Uldis Varnevičs
Šīs nedēļas domes sēdē 25 aprīlī deputāti apstiprināja izstrādāto dokumentu „Bauskas novada pašvaldības Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2024.gadam”. Tiesa, apspriešanas gaitā izrādījās, ka ne visu pušu viedokļi izstrādes laikā ir ievēroti.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē 10. aprīlī par pamatnostādnēm informēja Bauskas novada pašvaldības jaunatnes nodaļas vadītāja Līga Briģe. Uz izskatīšanu bija ieradušies arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un paši jaunieši, kas gan līdz galam izskatīšanas procesu neizturēja un aizgāja prom.
Dokumentu izstrāde sākās 2023. gada 16. janvārī. L. Briģe atklāja, ka pamatnostādnēs Bauskas novada jaunieti saskata kā atvērtu, spējīgu, drošu un patriotu savam novadam.
Par paveikto L. Briģe informēja, ka saņemti nepieciešamie atzinumi. «Veikti pētījumi un jaunatnes nozares situācijas novērtējums, organizēti forumi un aptaujas, apkopoti dažādi priekšlikumi, organizētas stratēģijas izstrādes darba grupas nozares speciālistiem, NVO un jauniešiem. Aicinājām izteikt savu viedokli jauniešu domei, kas sniedza savus priekšlikumus,» pavēstīja L. Briģe.
Tomēr tālākajā apspriedē lielākā vērība bija pievērsta tieši diskusijai par nevalstisko organizāciju lomu sistēmā, jo kopējā struktūrā parādījās, ka Rundāles un Vecumnieku apvienībās jaunatnes darbinieka pienākumus var pildīt nevalstiskās organizācijas, bet Bauskas un Iecavas apvienībās šādas iespējas nebija paredzētas.
Biedrības nepiekrīt
Pretenzijas ieskicēja arī izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks: «Prezentācijā viss izskatījās skaisti un labi, bet vakar saņēmu no vairākām jauniešu nevalstiskajām organizācijām signālus, ka dokumenta izskatīšana nav gājusi tādu ceļu, kā parādās.»
Teikto L. Briģe noliedza: «Nevalstiskajām organizācijām un jauniešu domei bija tā pati redakcija, ko jums, deputātiem, parādījām. Dokuments bija atvērts, lai var iesniegt priekšlikumus un papildinājumus.»
Savukārt biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis atkal nepiekrita šiem vārdiem: «Tikai vakar uzzinājām, ka šis dokuments ir paredzēts izskatīšanai komitejā. Nepiekritīšu, ka ir tikai dažas redakcionālas izmaiņas. Ir daudz neprecizitāšu, kuras Jaunatnes lietu konsultatīvajā padomē neapstiprinājām. Pateicām, ka nebalsosim, jo neesam gatavi piekrist dokumentam šādā izpildījumā. Gaidījām precizējumus un tos neredzējām. Nepiekrītam par jauno struktūru. Kāpēc Bauskā nevar būt sadarbības līgums? Kāpēc izcelta tikai Rundāle un Vecumnieki? Kur ir vienādības princips? Runājot par sadarbību – mūsu organizācijas biedre Selīna Bogdane ir jauniešu domes priekšsēdētājas vietniece, viņi nav skatījuši jauno redakciju.»
Nepareiza lietu virzība
Atbildot L. Briģe lūdza citu Jaunatnes lietu konsultatīvās padomes atbalstu. Situāciju komentēja deputāte Inita Nagņibeda: «Bija viena sanāksme, bija asas diskusijas ar daudziem priekšlikumiem. Toreiz lielākā daļa nolēma, ka var virzīt tālāk uz komitejām. Bet, zinot, ka viszinošākie šajā dokumentā ir tie, kas darbojas ikdienā ar jauniešiem, un viņiem bija vairāk priekšlikumu, šis dokuments tālāk neaizgāja. Bija piedāvājums, ka jāpapildina, jārada rīcības plāns ar uzdevumiem. Saprotu, ka jaunatnes nodaļas vadītāja kopā ar jauniešu domi strādāja pie dokumenta un šādā redakcijā ir iesniegts. Nezinu, kā tālāk darbs ir noticis, kādi priekšlikumi ir iesniegti un skatīti. Klausoties, ko stāsta viens no jauniešu līderiem, priekšlikumi ir jāiekļauj, plāns jāpapildina un jāprecizē. Sadarbības līgumi ar nevalstiskajām organizācijām varētu būt arī Bauskas un Iecavas pārvaldēs.»
«Arī Renārs Manuilovs uzrakstīja, ka jautājums nav diskutēts. Faktiski no visām jauniešu aktīvajām organizācijām ir saņemti līdzīgi signāli. Saprotu, ka šāda lietu virzība nav pareiza, ja skatām to, kas nav diskutēts ar jauniešu organizācijām,» vērtēja R. Ābelnieks.
Problēmas nesaskata
Deputātu domas izrādījās citādākas. «Būtu beidzot jāpieņem, lai būtu «skelets», ar ko strādāt un uz kā balstīties. Par visām pretenzijām, kuras būs, izdebatēsit un uz nākamo sēdi nāksit, un domāsim par izmaiņām,» pauda deputāts Jānis Kalniņš.
