Novadnieks Jānis Zemtautis iecelts par Viestura ordeņa komandieri

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, Bauskas novada iedzīvotājs Jānis Zemtautis iecelts par Viestura ordeņa komandieri. Tā nolēmis Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 4. aprīlī, lēmums publiskots svētdien, 10.aprīlī.

Iesniegumu Ordeņu kapitulam par J. Zemtauta apbalvošanu ar Latvijas Valsts apbalvojumu sagatavojisBauskas politiski represēto klubs «Rēta», kura ilggadējs dalībnieks ir arī J. Zemtautis.

Jānis Zemtautis, Bauskas nacionālās jauniešu pretošanās grupas dalībnieks, dzimis 1932. gada 1. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Pabeidzis Svitenes pamatskolu un Bauskas vidusskolu. Par pretošanos padomju varai apcietināts izlaiduma dienā; ar Baltijas kara apgabala tribunāla spriedumu, pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa (1926.gada redakcija) 58 – 1a panta 1951. gada 2. martā notiesāts uz 25 gadiem katorgā Tālajos Ziemeļos un vēl uz pieciem gadiem bez cilvēktiesībām, izcietis 15 gadus PSRS gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā, kur smagi strādāts šahtās, pārdzīvots izsalkums, insekti, uzraugu patvaļa un aukstums.

Jānis ir pensionārs, deklarētā dzīves vieta Bauskas novada Svitenes pagastā, faktiski dzīvo Bauskas novada Īslīces pagastā.Pēc atgriešanās Latvijā Jānis strādājis meža darbos, izmācījies par šoferi un lielāko daļu darba mūža pavada, strādājot Rundāles un vēlāk Bauskas patērētāju biedrībās.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, jau būdams pensijā, Jānis Zemtautis ar savu bagāto dzīves pieredzi, zināšanām un enerģiju iekļaujas Latvijas Politiski represēto apvienības struktūrvienībā, politiski represēto klubā  „Rēta” (turpmāk – PRK „Rēta”). Sešus gadus bija tās vadītājs. Sabiedrisko darbību viņš pakārto Latvijas interesēm un tās nākotnei, īpaši pievēršoties jaunatnei. Pēc skolu vadības aicinājuma tiekas ar skolēniem un pedagogiem, dāvina paša un PRK „Rēta” dalībnieku sarūpētas grāmatas ar izglītojošu saturu. Vēstulēs Saeimas deputātiem no Nacionālās apvienības viņš rosina skolās apgūt izvērstāku Latvijas vēsturi, orientēt jauniešus uz valsts aizsardzību, prasa latviešu valodu ieviest jau bērnudārzā. Atsaucību guva Jāņa izlolotā ideja – zibakcija „Brīvības ceļš”, kad 2019. gada 11. novembrī Bauskas triju skolu audzēkņi izgāja ielās un sadevās rokās, kā pirms 30 gadiem viņu vecāki un vecvecāki „Baltijas ceļā” par brīvību. Jāņa vēlme – šai akcijai jākļūst par tradīciju!

Latvijas Okupācijas muzeja fondos glabājas Jāņa Zemtauta video un audio ieraksts par Bauskas vidusskolas jauniešu nacionālās pretošanās grupu un citi materiāli. Viņš tiek aicināts uz „čekas māju” Stabu ielā Rīgā pastāstīt topošajiem gidiem un citiem interesentiem par čekas pagrabos piedzīvoto un čekistu „darba stilu” šajā spīdzinātavā.

Jānis krāj vēstures liecības par savu pagastu, iemūžinot bojā ejošās sētas sērijā „Zudusī Latvija”. Viņš ir iekārtojis piemiņas vietu brālim Gunāram, kurš bija Latvijas Universitātes students, kad okupantu tribunāls 1951. gada 2. martā piesprieda nāves sodu, un viņa kapa vieta nav zināma.

Par spīti gadu nastai Jānis cenšas un ir klāt visur, kur notikumi saistās ar Tēvzemes mīlestību un patriotismu. Pārdomās un secinājumos viņš dalās ar lasītājiem preses izdevumos, stāsta grāmatās par laiku, kas nav pakļauts aizmirstībai.

Lēmums par J. Zemtauta apbalvošanu pieņemts atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 21. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā.