Apsaimniekotāji iesaka aizņemties

Vecumniekos, Bauskā un Iecavā aizvadīti semināri «Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte», kurus rīkoja SIA «Bauskas novada komunālserviss» un finanšu institūcija «Altum». Mērķis – pārliecināt par siltināšanas pasākumu efektivitāti un informēt par procesu.

Organizatori cerēja uz iedzīvotāju atsaucību un tālab seminārus rīkoja kultūras centros. Vecumniekos uz semināru ieradās 33 apmeklētāji, Iecavā – 19, bet Bauskā bija apmēram desmit, no kuriem tieši māju iedzīvotāji, nevis apsaimniekotāji un ar tiem saistītās personas, bija tikai četri.

Lielāko daļu semināra laika veltīja informācijai par to, kā noformēt projektu iesniegumus, rīkot sapulces, organizēt aizņēmumus un kontrolēt darbu gaitu, kas nozīmīgi bija personām, kas jau sākušas ēku renovācijas procesu. Tomēr savs laiks bija atvēlēts ziņošanai par to, kāpēc projekti ir svarīgi, kāds ir ieguvums un kāpēc ir vērts aizņemties, nevis cerēt uz naudas uzkrāšanu.

SIA «Bauskas novada komunālserviss» valdes loceklis Dzintars Cāzers uzsvēra, ka finanšu institūcijas «Altum» pakalpojumus ir vērts izmantot ne tikai mājas siltināšanas pasākumiem, bet arī citu darbu veikšanai. «Izdevīgāk ir aizņemties, nevis krāt, jo tad inflācija tāpat «apēd» uzkrāto,» tā Dz. Cāzers.

Līdzīgus aprēķinus projektā Valkas pilsētā veikusi siltināšanas projektu vadītāja Signe Kajaka. «45 dzīvokļu mājai «Altum» projekta kopējās izmaksas būtu 865 tūkstoši eiro. Šajā situācijā granta maksājums ir 431 tūkstotis, kredīta maksājums 1,78 eiro no kvadrātmetra mēnesī. Pašu spēkiem nepieciešamās summas uzkrāšana 692 tūkstošu apmērā, ja izslēdz dažādas birokrātiskās izmaksas, būtu 37 gadi, nerēķinot inflāciju. Tas ir gadījumā, ja uzkrāj vienu eiro no kvadrātmetra mēnesī,» norāda S. Kajaka.

Ja uzkrātu apmēram divus eiro mēnesī, tad sakrātu nepieciešamo summu kredīta nomaksas periodā, bet šajā gadījumā neņem vērā inflāciju. Pieredze liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā izmaksas būvniecības nozarē ir vairāk nekā dubultojušās, kas nozīmē, ka nepieciešamo summu tā arī savākt neizdotos. Secinājums – ja esat izlēmuši veikt mājas renovāciju, efektīvāk ir aizņemties nekā mēģināt visu nepieciešamo summu uzkrāt.

Par finanšu institūcijas «Altum» piedāvājumu informēja Ieva Vērzemniece, «Altum» Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Viņa pastāstīja, ka jaunajā programmā paredzēts atbalsts 57 miljonu eiro apmērā, kas domāts apmēram 125 mājām. Kā liecina mājaslapas «altum.lv» informācija, 37 procenti finansējuma jau rezervēti, un par sešiem procentiem jau noslēgts atbalsta līgums ar «Altum». Projektu vadītāja Signe Kajaka gan atzīmē, ka uztraukties nevajadzētu, – var pagūt pieteikties. «Top jau nākamā programma – ja nepaspēs uz šo, var gatavoties uz nākamo, jo tehniskā dokumentācija derīga piecus gadus,» tā S. Kajaka.

Jaunās programmas mērķis mājās ir ietaupīt vismaz 30 procentus primārās enerģijas. Plānots, ka uz katriem projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums viens megavats gadā. Kopējais atbalsta maksājums ir 49 procenti no projekta attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa kapitāla atlaides veidā, un atbalstu izmaksā pēc projekta īstenošanas un mērķa sasniegšanas. Tāpat iespējams saņemt atbalstu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai 49 procentu apmērā, bet ne vairāk kā desmit tūkstošus eiro. Termiņš projektu īstenošanai – 2026. gada 31. marts.

Diskusijas bija par dažādiem finansēšanas jautājumiem. S. Kajaka norādīja, ka aizņēmuma pieteikumu var iesniegt bankās «Swedbank», «SEB» un «Citadele». «Ja vismaz viena kredītiestāde atsaka, tad var vērsties pēc finansējuma pie «Altum»,» norādīja S. Kajaka. Tiesa, arī šeit var būt savi kuriozi. «Altum» parasti pietiek, ja renovācijai piekrīt vismaz 50 procenti mājas iedzīvotāju plus viena balss. Toties bankas var prasīt lielāku atbalstu – līdz 70 procentiem. Tad nu bijusi situācija, kad bankā prasījuši finansējumu – lai arī 70 procentu piekrišanas nebija, pašiem negaidot, šo finansējumu banka arī piešķīrusi. «Informēja, ka notikusi projekta izvērtēšanas padome un pieņēmuši lēmumu atbalstīt,» atceras S. Kajaka.

