Apkopoti sākotnējie dati par vētras postījumu nodarītajiem zaudējumiem  Bauskas novadā

Bauskas novada pašvaldība pēc 11. jūlija vētras apkopojusi pirmos datus par nodarītajiem postījumiem un to radītajiem zaudējumiem pašvaldības infrastruktūrai, kur bojātas un izpostītas tās īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās būves, kapsētas un parki. Pašvaldības speciālisti turpina apsekot pašvaldības objektus, lai varētu aprēķināt kopējos zaudējumus.

Bauskas novada pašvaldība joprojām saņem iesniegumus arī no iedzīvotājiem par vētras nodarītajiem bojājumiem viņu mājokļiem, īpašumiem, uzņēmumiem, mežaudzēm.

Kā ziņo pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti, dabas stihija ir nodarījusi būtiskus postījumus gan fiziskajām, gan juridiskajām personām piederošajos īpašumos, tostarp arī 20 namiem, ko apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība «Bauskas novada komunālserviss» un četrām iedzīvotāju veidoto biedrību apsaimniekotajām daudzdzīvokļu mājām Bauskas pilsētā un tās apkaimes pagastos.

Līdz 18. jūlijam pašvaldībā ir reģistrēti 19 iesniegumi par vētras bojātiem privātmāju jumtiem un vairāk nekā 20 iesniegumi par postījumiem saimniecības ēkām, garāžām, uzņēmējdarbības infrastruktūrai un mežaudzēm.

Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā un administrācijas kancelejā ir saņemti un apkalpoti 56 telefonkonsultāciju pieprasījumi, sniegtas 25 klātienes konsultācijas, saņemti 14 iesniegumi par postījumiem īpašumu sastāvā esošai zaļajai infrastruktūrai, 28 iesniegumi par pašvaldības pabalstu krīzes situācijā, kas norāda uz vētras skarto personu lielo skaitu un ieinteresētību valsts un pašvaldības atbalsta saņemšanā, ziņo pašvaldībā.

Apzināti lielākie vētras bojājumi pašvaldības īpašumiem un infrastruktūrai

Pašvaldības speciālisti ir apzinājuši lielākos vētras bojājumus pašvaldības īpašumiem un infrastruktūrai un veikuši seku likvidēšanas indikatīvo izmaksu aprēķinus.

Ir saņemti pieteikumi arī no citām pašvaldības iestādēm, un izmaksas vēl tiek apzinātas:

• Karpa (Korfa) dārza un Pilskalna parka zaļā infrastruktūra, ceļa zīmju atjaunošana Elejas ielā, Uzvaras–Ziedoņu aplī;
• Centrālā bibliotēka – bojāts jumta segums, norauta kores daļa;
• Bauskas pils – vairākās vietās norauti dakstiņi;
• Mūsas pirmsskolas izglītības iestāde – bojāts jumta segums un metāla žoga posms;
• PII «Zīlīte» – krītošie koki bojājuši žogu un parka solu;
• Bauskas sporta halle – divi krītoši jumti ir bojājuši sporta halles fasādi, lielās fasādes loga vitrīnas rāmi, jumta segumu un lietus noteksistēmu;
• Bauskas Valsts ģimnāzija – krītoši koki bojājuši žogu, vingrošanas iekārtu, stadiona gumijoto segumu, divas apgaismojuma laternas, vairākās vietās bojāts arī metāla jumta segums;
• Bauskas 2. vidusskola – izsists viens logs, saplēstas divas rūtis un nodarīti fasādes bojājumi, vairākiem logiem bojāti rāmji un lietus noteksistēmas, sabojāts žogs ar vārtiem.

Vairākās kapsētās uzturēties ir bīstami

Joprojām vairākās kapsētās uzturēties nav droši, jo kapu teritorijā ir bīstami koki. Lai neapdraudētu savu veselību, pašvaldība aicina iedzīvotājus tur neiet. Kapu sakopšanas darbus veic Bauskas apvienības darbinieki, bīstamo koku zāģēšanu – arboristi no uzņēmuma SIA «Labie koki», ar kuru apvienībai ir noslēgts līgums.

