Administratīvā apgabaltiesa šodien rakstveida procesā izskatīs sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Jelgavā spriedumu, ar kuru noraidīts Tatjanas Ņeploho pieteikums par atļauju ierīkot šautuvi nekustamajā īpašumā “Sildedži” un “Prelūdes” Bauskas novada Iecavas pagastā.
Iepriekš, ņemot vērā būvvaldes un ministriju atzinumus, toreizējā Iecavas novada dome lēma neļaut veidot atklātā tipa šautuvi īpašumos “Sildedži” un “Prelūdes”.
Ņemot vērā sporta šautuves darbības rezultātā sagaidāmo troksni un tā ietekmi uz apkārtējo lauku viensētu iedzīvotājiem, Bauskas novada būvvalde, lai pieņemtu lēmumu par būvniecības ieceres akceptēšanu, izsludināja publisko apspriešanu. Šajā laikā savu viedokli par būvniecības ieceri anketās izteica 458 respondenti, tai skaitā 98 ārpus Iecavas novada dzīvojoši.
Ieceri atbalstīja 104, tai skaitā 74 ārpus novada dzīvojoši, daļēji atbalstīja viens, neatbalstīja 353 iedzīvotāji, tai skaitā 24 ārpus novada dzīvojoši.
Pašvaldībā skaidroja, ka arī Veselības inspekcijas ieskatā, realizējot ieceri, netiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz sabiedrībai drošu un veselīgu dzīves vidi. Savukārt Valsts vides dienests (VVD) pašvaldības rīcībā nodeva apjomīgu dokumentu paketi, no kuras izrietēja, ka pieteicēja un viņas pārstāvji ir maldinājuši gan VVD, gan būvvaldi, gan pašvaldību attiecībā uz objekta pielietojumu.
Būvniecības ieceri neatbalstīja arī Aizsardzības ministrija un Valsts drošības dienests.
Ņeploho Iecavas novada domes lēmumu apstrīdēja tiesā.
Lai gan šautuve teju 13 hektāru platībā formāli bija ieceres stadijā un nodota publiskai apspriešanai, šautuves idejas virzītāji infrastruktūru ar milzu aizsargvaļņiem bija jau uzcēluši. Sākotnēji būvējuši aizsargvaļņus, neatklājot patiesos nodomus, slēpuši šautuves ieceri, prasot atļaujas cita veida objekta būvniecībai, iepriekš ziņoja TV3 raidījums “Bez Tabu”.
Šautuves ieceres virzītāju pārstāvis Reinis Bērziņš raidījumam atklāja, ka Bērziņš stāsta, ka Ņeploho mērķi esot grandiozi. Objektā paredzēta treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības. Darbības pirmajā gadā plaša mēroga pasākumi šautuvē netika, iecerētas vietēja mēroga sacensības ar 30-80 dalībnieku un viesu.
Jau ziņots, ka trešās kategorijas atklāto šautuvi bija plānots izvietot 12,8 hektāru teritorijā. Katru šaušanas sektoru bīstamo zonu bija plānots sānos ierobežot ar trīs metrus augstiem necauršaujamiem aizsargvaļņiem un piecus metrus augstu aizsargvalni katra šaušanas sektora galā, kas kalpos par šāviņa uztvērējvalni. Aizsargvaļņi kalpo arī trokšņa slāpēšanai.
Šautuvi bija plānots izvietot tā, lai maksimāli izmantotu brīvo zemi un saglabātu mežus, kas kalpos kā papildu trokšņu un drošības barjeras. Objektā tika paredzēta treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības.
Taujāts par iedzīvotāju pārmetumiem par neprecizitātēm sabiedrības informēšanā, Bērziņš norādīja, ka komunikācijā ar iedzīvotājiem neprecizitātes iespējams konstatēt un izlabot. Viņš uzskata, ka trokšņu mērījumi veikti korekti un rezultāti atbilst patiesībai. Bērziņš arī uzsvēra, ka šautuves izveidi atbalstījusi Latvijas Šaušanas federācija.
