Iesniegšanai Kultūras ministrijā un Valsts heraldikas komisijā Bauskas novada domē apstiprināti Svitenes un Viesturu pagastu ģerboni, aģentūra LETA uzzināja novada pašvaldībā.
Ģerboņi tiks reģistrēti valsts Ģerboņu reģistrā.
Svitenes pagasta ģerboņa dizainā atspoguļojas dabas vērtības. Unikāla ir ģerboņa galvā attēlotā zarotā šaursija – asociācija ar Svitenes muižas pirmo īpašnieku Grothusu dzimtas ģerboņa elementu -, norāda pašvaldībā.
Kā ģerboņa centrālais elements uz purpura fona ir attēlots dižskābarža rieksts zelta krāsā ar divām zelta lapām. Tas simboliski veido saikni ar Svitenes muižu. Muižas pils ir viena no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē. Dienvidaustrumos no pils muižas parkā gar upīti aizvien vēl ir ļoti gleznaina un iespaidīga dižskābaržu rinda. Svitenes pils ir pagasta iedzīvotāju lepnums un spēcīgs piederības simbols, šeit ilgus gadus bija izvietota skola. Pašvaldībā apgalvo, ka daudzi svitenieši lolo siltas atmiņas par šajā lauku skolā pavadīto laiku, stāsta par to saviem bērniem, mazbērniem, apmeklējot Svitenes muižas pilī rīkotos pasākumus.
Ģerboņa veidotāji skaidro, ka purpura krāsa bieži izmantota, lai akcentētu tādas īpašības un vērtības kā karaliskais spēks un diženums, gudrība un izcilība, lojalitāte un cieņa. Savukārt sudrabs simbolizē ūdeni, skaidrību un cerību, kā spoži balts metāls tas simbolizē arī tīrību un godīgumu. Zelts ir izcilības, mīlestības, bagātības, pārticības, Saules un gaismas simbols.
Viesturu pagastam ir izstrādāts tā saucamais runājošais ģerbonis, kur attēlotie simboli veido vizuālu vārdu spēli. Ģerbonī sarkanā laukā attēlots putns – lielā čakste – sudraba un melnā krāsā. Čakste ir vidēji liels dziedātājputns, dūmakaini pelēks ar baltiem vaigiem un pakakli, ap acīm – tumša maska. Tas simboliski vēsta par pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kurš dzimis “Čakstu zirņu” mājās, kas atradās tagadējā Viesturu pagasta teritorijā.
Sarkanā krāsa simbolizē tēvzemes mīlestību, varonību, dzīvību, veselību. Savukārt sudrabs – skaidrību un cerību, kā spoži balts metāls tas simbolizē arī tīrību un godīgumu.
“Runājošie ģerboņi ir populāri, jo tie veicina atpazīstamību un saikni starp simboliem un nosaukumiem. Šādi ģerboņi ir vieglāk saprotami, tos vieglāk atcerēties,” norāda pašvaldībā.
Ģerboņu izstrādi veica mākslinieks Juris Ivanovs, kā arī ar Bauskas novada pašvaldības rīkojumu bija izveidotas darba grupas.
Bauskas novada teritoriju veido 20 teritorijas vienības – 18 pagasti un divas pilsētas. Ģerboņi, kas veido vietas identitāti, ir apstiprināti Bauskas un Iecavas pilsētai, kā arī 16 pagastiem.
FOTO: Bauskas novada pašvaldība
Reklāma