«Kovids» turpina retināt skolēnu rindas mūspusē

Neskatoties uz strauji augošo saslimstību ar «Covid-19» Bauskas novadā (saslimstības ar Covid-19 līmenis Bauskas novadā krietni pārsniedz vidējo rādītāju valstī), mācības pašvaldības skolās joprojām notiks klātienē, apliecināja Bauskas novada domes izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Antra Ozoliņa.

Pašvaldībā uzsvēra, ka kvalitatīvu mācību procesu var īstenot tikai klātienē, turklāt klātienes mācības ļauj papildus nepārslogot pedagogus un vecākus. Bauskas novada izglītības nodaļas apkopotie dati liecina, ka pilnībā attālināti mācās Bauskas Valsts ģimnāzija (35 klases), Bauskas 2. vidusskola (33 klases), Vecsaules pamatskola (14 klases) un šonedēļ mācības uz mājām «pārceltas» arī Skaistkalnes vidusskolā.

Bauskas Valsts ģimnāzijas un Vecsaules pamatskolas skolēni pie datora ekrāniem izglītosies līdz 11. februārim, 2. vidusskolas audzēkņi līdz 14. februārim, bet Skaistkalnes vidusskolas izglītojamie mājās mācīsies līdz 16. februārim.

Inficētie katrā klasē

Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece atklāja, ka pilnīgi visos klašu kolektīvos ar «Covid-19» bija kāds saslimis. Piemēram, 8. klasē ar «kovidu» inficējušies 11 no 22 skolēniem. Vīruss skāris arī izglītības iestādes septiņus pedagogus. Šī iemesla dēļ tika sasaukta arī ārkārtas vecāku domes sēde, kurā tika izvirzīta prasība par attālināta mācību procesa noteikšanu.
«Slimības perēkļa periods ir desmit dienas, tik ilgu laiku arī izvēlējāmies mācības pārcelt uz mājām. Saskaņojām šo lēmumu ar novada pašvaldību. Pirmsskolas četras grupiņas turpinās darboties, pašlaik arī tajās trūkst bērnu, iespējams, ka slimo. Pēc likuma mēs bērnudārza audzēkņus testēt nedrīkstam, jāpaļaujas uz vecāku godaprātu, taču ne vienmēr pieaugušie ziņo, ka kāds mājās ir inficējies ar «kovidu»,» situāciju ataino S. Vāverniece.
Viņa uzskata, ka ilgāk par desmit dienu periodu attālinātas mācības noteikt neesot lietderīgi. «Ir jādomā par izlaiduma klasēm. Divpadsmitajiem pie durvīm jau klauvē eksāmeni. Pirmais ir pēc mēneša – 15. martā. Ļoti ceram, ka šajā attālināto mācību periodā situācija krietni uzlabosies, ja arī kāds saslims, tad slimības laikā paliks mājās un nebūs kontaktā ar pārējiem klasesbiedriem,» teic S. Vāverniece.
Viņa uzsvēra, ka skolēniem, lai pirms atgriešanās skolā, visi būtu pārbaudīti, paštesti ir iedoti līdzi uz mājām. Tie, kuri nebija klātienē, ir informēti, ka testus var saņemt skolā pie dežuranta.
Līdz direktorei neesot nonākušas ziņas, ka kāds skolēns smagi slimotu. «Citiem iesnas, dažiem kakls sāp, vismaz līdz skolai informācija par smagiem gadījumiem nav nonākusi,» tā S. Vāverniece.

Situācija komplicēta

Kamēr ar saviem resursiem varēs iztikt, klātienes mācību procesu apņēmības pilni nodrošināt ir Pilsrundāles vidusskolā. Izglītības iestādes direktore Daiga Saka apliecina, ka situācija ir sarežģīta, bet pagaidām tiekot galā. «Cītīgi testējam bērnus, uz šo mirkli testu pietiek, ir uzkrājums no iepriekšējās piegādes. Tajā brīdī, kad medmāsa pateiks, ka nav iespējams veikt papildu testēšanu, būs jādomā, kā epidemioloģiski drošu izglītības procesu nodrošināt,» teic D. Saka.
Trešdien Pilsrundāles vidusskolā nebija 109 no 287 skolēniem. Karantīnā ir piektā klase, pedagoģiskā personāla slimības dēļ uz laiku aizvērtas divas Bērsteles bērnudārza grupiņas. No 72 darbiniekiem visās struktūrvienībās kopā 17 strādājošajiem pašlaik ir slimības lapa. No tiem septiņi ir pedagogi.
«Mēs ļoti labi turējāmies līdz pagājušajai nedēļai. Tas tiešām bija kā tāds sprādziens, nevis pagājušās brīvdienās, bet vēl pirms tam – sestdienā un svētdienā klašu audzinātājām telefoni bija «karsti». Vecāki nemitīgi ziņoja par pozitīviem «Covid-19» gadījumiem. Sapratām, ka ir izveidojies epicentrs un steidzīgi tas ir jāizolē, tālab karantīnā tika nosūtītas četras klases. Šonedēļ šie kolektīvi daļēji ir atpakaļ, jo ir skolēni, kuri turpina slimot. Piemēram, manā audzināmajā klasē no 15 bērniem atgriezušies ir desmit,» skolas dzīvi ilustrē D. Saka.

