Dzīvojot apstākļos, kad pavisam netālu no mūsu zemes notiek karš un Latvijā ir uzņemti Ukrainas kara bēgļi, daudzi jūtas neziņā, kā rīkoties «X» stundā, ja tāda būtu pie mums. Tāpēc trešdien, 18. maijā, Bauskas kultūras centrā tika rīkots seminārs «Kā rīkoties krīzes situācijā?», lai stiprinātu iedzīvotāju drošību, kurā uzsvars tiek likts uz ikviena atbildību ārkārtas situācijā, lai izglītotu, kā rīkoties krīzes gadījumā. Pasākumu organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka.
Uz tikšanos nevarēja ierasties pulkvežleitnants Kaspars Kokins, Latvijas Republikas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona komandieris. Bataljonu pārstāvēja Rolands Skrimblis, Sakaru nodaļas komandieris, un kaprālis Arvīds Sprindžuks.
Zālē izglītojošo tikšanos gaidīja ap 50 interesentu.
Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Māra Kuļikauska sacīja, ka tiekot gaidīti bukleti «Kā rīkoties krīzes situācijā?», pašlaik lasītāji, slēdzot bibliotēkas datoru, uzreiz redzot bukletu, ja ir interese, var izlasīt un izdrukāt. Vairāk interesi izrādot 37 novada pagastu bibliotēkās, kuras arī saņems bukletus, kad tie tiks piegādāti Centrālajai bibliotēkai.
M. Kuļikauska jautāja R. Skrimblim, kas ir pirmais, kas jādara krīzes situācijā. Uz to saņēma atbildi: «Saglabāt mieru!» 53. kājnieku bataljona pārstāvis devās pie galda, uz kura atradās ļoti daudz izdzīvošanai svarīgu lietu. Varēja sākties saruna un praktisks demonstrējums, ko likt šādā izdzīvošanas somā, kas paredzēta 72 stundām.
R. Skrimblim bija karavīra 90 litru ietilpības mugursoma, tai vēl klāt karina citu somu. Mugursomas pildīšana sākās ar overbūtiem jeb virsapaviem un ar guļammaisu.
Noderīga būtu telts, bet laba telts maksā dārgi un ir smaga, var izlīdzēties ar telteni, tādu kā «pončo», ko var pie koka piesiet kā jumtiņu, kas pasargās no lietus vai dos aizvēju. Ar lentēm ārā piestiprināms matracis, paklājiņš, ko paklāt gulēšanai. Nepieciešama arī 3 – 5 mm virve, tā noderēs arī teltenes stiprināšanai pie koka.
Vajadzīgs lietus laika kostīms, ūdensnecaurlaidīgs apģērbs. Tas velkams virsū drēbēm un ir labāks par silto jaku, jo tam neiet cauri vējš. Nepieciešami arī maiņas apavi, ko vērts mainīt apstāšanās vietā, kur varēs izžāvēt otrus. «Svarīgi, lai viens komplekts ir sauss. Tāpēc īslaicīgas apstāšanās vietā nevajadzētu mainīt, bet turpināt ceļu ar slapjajiem, lai sausos saglabātu ilgākam komfortam,» skaidro R. Skrimblis.
Vajadzīga arī maiņas apakšveļa, noderīga būtu arī termoveļa, ko izmanot gulēšanai vai kaut ko gaidot, kustoties to labāk novilkt, lai nesasvīstu. Nepieciešams arī rezerves apģērbs.
Noteikti vajadzīgi vairāki pāri zeķu, arī vilnas, apakšveļa, tos derētu ievietot ūdensnecaurlaidīgā maisiņā, lai mitrums netiek klāt. Noderīgas ir arī siltās cepures, īpaši ar šalli jeb «tunelis», kas sildīs arī kaklu, tāpat arī cimdi, tai skaitā darba cimdi.
Jāpaņem līdzi arī higiēnai nepieciešamās lietas, tai skaitā tualetes papīrs.
