Pirmdien, 31. janvārī, Bauskas kultūras centra darbinieki Karpa dārzā Bauskā uzstādīja nelielu piemiņas stendu negaidīti mūžībā aizgājušajam Bauskas mūziķim, grupas «Dakota» līderim Edvīnam Zariņam.
Koka statīvā uz atnācējiem noraugās izgaismots mūziķa foto, kā dzīvs, tikai krāsas gan melnbaltas, mūžības baltie puteņi tās nodzēsuši. Deg sveču liesmas, un sniega baltumam nodots arī Alpu vijolītes podiņš. Tuvumā stāv Edvīna Zariņa bērni, kam vislielākā sāpe un zaudējums. Zudušo diemžēl neatgriezt, paliek tikai atmiņas. «Bauskas Dzīve» palūdza vistuvākajiem padalīties savās atmiņās par tēti.
Meita Santa Zemīte stāsta: «Tēta labā humora izjūta, Zaram jau bija sava humora izjūta.»
«Man viņš, mazai būdamai, iemācīja taisīt elektrības rozetes, skalojamo kasti remontēt, mēbeles skrūvēt. Tas man dzīvē ir ļoti noderējis,» atklāj meita Linda Zariņa.
Santa piebilst, ka arī apgūtas remonta taisīšanas nianses. Ļoti daudz tētis bērniem stāstījis par mūziku, mūziķiem.
Daudzi izsaka līdzjūtību, atzīst, ka tuvāka bijusi dziesma «Kurtizāņu ugunskurs». «Man vislabāk patika dziesma «Aizej tad, kad snigs». Tā arī notika…» saka Santa. Savukārt Lindai – «Vēja balss», kā «viņš par savu balsi pateica».
«Tētis nekad ne par ko nesūdzējās, viss notika pēkšņi, katram savs ceļš un liktenis,» atzīst meitas. Albums palika neizdots, koncertam gatavojās, «pēdējie divi gadi dikti iedeva», atzīst tuvinieki. Par tēti un vectēvu sēro četri bērni un deviņi mazbērni.
Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš teic, ka piemiņas stends Karpa dārzā būšot līdz piektdienai, tas gan atkarīgs arī no laikapstākļiem, «lai ikvienam ir iespēja atnākt».