Tāpat izmaksas var ietekmēt dažādas procesa īpatnības. «Galvenais dokuments ir energosertifikāts ar pielikumiem, kur parādās viss, kas jāpaveic, lai varētu kvalificēties programmai. Energoauditori ir neatkarīgi eksperti ēku energoaudita jomā. Vairākām mājām Valkā veicām cenu aptauju. Aizsūtījām projektētājiem, lai viņi saliek cenas. Viņiem uzrādījās, ka energoauditora pakalpojums izmaksā 1,5 tūkstošus eiro, lai arī es zinu, ka atsevišķi eksperti strādājot prasa 700 eiro. Ja varu kontrolēt, lai dokumenti ir savstarpēji saskaņoti, var ietaupīt naudu,» atzīmēja S. Kajaka. Viņa reizē norādīja, ka masveida energoaudits, ko pašvaldības īstenoja lielā apjomā, izrādījās neveiksmīgs, jo tāpat projektiem vajadzēja veikt jaunus auditus.

Turpinājumā S. Kajaka informēja par pieteikšanās un renovācijas procesu. «Ļoti liela loma pašvaldības atbalstam. Ja pašvaldības vadība atbalsta, tad siltināšana pašvaldībās notiek. Valkā vairāk nekā 50 procenti no centrālapkurei pieslēgtajām daudzdzīvokļu mājām ir atjaunotas – kopā 25 mājas. Par atjaunošanu lēmušas un savu kārtu gaida 12 mājas,» pastāstīja S. Kajaka.

Viņa atklāja, ka no idejas brīža līdz darbu sākumam jārēķina vismaz viens gads. Savukārt par pašu procesu atzina, ka aizvien drosmīgākas ir arhitektoniskās izvēles: «Pirmās mājas krāsu ziņā bija diezgan blāvas. Tagad krāsainākas, ar ventilējamajām fasādēm,» tā S. Kajaka.

Izvērtējot darbu efektivitāti, viņa akcentēja, ka vispareizāk ir mainīt apkures sistēmu pilnībā, jo vecie radiatori un sistēmas nav plānotas salīdzinoši zemai temperatūrai, ko izmanto siltinātajās mājās, un tas var radīt problēmas un lieku siltuma patēriņu. «Vecumniekos siltinātajā Rīgas ielā 31 ir trīs reizes vairāk dzīvokļu nekā nesiltinātajā Ceriņu ielā 11, bet siltuma patēriņš abām vienāds,» stāstīja S. Kajaka.

Gatavi projektiem

«Bauskas novada komunālservisa» (BNKS) jaunumus izklāstīja projektu koordinators Andris Tomkalns. Viņš aicināja iedzīvotājus izmantot BNKS kā apsaimniekotāja resursus, iniciējot projektus un piedaloties to īstenošanā. Turklāt izmantot aizņēmumus ne tikai siltināšanai, bet arī citiem projektiem. «Viens no namiem izmantoja «Altum» finanšu instrumentu plakano jumtu seguma nomaiņai. Apsaimniekošanas maksas sadārdzinājums ir 36 centi uz trīs gadiem. Kad māja uzsāka projektu, iedzīvotāji mobilizējās, maksāšanas disciplīna uzlabojās. Ja viss raiti notiek, mēneša laikā var tikt pie līdzekļiem,» stāsta A. Tomkalns.

Viņš norādīja, ka renovācijas procesā komandai pagaidām pieredze nav liela, – konkrēti Bauskā ir paveikta Salātu ielas 33. nama renovācija. Tomēr uzņēmums ir gatavs iesaistīties šajos projektos.

Aicina uz atvērto durvju dienu

Jau šajā nedēļas nogalē interesenti var iegūt noderīgu informāciju arī namu apsaimniekošanas un siltināšanas jomā – Bauskas apvienības Ceraukstes pagasta Mūsas ciema dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) «Aivītes» aicina interesentus uz atvērto durvju dienu 20. aprīlī desmitos no rīta Mūsas ciema Centra ielas 22. namā. Pieteikties var pa tālruni 22831571.

DzĪKS «Aivītes» vadītājas Gunita Vīgupa un Ingrīda Levko ir spējušas īstenot divu māju renovācijas procesus – Mūsas ciema Centra ielas 20. un Centra ielas 22. ēkai. Atvērto durvju dienā viņas iepazīstinās ar paveikto un pastāstīs par siltināšanas procesa īpatnībām. I. Levko informēja, ka kooperatīvs gatavo vēl vienas mājas renovāciju un vēlmi siltināt ēku izteikuši vēl viena nama iedzīvotāji. 

Mūsas ciema Centra ielas 22. nams. Foto: no arhīva