Slimo gan vakcinēti, gan nevakcinēti

Vislabāk turoties divpadsmitā klase, bet devīto rindas gan esot paretinātas. No 16 skolēniem pašlaik deviņi ir saslimuši. Slimojot gan vakcinēti, gan nevakcinēti. Ir bērni, kas sasirguši ar «kovidu» jau otro reizi. Arī vairāki pedagogi «kovidu» izslimojuši pa diviem lāgiem. Ir darbinieki, kuri saņēmuši balstvakcīnu un spējuši nedēļas laikā atgriezties ierindā, bet ir, piemēram, pedagogs, kurš ar visām trijām potēm ilgstoši slimo.  
Saslimstības tendence esot pieaugoša, pēdējie gadījumi liecinot, ka tagad ģimenēs slimo arī pieaugušie. Vecāki zvanot uz skolu un interesējas, ko iesākt ar bērniem, nesaprot, vai var laist uz skolu. «Mēs savukārt esam kā ķīlnieki, vienu informāciju smeļamies plašsaziņas līdzekļos, Izglītības ministrijā, nāk prezentācijas no Veselības inspekcijas, vecāki savukārt ziņo, ka ģimenes ārsts ir teicis citādāk, turklāt katrs mediķis stāsta kaut ko citu. Mums jābūt tiem, kas pasaka galavārdu, ko darīt. Ceru pēc 14. februāra, kad pieņemti jaunie noteikumi par kontaktpersonu atbrīvošanu no karantīnas, izlemt, kā rīkoties konkrētā gadījumā, būs vienkāršāk,» teic direktore.
Viņa akcentēja, ka izglītības iestādē tiek nodrošināts gan klātienes, gan attālinātais mācību process. Skolēni, kuri mājas slimo, bet jūtas pietiekami moži, lai izglītotos, pieslēdzas stundām tiešsaistē.
Pilsrundāles vidusskolas direktore norādīja, ka neviļus jau septembrī, kad bijis jāpieņem lēmums par papildu brīvlaiku pirmklasniekiem, ieplānojuši to noteikt no 7. līdz 11. februārim. «Tieši sakrita ar nedēļu, kad mums trakāk klājas. Ceru, ka sliktāk nebūs. Domāju, ka klases, kas nedēļas sākumā bija pustukšas, pamazām sāks pildīties,» paziņo D. Saka.

Maskas skolās vēl vajadzēs

Pēc valdības lēmuma atcelt mājas karantīnas nosacījumus tiem pamatskolēniem un vidusskolēniem, kuri kļuvuši par Covid-19 slimnieka kontaktpersonām, nav skaidra rīcība gadījumos, kad kāds skolēna ģimenes loceklis saslimst ar Covid-19, aģentūrai LETA paudis Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Viņš ir gandarīts par atceltajiem ierobežojumiem, kas paredzēja arī testēšanos septiņu dienu periodā katru dienu pirms klātienes mācību dienas sākšanas. Vienīgais, kas, viņaprāt, nav skaidrs, ir, kā rīkoties izglītības iestādēm, ja skolotājs, skolēns vai iestādes darbinieks savā dzīvesvietā ir saistīts ar kādu Covid-19 pozitīvu ģimenes locekli.

“Tas nozīmē, ka skolēns, kolēģis atrodas nepārtrauktā tiešā kontaktā [ar inficēto]. Vai tādā gadījumā mēs ignorējam atceltos ierobežojumus un distancējamies no šīs kontaktpersonas?”, neizpratni pauž Kalvāns, norādot, ka jau uzdevis šo jautājumu arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Vienlaikus Kalvāns atzīmēja, ka bija cerēts no 15.februāra atteikties no mutes deguna aizsargiem auklītēm, skolotājiem, asistentiem mācību nodarbību laikā, savukārt no 1.marta – skolēniem. Veselības ministrija šādu priekšlikumu pagaidām nav atbalstījusi, un “skolotāji turpina runāt ar maskām zem deguna stundu laikā”, norādīja asociācijas prezidents.

Pagaidām valdībā nav panākta konkrēta vienošanās par masku nēsāšanu skolās, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa akcentēja, ka maskas ir pats vienkāršākais aizsarglīdzeklis pret Covid-19 izplatību, attiecīgi to lietošanu izglītības iestādēs ir gana vienkārši atcelt. Tajā pašā laikā, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, tās kalpo arī kā ļoti laba aizsardzība pret infekciju, atzina Muižniece.

Muižniece informēja, ka pašlaik valdībā notiek diskusijas par masku nēsāšanas atvieglojumiem, kas jāsabalansē arī ar epidemioloģiskās drošības riskiem.

Viņasprāt, valdībai būtu jāatgriežas pie regulējuma, kāds bija spēkā pērn rudenī, kad mācību stundu laikā maskas drīkstēja nelietot.