Tuvāko nedēļu laikā plānots novērt bīstamību šādās kapsētās:

• Dāviņu pagasta Ķešu kapos;
• Ceraukstes pagasta Zaķīšu kapos, Ķīķerkalna kapos, Plūdoņa kapos (ceļš uz Plūdoņa kapavietu tiks sakopts līdz 20. jūlijam, bet kapu teritorijas sakopšanas darbi vēl turpināsies);
• Bauskas pilsētas Vecajos, Jaunajos, Plosta un Šarlotes kapos kopšanas darbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

Pašlaik vissvarīgākais uzdevums ir novākt bīstamos kokus. Pārējie koku un teritorijas kopšanas darbi tiks veikti pakāpeniski.

Jāņem vērā, ka bēres visās kapsētās ir atļauts organizēt, iepriekš par to informējot attiecīgo Bauskas apvienības pārvaldes nodaļu.

Rosina veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos

Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas» ir noteikts, ka pašvaldība var pieprasīt līdzekļus valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktiem neparedzētiem gadījumiem.

Diemžēl valsts atbalsts, notiekot šāda veida dabas stihijām, tiek nodrošināts tikai attiecībā uz būvēm un ēkām; normatīvie akti neparedz atbalstu postījumu likvidēšanai parkos, skvēros un kapsētās.

Tā kā klimatisko pārmaiņu rezultātā pēdējos gados arvien vairāk palielinās dabas stihiju skaits, ko pierāda pagājušā gada vētras postījumi Dobeles novadā un šī gada postījumi Cēsu un Bauskas novadā, pastāv risks, ka arī turpmāk dabas stihijas pašvaldībām var radīt būtiskus zaudējumus, kuru pārvarēšanai nav noteikti valsts atbalsta instrumenti. Šādi gadījumi ir papildu slogs pašvaldības budžetam un prasa lielus līdzekļus, lai novērstu radītos zaudējumus. Dabas stihijai skarot lielas teritorijas, izdevumu apjoms, kas nepieciešams postījumu novēršanai, sasniedzis pašvaldības budžetā rezervētos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ierobežojot citu neatliekamu jautājumu risināšanu un jaunu investīciju projektu uzsākšanu.           

Ievērojot iepriekš minēto, Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar ierosinājumu pārskatīt normatīvo aktu tiesību normas, veicot tajās grozījumus un paredzēt pašvaldībām no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensēt izdevumus par postījumiem arī parkos, skvēros un kapsētās, kā arī paredzēt lielākas iespējas valsts atbalstam mājsaimniecībām nodarīto zaudējumu kompensēšanai.

Iedzīvotāju atbalstam pašvaldības pabalsts krīzes situācijā

Tiesības saņemt pabalstu krīzes situācijā ir mājsaimniecībai, kurai katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ nav vairs iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiālā palīdzība. Pabalsts tiek piešķirts, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus. Pabalsts ir vienreizējs, un tā apmērs ir līdz 800 eiro. Pabalstu var pieprasīt trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas. Katrs krīzes gadījums ir individuāls un tiek risināts individuāli.

Lai pieprasītu pabalstu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums: klātienē sociālajā dienestā vai kādā no tās struktūrvienībām, vai kādā no pašvaldības klientu apkalpošanas centriem; nosūtot sociālajam dienestam pa pastu (Bauskas novada sociālais dienests, Rūpniecības iela 7, Bauska, Bauskas novads, LV-3901); nosūtot elektroniski ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz elektroniskā pasta adresi: socialais.dienests@bauskasnovads.lv.

Titulattēlā – dabas stihija nodarījusi postu arī četrām iedzīvotāju veidoto biedrību apsaimniekotajām daudzdzīvokļu mājām Bauskas pilsētā un tās apkaimes pagastos. Aculiecinieka foto no personiskā albuma.