«Bauskas Dzīves» aptaujātie lociņu un salātu audzētāji cenas prognozēt nespēj. Tomēr viņi apliecina, ka tās nebūšot augstākas par iedzīvotāju pirktspēju.
Spirdzinošos zaļumus vispirms iegūst segtajās platībās. Siltumnīcās lielākās platībās mūsu novadā salātus jau ilgus gadus audzē, piemēram, SIA «Letis», taču salāti ir tā kultūra, kuru pa spēkam izaudzēt arī mazākiem uzņēmumiem, kā arī ģimenes mazdārziņā.
Paredzamības vairs nav
SIA «Letis» Iecavas pagastā salātus audzē 2,4 hektāros, siltumnīcu platības ir 3500 kvadrātmetru. Darbs pašlaik rit ierastajā kārtībā. «Laikapstākļi ir līdzīgi kā citus gadus. Ja ir vēsāks, pakurinām vairāk,» teic uzņēmuma saimniece Hēlija Feldmane.
Dārzniecības pamatkultūras ir salāti, baziliks un ķirštomāti. Ražošanas izmaksas pieaugušas visās pozīcijās, arī kūdrai, minerālmēsliem. Agrāk visu smuki varēja saplānot rudenī, bija paredzamība, bet pašlaik viss mainās pa stundām. Cik procentuāli produkcija maksās vairāk nekā pērn, vēl nevar pateikt. «Piemēram, iepakojamais materiāls – plastika un kartons. Šodien viena, maijā – cita cena. Es vairs neiespringstu. Tāpat kā ar laikapstākļiem – pieņemu tādus, kā ir,» saka uzņēmēja. Diemžēl uzņēmuma attīstība nolikta maliņā. Esot, ko padomāt, kā paveikt vajadzīgus remontdarbus.
Ārzemju produkcijas konkurence ir stipra. Kaut pircēji dod priekšroku vietējiem dārzeņiem, tomēr ievestā prece par lētāku cenu rada ķēdes reakciju. «Nezinu, kā viņi var izaudzēt lētāk,» neizpratnē ir komersante. Par to jādomājot valstiskā līmenī.
Lauksaimniecības uzņēmums pašlaik nesekmīgi meklē strādnieku vīrieti. «Šķiet, ka Latvijā tikai sievietes grib strādāt. Kur ir vīrieši? Ar puišiem ir ļoti švaki,» nezaudējot humoru, teic Hēlija Feldmane.
Par pusvelti nebūs
Zemnieku saimniecības (z/s) «Laucinieki» Iecavas pagastā dārzeņu audzēšanas pieredze mērāma teju trīs desmitu gadu garumā. Jānis Eniņš un Emīlija Balaine produkciju tirgum sāka piegādāt 1995. gadā. Pēc vecāku aiziešanas aizsaulē rūpalu 2013. gadā pārņēma meita Sniedze un viņas vīrs Ivars Žogota. Jāpiebilst, ka z/s «Laucinieki» ir Latvijas Zemnieku federācijas biedre.
Daudzi dārzeņu audzētāji energoresursu dārdzības dēļ siltumnīcas neapkurina. Viņi sīksīpoliņus plēvju būdās stādīs tikai aprīļa beigās, kad kļūs siltāki laika apstākļi. Līdzīgi «Lauciniekos» pašlaik zem agrotīkla lociņi aug tikai pašpatēriņam. Mēneša beigās sāksies intensīvs darbs, lai izaudzētu lokus tirgošanai. Kastītēs jau sasēti salātiņi, ko vēlāk izpiķēs.
Audzēšanas izejvielu cenas ir pieaugušas, bet, par cik augstāku maksu varēs pārdot preci, nav zināms. «Skatīsim cenas tirgū. Krasi nevarēs celt, jo cilvēki nebūs spējīgi nopirkt,» saka Sniedze Žogota. Zemnieku saimniecība dārzeņus audzē ne vairumā, bet tā, lai visu silto periodu būtu zaļumi. Dobēs aug dilles, pētersīļi, salāti, spināti, loki, skābenes, gurķi, tomāti, kabači un ķirbji. Lauku labumus pati saimniece jau piekto gadu tirgos Rīgā, Āgenskalna tirgū.
Runājot par ārzemju konkurentiem, īpaši pērn bijuši pamanāmi poļu dārzeņi par pievilcīgu cenu. Tā kā iecavnieki paši visu dara, savu veikumu negribēja atdot par pusvelti. Uzticami pircēji atzina, ka vietējā produkcija ļoti atšķiras. Tā ir svaiga, ilgāk uzglabājas mājās. Tā ka cilvēki novērtē kvalitāti. Viņi nopirks nedaudz dārgāk, bet zinās, ko ēd. Starp «Laucinieku» klientiem ir daudz māmiņu. Viņas mazuļiem ierasti gādā kabačus un ķirbjus.
No Spānijas un Izraēlas vest ir lētāk.
diez vai lauķis būs viltīgs, vientiesīgs gan, jo nekādi nespēj apjēgt, ka Izraēlā un Spānijā patreiz izaudzētajam kā pievienotā vērtība nav jāpieskaita šeit, Latvijā izlietotā kurināmā cena, kā arī visa nepieciešamā stādu audzēšanai cena ir uzkāpusi mākoņos. Pilsonis parastais var ieiet kaut “Mājai un dārzam” veikalā un pārliecināties, ka lielākajai daļai preču šogad cena ir reizināta ar 2. Bet kokam ir divi gali, jo izaudzētais nav sāls vai putraimi, ko zināmu laiku paturēt noliktavā un cenu pat divdesmitkāršot, zaļumu un augļu audzētājiem siltumnīcās nāksies rēķināties ar iedzīvotāju pirktspēju, un Dievs dod viņiem šo gadu pabeigt kaut ar minimālu peļņu, vai pat pa nullēm.