Ceļā noteikti vajadzīgs lukturītis, ērtāks pat uz pieres liekamais, ko var izmantot gan tumsā, gan signalizēšanai. Telefons būtu vēlams vienkāršāks, ar «pogām», jo tā baterija darbojas ilgāk. Labi, ja tas ir ūdensizturīgs. Tāpat nepieciešams pulkstenis un kompass.
Izdzīvošanai vissvarīgākais ir ūdens, pieaugušam cilvēkam dienā būtu nepieciešami vidēji trīs litri, tomēr dzeramo 72 stundām, visticamāk, nepaņemsim līdzi, tādēļ vajadzētu padomāt par ūdens attīrīšanas iekārtu, vērtē R. Skrimblis. Mazo iekārtu varot uzlikt uz pudeles, kurā ieliets, piemēram, upes ūdens, tomēr 100% tā neattīra, vēlams ūdeni uzvārīt. Ūdens pudeles novietojamas mugursomā tuvāk mugurai.
Maltītēm noderīgi konservi, gāzes balons ar degli, lai var uzsildīt ūdeni. Piemērotas būtu ātrvārāmās putras, ar verdošu ūdeni aplejamas gatavās maltītes. Savukārt medus, džems, šokolādes tāfelīte dos enerģiju ceļā vai saldumu pie tējas.
Noderīga plītiņa, uz kuras uzvārīt ūdeni. Ceļā noder stipra līmlente, tā sauktais «makgaivers», arī savilcēji var palīdzēt daudz ko salabot.
Nozīmīgākos dokumentus mājās vajadzētu glabāt vienviet ūdensnecaurlaidīgā mapē. Līdzi var ņemt vismaz kopijas, kā arī naudu mazās banknotēs dažādās vietās somā, der arī dārglietas, jo naudas vērtība krītas, bet pret tādām lietām vienmēr kaut ko varēs iemainīt. Vajadzīgs arī blociņš ūdensnecaurlaidīgā maisiņā vai ūdensizturīgs, tajā labāk rakstīt ar zīmuli, jo tinte var izplūst. Noteikti būtu kaut kur fiksējami svarīgākie telefona numuri.
Buklets «Kā rīkoties krīzes situācijā?» ir pieejams – izlasāms un lejuplādējams – mājaslapā https://www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija. Par rīcību krīzes situācijā informāciju var meklēt arī jebkurā novada bibliotēkā, mudina M. Kuļikauska.
Kaut kā aizdomīgi bieži tagad baidē ar to X stundu.Kas valdībām ir zināms ko neatklāj tautai lai neizceltos panika?Gatavojas kodoltriecieniem?
Nu, labi …cilvēks visu to iegādājās, bet nav norādīta pārējā darbība – mukt mežā un …uz kuru pusi?
Vai ir izstrādāts kāds nebūt evakuācijas plāns, vai kaut kā tā?
Dievzemītei jau ilglaicīgi ir XY…stunda
VISS JAU SEN IR ZEM LOZUNGA ! JAUNĀ PASAULES KĀRTĪBA! MASONI DARBĪBĀ !
kaut kā sanāk, ka tā x stunda aktuāla ir tikai tiem kam ir ko zaudēt, kaut vai amatu, bet tiem, kam zaudēt nav ko, tiem aktuāli ir kā sagatavoties nākamās ziemas pārlaišanai, skatoties uz energonesēju cenām. Kā arī pārtikas cenu straujā augšupeja. Ja atrisināsim šīs, patreiz aktuālās lietas, tad varēs domāt arī par x stundu…
Tuvojoties varas neliešu izraisītai X stundai galvenais ir neļaut šiem neliešiem notīties ar tautai nolaupīto.
“Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokas”,bet īstenībā sasmējos,sasmējos līdz asarām
X stunda jau rudenī būs, kad valdība atteicās no Krievijas gāzes, naftas.