www.bauskasdzive.lv
Trešdien, 5.jūlijā, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sestajā dienā – krāšņi noritēja latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā”, godā ceļot tautastērpus no dažādiem gadsimtiem un visiem Latvijas novadiem. Romantiskā noskaņā uz Mēness izgaismota 50 metrus gara ceļa devās visu vecumu tautastērpu modeļi, ar neviltotu pašapziņu izrādot savus tērpus, iemiesojot Latvijas kultūras plašumu un pamatīgumu.
Galveno balvu, atbalstītāja “Rimi” sveicienu un 2000 eiro naudas prēmiju saņēma Janta Meža par Kurzemes novada tērpu kolekciju. Savukārt pirmo vietu nominācijā „Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps” ieguvusi iecavniece, pirmsskolas izglītības iestādes „Dartija” pedagoģe un jauktā kora „Iecava” dalībniece Austra Matveja ar 19. gadsimta tautastērpu, Austrumvidzeme, Cesvaine un apkārtnes tērpi.
Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane norādīja, ka latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998.gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate.
L. Ertmane paskaidroja, ka tautastērpus vērtēja komisija, ko veido Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, latviešu apģērba vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola.
Iecavnieces Austras Matvejas tērpa komplektā bija austi vilnas brunči, garais lina krekls ar smalki izšūtiem un apdarinātiem piedurkņu galiem, krāsainu rakstu apkakli bez aizdares, bagātīgi izšūta villaine ar dekoratīvu joslu un bārkstīm, tumši zila vilnas jaka ar lina oderi, ar augiem krāsotas vilnas josta un smalki izšūta lina vainagcepure. Cesvaines un apkārtnes tērpu skatē atrādīja trīs paaudzes – gan Austras mamma, gan Austra un viņas meitiņa Rūta, kurai pastalas darinājis iecavnieks Modris Zakarītis, informēja Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Anta Kļaveniece.
Tautastērpu grupas komplektēšana sākusies ap 2007. gadu, gatavojoties 2008. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, vienlaikus arī kā idejas autores Airas Birziņas dāvana sev apaļā jubilejā. Apvidus izvēle saistīta ar Birziņu dzimtas izcelsmi Lubānas tuvumā. Lai tautastērps atbilstu etnogrāfiskajai tradīcijai, periodam un apkārtnei, tikuši pētīti muzeju materiāli un pieejamā literatūra, notikušas konsultācijas ar nozares speciālistiem. Kopumā tērpu izgatavošanā piesaistīti vismaz 10 dažādi sava amata lietpratēji, kas atspoguļojas tērpu smalki izstrādātajās detaļās.
Kā pirmie sagatavoti austie brunču audumi un villaiņu pamati, tālāk sekojusi pirmā sievas tērpa darināšana ar krekla šūdināšanu un villaines izšūšanu, jostas aušanu. Sākotnēji tērps sastāvējis no brunčiem, krekla, jostas, villaines, saktām, galvas auta, zeķēm un kurpēm, taču laika gaitā papildināts ar jaku, vainagcepuri, sagādāta vēl viena josta un otrs zeķu pāris. Tērpa darināšana vēl turpinās, rūpējoties par speciāli izgatavotiem apaviem.
Par otrā sievas tērpa sākumu uzskatāma villaine, kas pabeigta 2009. gadā un Austrai uzdāvināta vidusskolas izlaidumā. Zīmīgi, ka villaine izmantota arī kā kāzu tērpa sastāvdaļa 2016. gadā. Pēc tam turpināta tērpa komplektēšana līdz 2018. gadam.
Bērna tērps darināts vienlaikus ar pirmo sievas tērpu, pie tam divos eksemplāros – dvīņu meitenēm. Kopš tā laika to pa kādai reizei vilkušas visas četras jaunākās Birziņu dzimtas meitenes, piedaloties tradicionālo svētku, piemēram, Jāņu, svinībās, vai uzstājoties.
Foto: Mikus Kļaviņš
Reklāma