Minerālmēslu cenas šokē; lauksaimnieki liela izaicinājuma priekšā

Pavasaris ir sauss, un apsētie tīrumi pārziemojuši labāk nekā pērn, portālam apliecināja aptaujātie eksperti.

Sniega pelējums pagājušajā gadā sabojāja daudzus sējumus. Lai arī šogad februārī bija daudz nokrišņu, šur tur uz apstrādātajiem laukiem izveidojot peļķes, ziemāji ir «izkrituši» tikai vietām. Tā nav izplatīta parādība, secināja Ieva Litiņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Bauskas biroja augkopības speciāliste.

«Daļa lauku man ir nemeliorēti, un pat tie ir sausi,» atklāj Dainis Druseiks, zemnieku saimniecības (z/s) «Paegļi» Bauskas novada Brunavas pagastā īpašnieks.

Laukkopji sākuši augu piebarošanu, šogad tas oficiāli atļauts no 16. marta. Piemēram, z/s «Paegļi» izmantots kompleksais mēslojums, jo rudenī neber neko. Vērtējot šī brīža situāciju minerālmēslu tirgū, I. Litiņa atzina, ka lielākā daļa mūspuses zemkopju slāpekli nopirkuši jau laikus. Daži meklējot.

«Tāpēc taupīgi jālieto, racionāli. Jāapdomā izlases veidā, kurus laukus bagātināt, kurus ne. Nevajag skriet ar virsmēslojumu, jo sola aukstākas dienas. Kad beigsies negatīvās temperatūras pa nakti, tad jāsāk augus piebarot. Šis pavasaris ir daudz agrāks nekā pērn. Pagājušajā gadā šajos datumos (ap 25. martu) vēl bija sniega kupenas. Laika apstākļi jāskatās divas nedēļas uz priekšu,» atgādināja profesionāle.

«Lai neteiktu «katastrofa», būs milzīgas izmaksas (par minerālmēsliem, red. piez.). Kaut gan vienu gadu var «izvilkt» ar esošiem krājumiem. Būs mazāka raža,» pārdomās dalījās brunavietis. «Paegļos» jau no pagājušā gada stāvot sagādāti nepieciešamie materiāli. Šis gads esot nodrošināts. Jāpiebilst, ka D. Druseiks 270 ha audzē ziemājus, bet 30 ha vasarājus.

«Ļoti labs jautājums. Katrā ziņā slikti vērtēju. Šai sezonai viss ir iepirkts, bet uz rudeni nekas spīdošs neizskatās. Produkcijas trūkstot. Laiks rādīs, bet optimisma nav,» piebilda Andis Maskalis, SIA «Ceraukste AGRO» valdes loceklis. Uzņēmums ziemas kviešus audzē 605 ha, ziemas rapšus – 225 ha, bet vasarājus – 200 ha platībā.

Ierasto darba kārtību mainīs Didzis Petunovs, z/s «Kalna Lapenieki» Vecumnieku pagastā, saimnieks: «Būtu jāsāk mēslot, bet drausmīgi dārgs (minerālmēslojums, red. piez.)! Savulaik pirku par 180 eiro tonnā, bet tagad prasa 1200 eiro. Būs jāmeklē citi risinājumi. Šķidrais mēslojums ir lētāks.» Kaut cenas zemnieks vērtē negatīvi, straujā kāpuma iemesls ir skaidrs. «Kalna Lapenieki» apstrādā 26 ha zemes.

Tā kā Ukrainas un Krievijas labības tirgu ietekmēs karš, «Bauskas Dzīve» jautāja, vai zemnieki sēs vairāk graudu. Latvijā neapstrādātas zemes principā nav, atbildēja LLKIC Bauskas biroja pārstāve. Saimniecībām pieci procenti jāatstājot papuvē. Ja šos noteikumus Eiropas Savienība mainītu, varētu audzēt vairāk.

«Tas jau atkarīgs no mūsu zaļā kursa. Tauriņzieši (jeb pupu dzimta, red. piez.) vēl jāsēj. Graudaugu platības samazināsies. Vedīs no Brazīlijas. Ko līdz mūsu centieni saudzēt dabu, ja Ukrainā to piesārņos vēl vairāk?!» retoriski jautāja D. Druseiks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt «Ceraukste AGRO» pārsvarā audzējot ziemājus. Ražotāja kultūru struktūru nemainīšot, to nevarot darīt. Arī D. Petunovs graudaugu platības nepalielinās, bet griķus gan sēšot vairāk, nekā bija plānojis.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Šopavasar lielākā daļa  lauksaimnieku nepieciešamo mēslojumu ir sagādājuši. Lielā mēslojuma sadārdzinājuma dēļ lauksaimnieki daudz apdomīgāk plāno tā lietošanu. Lai arī cik neskaidras pašlaik ir cenas, par kādām varēsim realizēt ražu, aicinām saimniekus rēķināt, cik ieguldīt un cik lauks dos ražu.”