Grenctāles kultūras namā 1. martā ap 80 ļaužu no tuviem un tāliem pagastiem bija atbraukuši dzirdēt risinājumus savai visaktuālākajai problēmai – laukos viņi palikuši bez iespējām pārvietoties pa grantsceļiem. Šī sanāksme noslēdza mēnesi ilgo Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes un Lauku konsultāciju un izglītības centra kopīgo akciju.
Uzņēmējdarbības konsultante Anita Vismane iepazīstināja ar astoņos pagastos sanāksmēs dzirdēto. Viņa uzskaitīja sliktākos ceļa posmus pagastos, nosaukti tika divi tā dēvētie «dzīvības ceļi», kuru remonts jāsāk nekavējoties. Brunavas pagastā tā ir brauktuve no Grenctāles pienotavas līdz Ērgļiem. Mežotnes pagastā – ceļš no maģistrāles A7 līdz Garozai.
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks rosināja steidzīgi uzlabot drošību ceļā no Bauskas līdz Rīgai. Atbilstoši attālumam, tas būtu jāpieveic 30 minūtēs, taču braucējiem tas prasa 55 minūtes. Pārslogotā ceļa izmantošana apdraud satiksmes dalībniekus. Statistika nepārprotami liecina, ka nepieciešama četru joslu brauktuve.
Grenctālē bija ieradies Satiksmes ministrijas Autoceļu nodaļas vadītājs Klāvs Grieze. Prezentācijā viņš operēja ar miljonos un miljardos eiro mērāmām summām, atsaucās uz nepilnībām likumos. Valstī trūkst 4,5 miljardu eiro, lai salabotu visas bojātās brauktuves. Ceļu sliktā kvalitāte valstij gadā rada ap 880 miljoniem eiro zaudējumu. «Sāpe ir ne tikai Bauskā, bet arī ministrijā. Bet naudas ir tik, cik ir, ar to spējam tik vien padarīt,» secināja K. Grieze.
Biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors Zigmārs Brunavs uzteica baušķenieku aktivitātes. Ministrijās strādājošie nepārzina reālo situāciju laukos. Viņiem pieejamie statistikas dati nerāda patieso ainu, tajos nevar saskatīt sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Šādām sanāksmēm būtu jānotiek arī citviet. Cilvēkiem savās rezolūcijās jāizsaka konkrētas prasības.
M. Cimermanis aicināja rezolūcijā ietvert stingrākas prasības. Ierēdņi aicinājumiem «uzlabot», «sekmēt», «izstrādāt», «veikt» ietrenējušies sagatavot vispārīgas atbildes, piesātinātas ar atsaucēm uz likumiem, noteikumiem, regulām utt. «Nepieciešama radikāla rīcība. Kurzemē vējš noplēš skolai jumtu, tur izsludina ārkārtas stāvokli, Ogrē plūdi pārrauj vienu ielu – tur ārkārtas situācija. Te simtiem cilvēku palikuši bez ceļiem, mēs rakstām aicinājumus. Jāsasauc novada domes ārkārtas sēde, tajā jāizsludina ārkārtas stāvoklis atsevišķos novada pagastos un jāpieprasa valdības rīcība atbilstoši ārkārtas situācijas nosacījumiem,» ieteica M. Cimermanis.
Kādi vēl viedokļi izskanēja un kāda sanāksmē tika pieņemta rezolūcija, lasiet laikraksta drukātajā versijā piektdien, 3. martā.
