Zemgales Attīstības padomes sēde pēc ilgāka pārtraukuma notiek klātienē

Zemgales Attīstības padomes (ZAP) kārtējā sēde šonedēļ notika Dobelē, dalībnieki pēc ilgāka pārtraukuma, kad reģionam svarīgu lēmumu pieņemšana pārsvarā notika attālināti, atkal varēja ļauties ierastajam darba ritmam un izskatīt gandrīz divus desmitus plaša spektra jautājumus, portālu informēja Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

Viņš atklāja, ka sēdi ievadīja Padomē pārstāvēto sešu pašvaldību deleģēto politiķu kopsapulce, kas par Padomes dalībnieku no Jelgavas novada domes ievēlēja tās priekšsēdētāju Madaru Lasmani. Viņa kandidatūru novada pašvaldība izvirzīja pēc tam, kad mūžībā devās agrāk ievēlētais domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Vēl kopsapulce atļāva Madaram Lasmanim savienot darbu ZAP ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatu.

Izskatot ar daudziem aktuāliem jautājumiem piesātināto sēdes darba kārtību, Padome apstiprināja Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) 2021.gada Publisko pārskatu, kas atspoguļo ZPR juridisko statusu un struktūru, galvenās aktivitātes reģionālās plānošanas dokumentu izstrādē un izpildes rīcību ieviešanā, paveikto sabiedriskā transporta un autoceļu, remigrācijas, uzņēmējdarbības, sociālās sfēras, tūrisma, izglītības un kultūras attīstības veicināšanā.

Dokumenta ievadā, ZAP priekšsēdētājs Aivars Okmanis, raksturojot aizvadīto pārskata periodu, uzsver, ka, pārsvarā strādājot tiešsaistes režīmā, arī jaunajos apstākļos ZPR darbiniekiem ir izdevies stiprināt veiktspēju kā pašu iestādē, tā Zemgales pašvaldībās kopumā. Izstrādājot jauno reģiona Attīstības programmu laika periodam līdz 2027.gadam, intensīvi strādāts visa gada garumā, iesaistot lielu skaitu pašvaldību speciālistu, sadarbības partneru no valsts institūcijām un nevalstiskā sektora.

Dažādos formātos notikušas vairāk nekā 40 apspriedes, savākts un rūpīgi analizēts milzīgs datu daudzums, apjomīgs darbs ieguldīts kartogrāfiskā materiāla izstrādē, no iedzīvotājiem un ekspertiem saņemti un apkopoti gandrīz 450 dažādi priekšlikumi. Vēl, aptuveni 590 priekšlikumu, saņemts perspektīvu, lokālu un reģionālu projektu izstrādei. No tiem 382 guvuši tālāku virzību iestrādāšanai Rīcības plāna investīciju piesaistes daļā. Ar minēto dokumentu plašāk ikviens interesents var iepazīties interneta vietnes www.zemgale.lv sadaļā Par ZPR.

Sēdes turpinājumā Padome atbalstīja ZPR projektu vadītāju un citu speciālistu sagatavotos konceptus par iestādes dalību pavisam 11 dažādos starptautiskos projektos, ko programmas “INTERREG EUROPE 2021 – 2027” kārtējam konkursam gatavo vadošie partneri no Grieķijas, Itālijas, Polijas, Portugāles, Nīderlandes un Spānijas.

J. Kālis norādīja, ka ZPR ir ieinteresēts tajos piedalīties kā partneris, jo minētās programmas atbalstāmo prioritāšu vidū ir arī Zemgalei aktuālas jomas – klimata pārmaiņas, vide un aprites ekonomika, sociālā iekļaušana un veselības veicināšana, pilsoniskā sabiedrība un aktīvas kopienas, uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja, kultūrvide un identitāte, kā arī vēl citas. Tā kā šajā projektu konkursā Eiropas Savienība neatbalstīs aktivitātes, kas saistītas ar vērienīgu infrastruktūras objektu izbūvi, zemgalieši vairāk rēķinās ar iespējamo pienesumu zināšanu un pieredzes apguvē. Tāpēc partneri plāno sadarbību plānošanas dokumentu izstrādes un ieviešanas jomā, dažādu vietējo politiku izveidē, zinātnē balstītu pētījumu un labo prakšu pārneses organizēšanā. Saprotams, ka iegūtās zināšanas un pieredze ar vadošo speciālistu un ekspertu gādību nonāks arī reģiona visās pašvaldībās un kļūs par labu pamatu lielāku, tostarp investīciju projektu izstrādei un ieviešanai, norādīja J. Kālis.

Sēdes informatīvajā daļā Zemgales politiķus uzrunāja SIA “Mesh Group” pārstāvji Arnis Glāznieks un Aigars Lukss, kuri informēja, ka Zemgales pašvaldību iestādēs Covid-19 pandēmijas laikā pavisam uzstādīti 1 845 CO2 mērītāji, visvairāk – 443 Jelgavā, 345 – Jēkabpils novadā un 312 – Bauskas novadā, un tie nodrošina CO2 koncentrācijas, telpas temperatūras un gaisa mitruma mērījumus. Iegūtos datus apkopo un nosūta uz publiski pieejamu interneta portālu www.co2.mesh.lv.

Tāpēc tagad pašvaldības tiek aicinātas rūpīgi iepazīties ar minēto datu bāzi un izvērtēt mērītāju efektivitāti katrā konkrētā iestādē, ēkā, telpā vai telpu grupā, lemt par nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem, apsvērt iespēju tos integrēt kopīgā ventilēšanas un siltuma regulēšanas sistēmā, lai nodrošinātu energoresursu ekonomisku izmantošanu un finanšu resursu ietaupījumu. Uzņēmuma pārstāvji apsolīja drīzumā apmeklēt katru no Zemgales pašvaldībām, lai tiktos ar atbildīgajiem speciālistiem un ēku pārvaldniekiem un sniegtu praktiskus padomus turpmākai rīcībai.

Līdzīgu motīvu vadīts, sēdē piedalījās uzņēmuma “Moller” pārstāvis Matīss Zemītis un uzņēmuma “Eleport” pārstāvis Kārlis Mendziņš, kuri iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm elektrisko automobiļu iegādē un izmantošanā gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, gan Latvijā, īpaši akcentējot dažādus risinājumus elektrisko automobiļu izplatības palielināšanā pašvaldībās, plaši diskutēja par mobilitātes punktu nepieciešamību, lai izvērstu ātras un ērtas uzlādes tīkla izveidi.

ZAP sēdes noslēguma fāzē dalībnieki, mājastēvu mudināti, apmeklēja Dobeles novadā patlaban spilgtākos kultūras objektus – Mūzikas skolas jauno koncertzāli “Zinta”, kuras jaunais korpuss lieliski harmonē ar labiekārtoto Bērzes upes piekrastes ainavu un iestādes vēsturisko ēku, un Dobeles Pili – daudzfunkcionālu kultūrtelpu Livonijas ordeņa pilsdrupās.