«Iecavā ir divi cilvēki, kas strādā ar jaunatnes lietām, Vecumniekos viens, departamentā divi, Bauskas pilsētā nav. Vajag cilvēku, kas konkrēti strādātu. Neparādās, kā pievērsīs uzmanību jauniešiem, kas aktīvi nedarbojas. Varam papildināt šo dokumentu, bet piekrītu Jānim Kalniņam. Balsošu par,» sacīja deputāts Juris Krievs.
«0,2 slodzes jaunatnes darbiniekiem, kas ir pagastos, ir par zemu. Biedrības varētu šo darbu veikt efektīvāk, bet dokuments ir labs. Problēmas nāk no iekšienes,» pārdomās dalījās deputāts Jānis Dūmiņš.
«Jaunībai ir laba īpašība, ka liela pašapziņa katram, bet jānoliek savas ambīcijas. Iecavā darbu ar jauniešiem labi organizējām arī pirms tam, notiek darbs arī saistībā ar skolām. Nesaskatu problēmas stratēģijā. Jāmēģina visiem skatīties vienā virzienā, strādājot ar jauniešiem kopīgas nākotnes vārdā. Līga ir neapskaužamā situācijā, neticu, ka nebūtu uzklausījusi priekšlikumus, ja tos var iestrādāt šajā dokumentā,» vērtēja deputāte Solveiga Lineja.
Ilgi strādāts
Paveikto aizstāvēja arī novada vadības pārstāvji. «Gribētu lūgt izvērtēt šī dokumenta kvalitāti arī no tāda viedokļa, ka esam ļoti ilgstoši pie tā darbojušies. Ir pašu cilvēki, kas strādā sistēmā, kuru pakļautībā ir jaunatnes darbinieki, – apvienību pārvaldnieki, nodaļu vadītāji. Varu apgalvot, ka visas puses tika iesaistītas,» informēja Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe.
«Pirmais, ko gribu pateikt, – liels paldies dokumenta veidotājiem par ieguldīto darbu. Katram cilvēkam, arī jaunam, noteikti ir jāiztur pārbaudījums ar varu, ar naudu un, šajā gadījumā, ar slavu. Nule kā bijām jauniešu galvaspilsēta, labākā pilsēta visā valstī, un tas ir atstājis ietekmi uz šī dokumenta gatavošanas procesu, dažādajiem viedokļiem, kas nav pēc būtības nepareizi. Ir šie dažādie viedokļi, «kvadrātsakni» ir jāmēģina izvilkt. Gribu pievienoties Jānim Kalniņam un Jurim Krievam, ka faktiski dokuments atbalstāms, virzāms un pilnveidojams, iekļaujot priekšlikumus laika gaitā, par kuriem palikušas diskusijas,» tā Bauskas novada izpilddirektors Ivars Romānovs.
Sāpe ir pilnīgi cita
Deputāts Mārtiņš Cimermanis gan nebija sajūsmā. «Stratēģijā rīcības virzieni neatbilst sāpēm, un sāpe ir pilnīgi cita. Tāda, ka 40 procenti jauniešu nesaista sevi ar Bausku un 30 procenti nevar par to atbildēt. Neredzu sadarbību ar izglītības iestādēm, ar sociālo dienestu. Ja jaunieši redz, ka slikts novads, ka profesiju novadā nevar iegūt, te nav, ko darīt, tad brauc prom. Mēs redzam aptaujās, ka jaunatnes darba štata vietas ir, bet efekta nav. Pagaidām teiktu – ejiet mājās, vienojieties, atnāciet, visi vienojušies!» pauda M. Cimermanis.
Viņš sacīja, ka šajā procesā galvenais instruments ir stabila sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, jo jaunieši mainās ātri, – paiet daži gadi, un viņi aiziet uz augstskolām vai sāk strādāt, bet stabilas nevalstiskās organizācijas būtu stabils pamats. «Ja nebūs sadarbības ar stabilām organizācijām, tad visu laiku būs «mistiska» cīņa. Tas ir ķeksīša dokuments, pareizs, bet nav gatavs,» noslēdza deputāts.
Bez ambīcijām
Tiesa, G. Jankovskim bija konkrētas kritiskas norādes, uz kurām atbildes nebija. «Iesaiste nacionālā mērogā, dalībnieku skaits – kur ir cipars? Ko mēs sasniegsim? Mēs lūdzam skaitļus. Dokumentā nav ambīciju jaunatnes jomā, uzrakstīts rakstīšanas pēc. Pilnībā aizmirsti jaunieši ar sociālās jomas problēmām. Var ietvert apgalvojumu, ka aptver jauniešus ar ierobežotām iespējām, bet te tikai ar funkcionāliem traucējumiem. Jūs rakstāt, ka trūkums ir nepilnas slodzes, bet nākotnes vīzijā jūs atkal plānojat nepilnas slodzes. Ir ļoti daudz pretrunu dokumentā», uzsvēra G. Jankovskis.
