www.bauskasdzive.lv
Piektdien, 4.aprīlī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēs Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona bāzi Bauskā, kur tiksies ar vienības komandieri pulkvežleitnantu Elmāru Popakulu, portālu informēja Aizsardzības ministrijā.
Vizītes laikā ministrs iepazīsies ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona izvietojumu, pieejamo ekipējumu, uzdevumiem, apmācību procesu un bāzes infrastruktūras attīstības plāniem.
Ministrijā skaidro, ka Zemessardzes 53. kājnieku bataljons ir 1. Rīgas brigādes sastāvā. Pēc Zemessardzes reorganizācijas un bataljona apvienošanas ar Ogres 54. kaujas atbalsta bataljonu, bataljons tika atjaunots 2018.gada 3.janvārī. Bataljona dislokācijas vieta atkal ir Bauskas novads. Bataljonā darbojas vairāk nekā 120 zemessargi, zemessargiem ir iespēja apgūt kājnieka, uguns atbalsta, izlūka un dronu operatora iemaņas.
53. kājnieku bataljons ir viens no diviem 1. Rīgas brigādes bataljoniem, kurā tiek realizēta zemessargu 5 gadu Valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācība. Šajā gadā šo programmu apgūt brīvprātīgi pieteikušies 28 Valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Pēc vizītes Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljonā A. Sprūds apmeklēs Bauskas novadā esošo munīcijas rūpnīcu SIA “Ammunity”.
Foto: Gatis Dieziņš /Aizsardzības ministrija
Lai gan bataljonā ir uzskaitīti vairāk nekā 120 zemessargi, diemžēl regulārajās mācībās, iespējams, piedalās labi ja 10 zemessardziņi, kas ir pamats uztraukumam. Ceru, ka šī vizīte palīdzēs rast risinājumus, jo mums nepieciešami faktiski kaujasspējīgi bataljoni un motivēti virsnieki, nevis formāla statistika un ērta laika pavadīšana. Šobrīd ir laiks rīkoties reāli, nevis tikai teorētiski – “origami laiks ir beidzies, jākaļ tēruds”!
Zmessargs ir brīvprātīgs. Šodien tas ir, rītdien jāstāda kartupeļi. Paļauties uz tādu ir ļoti slidens pasākums. Tāpēc tam granātmeistaram jānomierinās un jāsaprot, ka jūtami uzlabojumi skaitam nemaz nevar būt. Bet origami ir visur, kur ir karjera un kaut kādas sistēmas pazīmes, tas ir visos laikos un visās struktūrās.
Lai gan pašreizējie mācību vai kādi tur vēl apmeklējuma rādītāji kādam šķiet zemi, ir būtiski saglabāt mieru un raudzīties uz situāciju kā iespēju uzlabojumiem. Svarīgi ir veicināt atklātu dialogu starp vadību, zemessargiem un sabiedrību, lai kopīgi atrastu veidus, kā iedrošināt lielāku iesaisti un attīstīt efektīvu sadarbības modeli. Šāds konstruktīvs, uz risinājumiem vērsts skatījums var palīdzēt pārvērst potenciālo krīzi par izaugsmes iespēju, sniedzot pamatu spēcīgākam un saliedētākam bataljonam nākotnē. Vairāk pozitīvā, vairāk darbu.
Cik var purkšķēt par to skaitu, zemīši tak ir parasti cilvēki, kuri ikdienā kopā cep gaļu un dzer alutiņu, tāpēc nekādu noslēpumu mums te nav, visi zin reālo situāciju, kas, ko, ar ko un kā.
saliedēti bataljoni tāpat kā slapji suņi diez ko labi neizskatās. Zemessargam jābūt, pirmkārt patriotam, otrkārt zinošam gan taktiski, gan praktiski pielietot visus iespējamos kājnieku ieročus. Būt zemesargam nav tikai modes lieta tagad, brīvas dienas pie atvaļināuma ieskaitot. Zemesargam ir arī savs brīvais laiks jāziedo savu zināšanu un varēšanas pilnveidošanai.
Ir dzirdēts, ka tagad pieprasa kārtot fiziskos normatīvus. Ja tā ir taisnība, tad es nebrīnos, ka ir tik maza aktivitāte. Agrāk tas kuplais skaits bija, jo bija arī onkuļi ar apaļiem punčiem, bet tagad tādi ir tikai virsnieki. Nu nevar sivēnu pārtaisīt par zirgu, katrs ir citādāks. Tātad katram sava vieta un savi uzdevumi. Tie centieni pielīdzināt zemessargus PD ir ļoti neproduktīvi, lai neteiktu, ka destruktīvi.
