Bauskas novada domes sēdē deputāti nobalsoja par Bauskas novada attīstības programmas un attīstības stratēģijas otrās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai. Plānots, ka publiskā apspriešana sāksies 11. februārī un ilgs līdz 14. martam.
Deputāti par Bauskas novada attīstības programmas otrās redakcijas, Bauskas novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas otrās redakcijas un Vides pārskata projekta nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinuma saņemšanu lēma Bauskas novada domes sēdē 3. februārī.
Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informēja, ka mainīti ir termiņi – attīstības programmai no 2022. līdz 2028. gadam un attīstības stratēģijai no 2022. līdz 2035. gadam. Savukārt sēde, kurā plānots apspriest abas programmas, iesaistot arī iedzīvotājus, paredzēta 23. februārī pulksten 15. Viņa norādīja, ka dokumentā daudz kas mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem un pat pēdējā pusgada laikā, jo arī visās jomās, kuras dokuments ietekmēs, notiek izmaiņas.
Uz pārmaiņām pēc otrās redakcijas apspriešanas cer deputāts Mārtiņš Mediņš, kurš vēlas, lai lielāka vērība tiktu veltīta Kurmenei. «Kurmenes pagastam nepieciešamas vienlīdzīgas attīstības iespējas. Kaut vai ciemā asfaltēt ceļu, kur segums ir sabrucis, neskatoties uz to, ka nav pamatskolas un citu iespēju. Kad redzu, ar kādu zīmi iezīmēts Ozolaines centrs, tad Kurmenes pagastā, kuram ir liela teritorija, šis centrs nav iezīmēts kā attīstības centrs. Lūgtu pārdomāt, lai visi pagastu centri būtu kā novada attīstības centri. Gribētu, lai precizējumus veiktu attīstības dokumentos,» tā M. Mediņš.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piekrita, ka šādus jautājumus var skatīt, apspriežot dokumenta otro redakciju. Deputāti vienprātīgi lēma nodot sagatavotos dokumentus sabiedriskajai apspriešanai.
Ispējami Plāns būs tālāk pievienot Bauskas pilsētai Codi un Īslīces ciemus,jo naudu budžetam kaut kur jāņem…
kaut ko lielā ziņā vēl bezjēdzīgāku ir grūti iedomāties. Ja paskatāmies uz jau iepriekšējos gados izstrādātajiem līdzīga satura “dokumentiem”. Man patreiz priekšā ir 2011 gadā veiktās “Bauskas novada teritorijas attīstības plānošanas” bukletiņš, kurā minēts, ka plānošanā bija iesaistīti 6 privātuzņēmumi un tas izmaksāja pie 20 tūkstošiem latu. Kā arī smalki, līdz pēdējām centam līdz pat 2030. gadam bija izplānota Bauskas novada attīstība un attīstības stratēģija. Tik, kur lielākā daļa no šiem plāniem nonāca, ja lielāko daļu dzīves mēs esam pavadījuši no ES fondu un aizņēmumu radītajām iespējām, bieži vien strādājot “ugunsdzēšanas režīmā”. Vai tiešām joprojām jāplāno kādu tualetes papīru būtu jālieto iedzīvotājiem un domei tas iedzīvotājiem jāizdala, tērējot ļoti lielus resursus, lai tā vietā iedzīvotājiem šo naudu atstātu, lai tie paši zinātu, kādu to papīru pirkt un cik bieži lietot.
redzot, kas pagaidām iznācis, un prognozējot, kas vēl gaidāms no valstī izveidotās teritorijas pārvaldes, tad, ja tiešām gribam tā rūpēties par iedzīvotājiem, vai nevajadzētu pāriet pie Izraēlā jau sen kā ieviestās kibucu sistēmas? Būtu vismaz vismaz priekš tiem, kam tā domāta vismaz 10 reižu efektīvāka un “veselīgāka”
Par kibuciem liela daļa novadnieku, kam sirdīs vēl kolhozi, būtu laimīga, taču tikai pirmajā brīdī, jo izrādītos ka tur jāstrādā, bet strādāt negribas nevienam – ne augšām, ne apakšām.
ar ko šīsdienas pašvaldība tavuprāt atšķiras no viena liela bijušā kolhoza? Cik ir to būtisko atšķirību, ja pašvaldības vada bijušie un no jauna vecās kolhozu zinības mantojušie priekšsēži ar visu kolhoza valdi no deputātiem sastāvošu. Arī kolhoza valdi savulaik vēlēja….