu saimniekošanu – skatīties uz to, kas jau ir pieejams saimniecībā, un meklēt veidus, kā šos resursus izmantot pilnvērtīgāk. Tas palīdz samazināt izmaksas, atkarību no ārējiem resursiem, mazināt atkritumu apjomu un tajā pašā laikā radīt lielāku pievienoto vērtību saimniecībā saražotajam. Latvijā arvien vairāk saimniecību prakses rāda, ka apritīga saimniekošana var būt gan praktiska, gan ekonomiski pamatota, vienlaikus palīdzot saglabāt dabas vērtības.
To labi ilustrē vairākas Latvijas saimniecības, kur aprites pieeja tiek izmantota ikdienas darbā.
Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” – dārzeņi un komposts vienotā apritē
Bioloģiskā saimniecība “Mazbungas” Bauskas novada Dāviņu pagastā demonstrē, kā aprites principi darbojas dārzeņu audzēšanā. Saimniecībā īpaša nozīme ir kompostam – tas tiek veidots no augu atliekām un izmantots dārzeņu audzēšanā, nodrošinot dabisku barības vielu apriti.
Šāda pieeja ļauj samazināt nepieciešamību pēc minerālmēsliem un vienlaikus maksimāli izmantot visu, kas saimniecībā tiek izaudzēts. Katrs produkts tiek izmantots pēc iespējas pilnvērtīgi, samazinot zudumus un palielinot kopējo saimniecības efektivitāti. Tas parāda, ka apritīga saimniekošana var būt vienkārša savā būtībā, bet ļoti nozīmīga rezultātos.
Zīmols “NEGANTIgardi” – no ganībām līdz galdam bez liekiem zudumiem
Gunāra un Artūra Vīgantu saimniecība ir piemērs tam, kā aprites principi strādā praksē. Saimniecībā lielāko daļu teritorijas aizņem dabiskie zālāji. Tos uztur gaļas liellopi – noēdot augus pakāpeniski, mēslojot un palīdzot sēklām izsēties. Visu liellopiem nepieciešamo lopbarību saimniecība sagatavo pati.
Liellopu gaļas ražošana un pārstrāde tiek organizēta tā, lai no katra dzīvnieka tiktu izmantots maksimāli viss. Gaļa tiek pārstrādāta dažādos produktos, savukārt kauli izmantoti buljona gatavošanai. Domājot par produktu piegādi, tiek vērtēta arī iepakojuma ietekme uz vidi – piemēram, uz Vāciju produkcija tiek sūtīta termoizolētās presētu salmu kastēs, kas ir kompostējamas vai izmantojamas kā pakaiši. Gaļas sadales ceha iekārtu darbināšanai tiek izmantota uz vietas ražotā saules enerģija, kas palīdz saimniecībai ilgtermiņā strādāt efektīvāk un videi draudzīgāk.
Lauku sēta “Kliņģeri” – saimniekošana saskaņā ar dabu
Lauku sētā “Kliņģeri” Berku ģimene attīsta aitkopības saimniecību, kur resursu aprite lielā mērā notiek pašas saimniecības ietvaros. Saimniecībā audzētie graudi un siens tiek izmantoti ganāmpulka barošanai, bet gaļa, labība un dārzkopības produkti – pašu pārtikai un mājražojumiem.
Berku ģimenes saimniekošana balstīta bioloģiskās lauksaimniecības un permakultūras principos. Tiek saglabāti un atjaunoti bioloģiski daudzveidīgie zālāji, bet kūtsmēsli un citas bioloģiskās atliekas tiek kompostētas un izmantotas augsnes auglības uzlabošanai. Laistīšanai tiek izmantots uzkrātais lietusūdens, savukārt putnu ganāmpulks palīdz ierobežot kaitēkļus. Saimniecībā tiek audzēti arī mantojuma kultūraugi un uzturēta augu kolekcija sēklu ieguvei, bet uz lauka tiek īstenota augu seka un izmantoti zaļmēslojuma augi.
Kopīgais – pārdomāta resursu izmantošana
Lai gan katra saimniecība strādā savos apstākļos un ar atšķirīgu saimniekošanas modeli, tās vieno līdzīga pieeja – vēlme pilnvērtīgi izmantot savā saimniecībā pieejamos resursus. Apritīga lauksaimniecība bieži sākas ar vienkāršiem risinājumiem – kompostēšanu, barības vielu apriti, vietējo resursu izmantošanu vai pārdomātu enerģijas lietojumu.
Šāds saimniekošanas modelis apvieno ekonomisku ieguvumu ar dabas saglabāšanu – stiprina saimniecību noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabo augsnes veselību un veicina bioloģisko daudzveidību. Pieredze rāda, ka aprites pieeja nav viena konkrēta metode – tā var izpausties dažādos veidos, taču visos gadījumos tās pamatā ir pārdomāta un ilgtspējīga attieksme pret resursiem, kas saimniecībā jau ir pieejami.
Materiāls sagatavots projektā “LIFE UpcyclingGrass”. Latvijas Dabas fonda vadītais projekts “LIFE UpcyclingGrass” ir apritīgas lauksaimniecības piemērs, kā mazvērtīgu sienu no dabiskajiem zālājiem iespējams pārstrādāt jaunos, klimatam un dabai draudzīgākos lauksaimniecības un mežsaimniecības produktos.