Viņš akcentēja, ka lielākā problēma pašlaik parādās tieši komunikācijā. «Mūs norāda kā vienus no labākajiem partneriem, bet komunikācijas nav. Es neredzu, kā jaunatnes nodaļa šādā stilā ir spējīga sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām Bauskas novadā. Mēs cenšamies sadarboties, sūtām priekšlikumus, saņemam atbildes «paldies, ņemsim vērā», kas nav atgriezeniskā saite. Visvairāk šādu atbilžu ir Renāram Manuilovam. Ļoti ceru, ka jaunatnes nodaļa atradīs laiku, lai mūs sasauktu pie galda un jautājumus izrunātu,» noslēdza G. Jankovskis.
Foto: Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļa
Viss pa vecam – pašvaldība dzīvo savā realitātē, iedzīvotāji un jaunieši savā. Izsaku jauniešiem līdzjūtību, jo rādās, ka jauniešiem ir jāstāv pie ratiem, kamēr viedie kabinetos mācīs un stāstīs kā labāk. Neies tak uzticēties kaut kādām jauniešu biedrībām. Ar biedrībām vajag skaistus foto, spiestas rokas, lozungus – bet ālut tām kaut ko darīt, to nē. Bēdīgi. Un tā ir visur, visur viņi ar miljons kompetencēm – ij sportā, kultūrā, kur tik nav.
Bildē vieni vienīgi jaunieši. 🙂
Vecie krami rullē!
Bija tak te kaut kad pavisam nesen tituls – “Bauska: Latvijas jauniešu galvaspilsēta” (vai kā tur bišķi, varbūt, savādāk). Tas viss tik pierāda to, cik nenopietna ir visa šitā ņemšanās un vēl titulu piešķiršana!
Man gan izskatās ka te dažas biedrības stīvējas un rīvējas, lai tik pie pašvaldības budžeta tiktu.
Manuilovs ar to savu komandu vispar ir zem katras kritikas. Savu bērnu viņiem tuvumā nelaistu. Līderis sevi nolaidis, viniem vairāk dzeršana kopā nekā darbs ar jauniešiem. Tas jau no Bārbeles laikiem zināms.
Daža pašvaldības iestāde strādā gauži vāji, cerība uz nevalstisko sektoru. Diemžēl vietējā vara vēl padomijas dienas kārtībā. Tā kā uz būtiskiem uzlabojumiem nav ko cerēt.
Nu ja, to vien darām, kā mēģinām dabūt pašvaldības budžeta lielo naudas kuli. Tikai žēl ka neviens nav pamanījis, ka mēs kā NVO esam piesaistījuši novada darbam ar jaunatni līdzvērtīgu budžeta daļu.
Anonīmie dīvāna pirdēji redz tikai to ko grib redzēt. Droši var pievienoties kopīgajiem dzeršanas pasākumiem, lai gluži nav tā, ka bērni dzer bez vecāku klātbūtnes.
Jā, tas nav pārtikt no budžeta un draudēt portālā nodokļu maksātājiem – kost rokā, kas maizi dod!
Stratēģija līdz 2028 gadam? Kuram šie cipari ienāca prātā? Vai jauniešu nodaļu vada kompetents cilvēks? Izglītības un zinātnes ministrijas statēģija – Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam. Bauskai ienāca prātā vienu gadu padzīvot pret valsts nostādnēm?
Skaļajiem runātājiem būtu jāiemācās pašiem komunikāciju prasmes. No sava jaunieša daudz brīnumu esmu dzirdējusi.
Kā apnikušas šīs visas sirmās galvas ,kurām ir tiesības lemt par jaunatni,visu novadu.Nu mīļie vecīši,saprotiet beidzot kur jums vieta.
Taču nē! Aijiņa arī pastrādājusi te šur, te tur, jau esot pensijā, bet atkal siltā vietiņā. Okmanis sāk atgādināt Puķiku vai Ģedu. Kad Jūs iesiet mājās, cienījamie, omes un opji?
Paklau, tautieši! Vai tiešām bez šīs spārnotās frāzes “dīvānā pi….ji” jūs nekādi nespējam formulēt savu domu? Vai jums neliekas, ka tas ir tāds urlu, pirmcilvēku, redneku, sauciet kā gribat, slengs? Nu, cienīsim viens otru mazliet vairāk! Neatļausimies komentāros tādus izteicienus, ko nelietotu savu mazgadīgo bērnu klātbūtnē!
Padomāsim par šo jautājumu tā nopietnāk pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 70 un + seniori, lai kas viņi kādreiz būtu bijuši, nekādi nespēj saprast pasauli tās šodienas izpausmēs. Vēlēsim kaut ko mazliet svaigāku. Gan muļķību sadarīs mazāk, gan patīkamāk būs uz viņiem skatīties.
Jaunie? Jaunās? Ko viņi var? Kam viņi der? Viņiem galvās “progresīvs” ķīselis, nav fiziskās kondīcijas, dzīvo telefonā, nav eksakto zināšanu un pat latviešu valodas zināšanu.