Zive pūst no galvas. Zemā motivācija un sliktais mikroklimats personālsastā vienmēr izriet no vāja komandējošā sastāva. AM noteikti papurinās to noputējušo sistēmu, tam ir visas pilnvaras, vēlme un līdzekļi. Lai izdodās! Atceros vēl veco bataljonu, kad mums nebija tāds ekipējums kā tagad, mums nemaksāja, mēs visu domājām un gādājām paši, mums bija cita liesma acīs, cita attieksme un īsta draudzība. Tagad viens otru ēd nost dēļ naudas un karjeras.
Kāpiet ārā no ilūzijām – zemessargs ir tikai kā zemas kvalitātes atbalsts profesionālām vienībām. Visi šitie pseido bataljoni ar zemessargu sastāva pseido komandieriem ir tikai izrāde un valsts līdzekļu šķērdēšana. To zina un saprot jebkurš, kurš ir pabijis profesionālajā dienestā. Tāpēc jau zemessardziņi raud, ka viņus “neciena” profesionāļi. Kāds gan tu vari būt karavīrs, ja nespēj nolikt fizo, atnāc tikai uz +/- 20 dienām gadā? Ne taktikas, ne reglamentu, ne ierindas zināšanu. Un tad paskaties, kas notiek profesionālo vienību ikdienā, salīdzini, izdari secinājumus. Stāvēt ar zizli krustojumā vai sēdēt sardzes būdā ir viens, izpildīt kādu nopietnāku taktisko manevru ir pavisam kas cits. Un tad vēl tie pielīdzinātie instruktoru sastāva zemssargi, kuru kvalifikācija ir iegūta kaut kādā tur 90. OMD vai pat PSRS laiku armijā – tajā pašā laikā, tie nav izgājuši nevienu instruktora kursu mūsdienu sistēmā. Tur zirgam skaidrs, ka šādi tiek veidotas kotletes ar mušām.
Aplūkojot visus šeit izteiktos viedokļus, top skaidrs, ka Zemsessardzes un profesionālo vienību sadarbība un savstarpējā cieņa ir pastiprināmi aspekti. No vienas puses, brīvprātīgajiem ne vienmēr pietiek laika un iespēju uzturēt augstu kaujas gatavību, taču viņu vēlmei kalpot un praktiskajai pieredzei var būt būtiska vērtība. No otras puses, profesionāļiem ir pamatotas prasības pēc disciplinētas un kvalitatīvas apmācības, lai vienlaikus tiktu nodrošinātas reālas kaujasspējas. Ja abas puses spēs veidot atklātu dialogu, vienoties par saprātīgām un izpildāmām normatīvajām prasībām un kopīgi uzlabot mācību vidi, tad motivācija saglabāsies un augs gan zemessargu, gan profesionālo karavīru rindās. Galu galā, tieši pozitīva savstarpējā sinerģija var panākt vislielākos uzlabojumus mūsu aizsardzības spēju stiprināšanā.
Sprūds – tas kas bija sorosa fonda stipendiāts?
Pēc publiski pieejamajiem avotiem, nav skaidra pierādījuma, ka Andris Sprūds būtu tieši saņēmis personīgu stipendiju no “Sorosa fonda”. Ja viņš būtu atsevišķi publiski pieminējis šādu stipendiju, tas parasti būtu atrodams viņa oficiālajās biogrāfijās vai CV. Ja Sprūds noteiktā periodā mācījies vai pētniecībā sadarbojies ar universitāti vai institūciju, kura daļēji bijusi saistīta ar “Open Society” atbalstu, daļa cilvēku var kļūdaini interpretēt to kā “Sorosa fonda stipendiāts”. Pat ja viņš būtu saņēmis kādu atbalstu (stipendiju) no “Open Society” programmas, tas ne vienmēr nozīmē tiešu saistību ar Sorosu kā individuālu finansējumu; reizēm tās ir plašas izglītības vai pētniecības programmas, kurās piedalās simtiem stipendiātu no daudzām valstīm. Esi gudrāks.
Ko dzēš arī taisnību? Baidās no patiesības?
Rekur drīz lidos ar saviem pulveriem paši pa gaisu!
ASV audits BŪS un miljonus uz uzspridzināti ieroču fabriku nesanāks noslēpt….
….nozagtos miljonus….