www.bauskasdzive.lv
Bauskas muzejs aicina kopīgi sagaidīt Lielās dienas saullēktu ceturtdien, 20. martā, plkst. 6 Viļa Plūdoņa muzejā “Lejenieki”.
Saskaņā ar senču tradīcijām, Lielā diena saistīta ar pavasara atnākšanu un dabas atmošanos. Lielo dienu jeb pavasara saulgriežus atzīmē tad, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Šogad tā ir 20. martā. Ar Lielās dienas sagaidīšanu saistītie ticējumi mudina šajā dienā celties agri pirms saules lēkta, lai iegūtu spēku un mundrumu visam gadam.
«Kopīgi ar Bauskas novada folkloras kopu dalībniekiem sagaidīsim saullēktu, izdziedāsim Saules un gavilēšanas dziesmu pūru, šūposimies un ripināsim krāsotas raibas olas,» par darāmo Lielās dienas rītā stāsta muzeja darbinieki.
Lielās dienas sagaidīšanu rīko Viļa Plūdoņa muzejs sadarbībā ar Ceraukstes pagasta Tautas namu.
Tikšanās V. Plūdoņa muzeja stāvlaukumā. Tālrunis informācijai: 26184631.
Ticējumi
- Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
- Lieldienas rītā jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad tai gadā būs sārti vaigi.
- Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
- Ja pa lieldienām apēd nepāru olu, tad tam notiks kāda nelaime.
- Lieldienas rītā jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels.
- Lieldienas rītā bez saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.
- Ja grib, lai labi zirņi paaugtu, tad pa lieldienām jāvāra pūpoli.
- Lieldienā jāšūpojas, lai odi nekož un lai lini aug līdzeni.
Avots: valoda.ailab.lv
Foto avots: Bauskas muzejs.
varētu noprast, ka Ābelnieks un viņa kompānija no Bauskas muzeja “Progresīvo” partijā iestājušies ar savu svaigo redzējumu par svināmajām dienām latviešiem. Tādām kā Jāņi, kas pārdēvējami par “līgo svētkiem”. Arī pie Lieldienām ķērušies klāt, par mēnesi šogad tās pārceļot un atstājot Lieldienu vietā vien “lielo dienu”. Diez, kuru citu, ja ne “progresīvo galviņās visas šīs fiksās idejas rodas, pavasara saulgriežus par “lielo dienu” pārdēvējot. Kas tāds pat mūsu dižgariem vēsturiskos romānus rakstot prātā neienāca, bet ,redzams, “progresīvie” tomēr nonāca pie slēdziena, varbūt, šeit kas vērtīgs “apgūstams”? Ja cilvēkam jau ģimenē, pēcāk skolā nav ielikts pamats par vērtībām, tad ļoti viegli tos maldināt ar visādām izdarībām, lai nonāktu līdz stāvoklim, kad vispār grūti apjēdzams, kas ir kas.
Bērniem vienkārši izstāstāms stāsts par senlatviešu svētkiem un kristiešu svinamām dienām.Šogad starpība vesels mēnesis,ekvinokcijai nepavēlēsi.Kristus tiks sists krustā un augšāmcelsies mēnesi vēlāk.Esiet iecietīgi.
diez, kā tavi senlatvieši noteica to ekvinokcijas datumu, ja tajos laikos vēl par Koperniku nebija dzirdējuši un kalendāru nepazina? Diez, kā toreiz senlatviešus apziņoja par ekvinokcijas dienas “pienākšanu”. Muzejniekiem taču būtu jāzin, kā Tas tolaik notika, jeb vietējais muižkungs no pils torņa saviem dzimtcilvēkiem ‘paziņoja, ka tieši šodien tā “atzīmējamā diena” pienākusi?
Ir pagānu Lielā diena, ir kristiešu Lieldienas. Kas vainas? Ko vēlas, to svin, vai arī nesvin neko. Ne jau visi pa baznīcu ņemās. Daudziem ir svarīgas tieši dabā esošās norises. Ir četri saules cikli – pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgrieži. Mūsu senči pēc saules cikliem noteica sējas laiku, pļaujas laiku, precību laiku, pareģoja laika apstākļus … un tas viss bija ne pēc baznīcas svētkiem. Tak neesam tik nervozi, ja kādam patīk baznīca, bet citam nepatīk. Pasmaidi! Pavasaris ir gandrīz klāt, gribi, vai ne! Ne to partijas, ne baznīckungi spēj regulēt.