Pēc klātienes mācību atsākšanās daļai skolēnu ir grūti iekļauties klātienes mācību procesā; izglītojamie Bauskas novadā izvēlas skoloties tālmācībā

Vairāki skolēni Bauskas novadā pārgājuši uz tālmācību. Iemesli ir dažādi, bet noteicošais tomēr bijusi pandēmija.

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Bauskas novada vidusskolu direktoriem, lai noskaidrotu, kāda ir situācija. Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka atklāja, ka no skolas tālmācībā zināšanas apgūt izvēlējusies viena skolniece. «Pēc pagājušā pandēmijas viļņa sākšanās 1. septembrī viņa sāka mācības attālināti. Pandēmijas laikā meitene sapratusi, ka var mācīties arī šādi,» atklāja D. Saka.

Vecumnieku vidusskolas direktors Aivars Ķiņķevskis informē, ka pandēmijas dēļ tālmācībā aizgājuši mācīties divi skolēni, bet ir arī divi audzēkņi, kas savu iemeslu dēļ devušies izglītoties citur. «Ir skolēni, kas ir sapratuši, ka attālinātā mācīšanās viņiem ir vieglāka un tālmācības kurss viņiem šķiet piemērotāks,» laikrakstam sacīja A. Ķiņķevskis.

Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece savukārt pastāsta, ka no skolas tālmācībā devušies divi skolēni. «Šie audzēkņi ir sapratuši, ka nevar šeit mācīties, netiek galā. Iemesls nav tikai pandēmija,» piebilda skolas direktore.

Lielākais skaits skolēnu, kuri devušies tālmācībā, ir Iecavas vidusskolā. Šīs mācību iestādes direktora vietniece Ilona Grīnberga sacīja, ka attālināti mācīties devušies 11 skolēni. «Pamatskolā – septiņi, bet vidusskolā ir četri jaunieši. Iemesls viņiem ir ilgstošas attālinātās mācības, personiskie apstākļi. Arī pēc klātienes mācību atsākšanās daļai skolēnu ir grūti iekļauties klātienes mācību procesā,» paskaidro I. Grīnberga.

Minēto jauniešu vidū ir arī iecavniece Estere Tīna Stepanoviča-Monkeviča, kura izvēlējusies mācīties attālināti. «Iemesls, kāpēc izvēlējos šo mācīšanās metodi, bija pandēmijas situācija – nebija zināms, kad skola strādās klātienē. Uzskatu, ka Iecavas vidusskola nespēja organizēt attālinātās mācības. Tagad savu dienu sadalu tā, kā pati to izvēlos. Tomēr uzsveru, ka, izlemjot par tālmācību, jābūt patstāvīgam,» stāsta Estere Tīna. Mēnesī esot divi trīs mācību priekšmeti, kas jāapgūst, un mēneša beigās ir pārbaudes darbi. «Nemaz nenožēloju savu izvēli, šādi man patīk daudz labāk, jo man ir arī ārpusskolas intereses. Tālmācība ļauj veiksmīgi pašam sadalīt darba laiku.»

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe atklāja, ka skolā nav neviena skolēna, kas pandēmijas laikā izvēlējās tālmācību. Bauskas 2. vidusskolā savukārt informē, ka pandēmijas laikā desmit bērni izvēlējušies zināšanas apgūt tālmācībā – astoņi audzēkņi aizgājuši šogad, bet divi pagājušajā mācību gadā.

Bauskas novada jauniete Elizabete sākumā nemaz nebija apsvērusi domu pāriet uz tālmācības vidusskolu. «Pāriešana notika tik ātri un haotiski, ka pat nemaz neaptvēru, kas īsti notiek. Biju kārtējā vasaras «Erasmus+» apmaiņas braucienā Bulgārijā, projekta laikā organizācijas vadītājs piedāvāja palikt pie viņa un piedalīties nevalstiskās organizācijas darbā kā brīvprātīgajai. Ne mirkli nedomājot, piekritu, taču, atgriežoties mājās, sapratu, ka brīvprātīgo darbu citā valstī neizdotos apvienot ar skolu. Tāpēc arī mazāk nekā divu nedēļu laikā pārgāju uz Rīgas 1. tālmācības vidusskolu,» pastāsta Elizabete, «manuprāt, tālmācībā ir daudz vieglāk mācīties, jo pats vari kontrolēt savu laiku, kas sniedz tev diezgan lielu brīvību un iespēju sevi pilnveidot citos veidos, ko normāla skola nemaz nepieļautu.»