Bijušā Codes kultūras nama telpās atvērts klubs “Lāde”

Klubs «Lāde». Par to pārtop Codes bijušā kluba ēka; tiek radīta vieta, kur cilvēkiem pulcēties un darboties

Jaunizveidotā kluba «Lāde» saimnieces Gunas Gunitas Kugrēnas iecere, ka plašajās bijušā Codes kultūras nama telpās cilvēki pulcējas ar savām idejām, organizē pasākumus, jo, lai klubs izdzīvotu, tam ir jādzīvo. Daļa telpu jau izremontētas un norisēm gatavas, daļā vēl vieta brīvai izpausmei.

Ēkas remontā ieguldīti pašu līdzekļi un darbs
Remontdarbus, kuri ēkā notikuši galvenokārt 2018. gadā, Guna Gunita Kugrēna veikusi par saviem uzņēmējdarbības gados nopelnītajiem un iekrātajiem līdzekļiem. Viņa atzīst, ka kopējā summa ir liela. Turklāt remontā ieguldīti ne tikai pašu līdzekļi, bet arī spēki. Gunitas vīram Gatim kopā ar draugu un brāli bija jāapgūst kā galdnieka, tā celtnieka amata prasmes un trijatā jāpaveic visi iecerētie darbi.

Ēkas atjaunošana sākta vēl tad, kad Gunita aktīvi darbojās biznesā. Tolaik viņa saprata, ka nams steidzami jāglābj, jo jumts tecēja, līdz ar to tika bojāts parkets un cits iekārtojums. Viņa atpirka otru kluba daļu no tās toreizējiem īpašniekiem un pirmo sakārtoja apkuri un jumtu. Toreiz izremontētajā daļā bija iecerēts sākt uzņēmējdarbību, taču kovidlaiks plāniem pielika punktu. Nauda, kas bija paredzēta ugunsdrošības ierīkošanai un kluba apkārtnes labiekārtošanai, kā atzīst Gunita, izkūpēja skurstenī. Neskatoties uz to, ka klubā nekas nenotika, apkuri atslēgt pilnībā nevarēja. Ja to izdarītu, jaunuzstādītā apkures sistēma būtu izrūsējusi, un tā atkal būtu jāmaina. Tika nolemts kurināt tik, lai klubā nekas neaizsaltu. Pēc uzņēmuma «Poļu nams» likvidēšanas pēdējos trīs gadus dzīvots uz rezervēm, taču nu līdzekļi palikuši vien šīs sezonas malkas iegādei.

Tautas nams – tautai
«Tad pie manis atnāca doma par biedrības dibināšanu. Tautas nams jau to arī nozīmē, ka tas ir tautai, nevis man vienai. Nezinu, vai cilvēki sapratīs, bet tā doma ir, ka es dalos ar šo resursu, bet cilvēki šeit nāk kopā, organizē sev pasākumus. Nevis es kā kultūras nama vadītāja visu nosaku, bet lai ir daudz un dažādu ideju. Gribu, lai šī vieta ir tāda, kur satiekas meistari, darbojas, strādā, kur veidojam kopēju kultūras vidi. Vecajā domāšanas paradigmā, lai kaut ko organizētu, tika pirkti dažādi pakalpojumi – ēdināšana, uzkopšana utt., bet daudz ko taču var paveikt pašu spēkiem,» savu redzējumu par kluba nākotni atklāj Gunita.

Viņa atzīst, ka arī pašai bija nepieciešami šie pēdējie trīs pārejas gadi, lai pēc ilga laika uzņēmējdarbībā varētu sākt domāt citādāk, jo biznesa modelī kultūru vienkārši nevar «pavilkt». Viņa arī uzsver, ka pasākumiem nav jābūt tikai lielām ballēm, koncertiem un teātriem. Gunitas skatījumā, klubs tikpat labi varētu būt arī laba vieta, kur sanākt kopā mazām interešu kopām, lai dalītos ar savām prasmēm un pavadītu kopā brīvos vakarus.

Kluba saimniece aicina iedzīvotājus nākt ar savām idejām un darboties. Protams, kopīgi būs jāsedz tehniskās izmaksas, no kurām lielākās ir par apkuri, ko klubā nodrošina ar malku un granulām. Parēķināts, ka aukstajā sezonā, ja klubā pastāvīgi kaut kas notiek un telpās tiek uzturēts siltums, tā apkurināšanai vajadzīgi aptuveni 100 eiro dienā. Izmaksas ir prāvākas, ja plašās telpas jāsakurina tikai uz vienu pasākumu.

Runājot par dalības maksu pasākumos, Gunita skaidro, ka bez tādas iztikt nevarēs, taču tā būs ievērojami mazāka, ja paši paveiks daudz ko no organizatoriskā darba. Turklāt ar laiku ikdienas biedriem, kuri pastāvīgi darbotos klubā un arī aktīvi iesaistītos tā dzīvē, varētu būt cita dalības maksa nekā cilvēkiem no malas.