Grenctāles robežpunktā automaģistrāles A7 malā pie «Baltijas ceļa» piemiņas zīmes notika mītiņš Ukrainas atbalstam, kuru rīkoja Barikāžu biedrība sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību un Pasvales rajona pašvaldību.
Uz pasākumu, kas notika 10. marta pēcpusdienā, pulcējās vairāk nekā simts cilvēku. Tai skaitā atbalstītāji bija atbraukuši arī no Vecumnieku apvienības, daudz bija Bauskas novada iedzīvotāju. Darbojās biedrība «Laiks jauniešiem». Pasākums sākās ar trīs valstu karogu uzvilkšanu mastā – Ukrainas, Latvijas un Lietuvas, kā arī visu trīs valstu himnu atskaņošanu.
Tikai uzvara!
Paužot atbalstu ukraiņu tautas cīņai par brīvību, Ukrainas valsts suverenitātei un teritorijas nedalāmībai, runāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Pasvales rajona pašvaldības mērs Gintauts Gegužinsks un citas amatpersonas un populāri cilvēki.
Ieradušies bija arī daži Ukrainas iedzīvotāji, kas Latvijā atraduši pagaidu patvērumu. Kijevas iedzīvotāja Irina pastāstīja, ka Latvijā viņus uzņēmuši ļoti labi. «Apmetāmies pie labiem cilvēkiem. Mums nebija iespējas paņemt apģērbu, un to mums šeit iedeva, ēdienu, arī kur palikt, – visur palīdz. Zvana, prasa katru dienu, vai vēl kaut ko nevajag. Visi atbalsta,» stāsta Irina. Viņai Kijevā palicis vīrs un māte. Pati atzīst, ka vēlas, lai karš pēc iespējas ātrāk beigtos, un ir gatavi atgriezties jebkurā brīdī. Par iznākumu viņai nav nekādu šaubu. «Tikai uzvara! Mēs savu zemi nekad un nevienam neatdosim,» saka Irina.
Var tikai apbrīnot
Pasākumā runāja arī Barikāžu muzeja vadītājs baušķenieks Renārs Zaļais. Viņš atzina, ka šis ir emocionāli smags laiks. «Izjūtas, godīgi sakot, no pirmās dienas ir drausmīgas. To, ko piedzīvojām 1991. gada janvārī, nevar salīdzināt ar to, kas pašlaik notiek Ukrainā. Lai gan – pie mums tas arī notika, tikai mazākā mērogā. Kad sāku vilkt paralēles, arī pie mums šāva uz civiliedzīvotājiem. Viļņā tanki brauca virsū cilvēkiem. Man kopā ar biedriem iznāca cīnīties ar krievu karaspēka vienību. Arī nežēlība bija tam laikam raksturīga – Jānim Jasevičam bija ievainota viena kāja, un viņam speciāli pāršāva otru,» atceras R. Zaļais.
Viņam 8. martā bija iespēja piedalīties tiešsaistē ar Ukrainas iedzīvotājiem, un no tās palikušas interesantas atmiņas. «Viņus klausoties, var apbrīnot to, kāds ukraiņiem ir noskaņojums. Neskatoties uz to, ka dažās pilsētas tiešsaistes laikā krita lādiņi un skanēja sprādzieni, viņiem visiem bija noskaņojums: «Mēs uzvarēsim!»,» stāsta R. Zaļais.
Viņš uzsver, ka tā ir arī Latvijas problēma. «Ja Krievijas fašistu armija kaut kādā veidā uzvarēs Ukrainā, tad viņi mēģinās pārbaudīt, kā darbojas NATO 5. pants, un tad asinis līs arī pie mums,» tā R. Zaļais. Viņš aicina tos, kas var un vēlas karot Ukrainā, šo iespēju izmantot, tomēr uzsverot, ka tur vajadzīgi pieredzējuši karavīri. Kam nav pieredzes, tas lai tagad stājas Zemessardzē un šo pieredzi gūst!
Vismaz domās būt kopā
Pasākumā bija arī gana daudz baušķenieku. «Labu izjūtu tagad nav. Vienīgi – jācer, ka to dullo Krievijā novāks paši savējie, jo mierā jau viņš neliksies. Situācija Ukrainā gan pašlaik liekas cerīga – Ukraina uzvarēs!» saka Jānis Mikulāns.
«Atceros Atmodas laika notikumus, kad mēs bijām ar kori pilsētiņā pie Ļvovas Mikolajevā. Bijām aizbraukuši jau ar saviem karogiem, bet viņiem tur savus karogus vēl neļāva lietot. Un tad viņi ieradās pilsētā no kalnu puses uz zirgiem ar savas valsts karogu,» stāsta Līga Āboliņa. Viņa pašlaik ir ļoti uztraukusies par Ukraina notikumiem, jo tur dzīvo labi draugi.
Ieradušies bija arī Valdis un Valda Bajāri. «Katru dienu domājam par nevainīgajiem bērniem un vienkāršajiem cilvēkiem, kas cieš šajā karā. Vismaz domās mēs varam būt kopā ar viņiem. Mūsdienās šādi notikumi ir prātam neaptverami,» saka V. Bajāre.
