Augļu bagātība šajā rudenī sagādā vairāk raižu nekā prieka – ābolu cena ir zema, tos nav, kur likt, jo mūspusē pārstrādes uzņēmumi nedarbojas.Gailīšu pagasta zemnieku saimniecība «Fišers» jau vairākus gadus specializējas dārzkopībā un ir piedzīvojusi dažādas sezonas. «Tā labi sagadījies, ka mums šis nav izcilākais ražas gads. Novāksim visu, bet, vai pārdosim, par to šaubos,» saka Smaida Fišere. Viņa arī piebilst: «Mēs nevaram gausties. Dieviņš ir žēlojis, un visu septembri bija labs laiks augļu vākšanai. Kokos palikuši tikai vēlīno šķirņu āboli un bumbieri. Arī talcinieki labi strādā, jau jūtam, ka sezona tuvojas noslēgumam.» Vēl viņa teic, ka nav jāuztraucas par kredītu nastu, jo ierasts saimniekot ar pašu naudu. Rēķināšana ir saimnieces stiprā puse, jo viņa savulaik strādājusi par grāmatvedi. Pievēršoties dārzkopībai, gan Smaida, gan viņas vīrs Vladimirs ir ļoti daudz mācījušies un centušies rūpēties, lai būtu kvalitatīva produkcija. Rīgas Centrāltirgū Fišeriem ir savs stends, kur ābolus tirgo saimnieks. Šajā rudenī cena salīdzinājumā ar pagājušo sezonu samazinājusies divkārši. Smaida cer, ka ar ziemas āboliem varēs nopelnīt vairāk. Piedāvājumā ir 12 ābolu šķirnes. Rudens āboli pašlaik atrodas dzesētavā, kur tiek uzturēta atbilstīga temperatūra un mitrums. Saimniece skaidro, ka augļus glabā nelielās kastēs, jo tā esot ērtāk un ražu varot labāk pasargāt no bojāšanās. Lielā konteinerā puve skar vairāk augļu. Fišeri prot ābolu aromātu uzturēt un saglabāt līdz pavasarim, jo pagrabs sakārtots un siltināts.Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās pārvaldes vecākā inspektore Aija Čonka atklāj, ka Gailīšu pagastā divas saimniecības – «Fišers» un «Lazdas» – dārzkopībā ievēro integrētas audzēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka izmanto ķimikālijas tad un tik daudz, cik tas nepieciešams, rūpīgi veicot novērojumus. Ņemot vērā augsnes analīzes, nosaka mēslojuma devas. Tādējādi augļu dārzos iegūst veselīgāku produkciju un saudzē arī apkārtējo vidi, par ko saņem nacionālās subsīdijas. Fišeri apsaimnieko vairāk nekā desmit hektāru, Juris Gailītis – divus hektārus jauna dārza. A. Čonka uzsver, ka «Lazdu» saimnieks augļkopībā arī ir iedziļinājies un strādā perfekti, aprūpēdams jaunu, mūsdienīgi veidotu dārzu. J. Gailītis atklāj, ka, pārnākot no Rīgas uz laukiem, pievērsies dārzkopībai. Vispirms nomājis vecu augļu dārzu, bet tajā vāktā raža derējusi tikai sulām. 2001. gadā iestādītas jaunas ābelītes, vēlāk stādījums paplašināts. Jaunajā dārzā novāc kvalitatīvu produkciju.
