www.bauskasdzive.lv
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus 30 siltumapgādes komersantiem, tostarp arī SIA “Bauskas siltums” jaunizstrādāto tarifu, nodrošinot iespēju mājsaimniecību lietotājiem saņemt no oktobra piemēroto valsts atbalstu pilnā apmērā, portālu informēja SPRK pārstāve Ieva Lazdiņa.
Viņa precizē, ka Regulators ir izvērtējis tarifu projektu un tarifu veidojošo izmaksu pamatojumu un
secinājis, ka tarifu projekts ir pamatots un aprēķināts tādā apmērā, lai segtu SIA “Bauskas
siltums” siltumenerģijas apgādes pakalpojumu izmaksas. Ar pilnu lēmumu var iepazīties ŠEIT.
SPRK apstiprinājusi siltumenerģijas gala tarifu Bauskā oktobrī un tas būs 90,89 EUR/MWh (bez PVN). Taču, ņemot vērā to, ka no oktobra mājsaimniecībām tiks piemērots valsts atbalsts, tad piemērojamais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ar valsts atbalstu baušķenieku mājsaimniecībām oktobrī būs 79,44 EUR/MWh (bez PVN).
Kurināmā izmaksas ir būtiska daļa no siltumenerģijas ražošanas izmaksām, kas savukārt veido lielāko daļu no siltumenerģijas gala tarifa klientiem. Līdz šim šķeldas cena bijusi salīdzinoši stabila un kurināmā piegādes varēja plānot visai apkures sezonai par konkrētu cenu. Līdz ar to arī siltumenerģijas tarifu bija iespējams nodrošināt nemainīgu visu apkures sezonu un pat ilgāk.
Situācija mainījās pagājušajā vasarā, kad pandēmijas iespaidā strauji sāka kāpt energoresursu cenas, ietekmējot arī šķeldas tirgu. Karš Ukrainā situāciju pasliktināja vēl vairāk. Šobrīd daudzi siltumapgādes uzņēmumi un citi ražotāji pāriet no dabasgāzes izmantošanas uz šķeldu, tādēļ pieprasījums pēc šķeldas tirgū palielinās un šķeldas cena turpina būtiski pieaugt. Ja 2021. gada janvārī šķeldas vidējā mēneša cena “Baltpool” biržā bija 10,66 EUR/MWh, tad 2022. gada augustā – 42,93 EUR/MWh.
Dramatisku cenu lēcienu piedzīvo dabasgāzes tirgus cena – no 16,08 EUR/MWh 2021. gada janvārī uz 169,75 EUR/MWh šā gada augustā.
Uzņēmumā “Bauskas siltums” norādīja, ka, ņemot vērā kurināmo resursu cenu mainīgumu un neprognozējamību, noteikt nemainīgu šķeldas un dabasgāzes cenu visai apkures sezonai šobrīd nav iespējams. Kurināmā cenas tiks izvērtētas katru mēnesi un koriģētas atbilstoši katra mēneša aktuālajām tirgus cenām. Šajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu mainīties katru mēnesi. SPRK devusi atļauju SIA “Bauskas siltums” pašai noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus. Uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, vai un kad šo atļauju izmantot.
Apkoptā kartē norādīti gan apstiprinātie tarifi, gan arī tarifu apmērs, ņemot vērā aktualizēto valsts atbalstu.
“Šosezon siltumenerģijas ražošana ir netipiski dārga augsto energoresursu cenu dēļ. Atkarībā no kurināmā veida faktiskās ražošanas izmaksas var būt pat 2–5 reizes augstākas nekā pirms gada. No pēdējo mēnešu prakses redzam, ka pieprasījums pēc pilna tarifu projektā iekļauto izmaksu izvērtēšanas ir nepieredzēti augsts. Tie nereti ir komersanti, kuru tarifi nav pārskatīti ilgāku laiku. Siltumenerģijas ražošanas faktiskās izmaksas pašlaik ir augstas, tādēļ tarifu pārskatīšana nepieciešama arī, lai komersanti spētu turpināt nodrošināt siltumenerģijas pakalpojumu visu apkures sezonu,” stāsta A. Ozola.
A. Ozola arī skaidro, ka pilno izmaksu izvērtēšanas process ir laikietilpīgs, bet valsts atbalsts ir noteikts uz noteiktu periodu – līdz nākamā gada 30.aprīlim.
“Lai nodrošinātu, ka visi lietotāji saņem līdzvērtīgu valsts atbalstu, ar likuma grozījumiem rasts risinājums, lai vērtēšanā esošie tarifi stātos spēkā jau šī gada oktobrī. Pretējā gadījumā liela daļa jauno tarifu stātos spēkā vairākus mēnešus pēc valsts atbalsta perioda sākuma, kas nozīmētu lietotājiem segt visas ar kurināmā cenu pieaugumu saistītās neparedzētās izmaksas no sava mājsaimniecības budžeta,” norāda A. Ozola.
Līdz ar tarifu apstiprināšanu SPRK lielākai daļai komersantu piešķīra atļauju pašiem noteikt tarifus. Atļauju komersants izmantos brīdī, ja mainīsies kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena, pārējām izmaksām saglabājoties nemainīgām. Tas nozīmē, ka visiem minētajiem komersantiem arī no šī gada 15.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim ir tiesības iesniegt pašu noteiktos tarifus, ja šajā periodā komersantam mainīsies kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena.
Turklāt komersanti, kuriem ir SPRK piešķirta atļauja pašiem noteikt tarifus, var iesniegt izvērtēšanai tarifu projektu vairākkārtīgi. Līdz ar to šī perioda laikā komersantam tarifs var mainīties vairākas reizes – gan pieaugt, gan samazināties. Vienlaikus piešķirtā atļauja nozīmē to, ka tiklīdz kurināmā cena ir zemāka par to, kas iekļauta piemērotajā tarifā, komersantam ir pienākums noteikt zemāku tarifu.
Jau ziņots, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi Latvijas apdzīvotās teritorijās krasi atšķirsies. To būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā. Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto tikai šķeldu vai granulas, tarifi pārsvarā ir robežās 70–90 EUR/MWh, bet tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons ir 150–250 EUR/MWh, daļai pārsniedzot pat 300 EUR/MWh.
Lielā tarifu atšķirība atkarībā no kurināmā veida saistāma ar to, ka salīdzinot ar iepriekšējām apkures sezonām, šajā sezonā kurināmā izmaksām uz gala tarifu ir daudz lielāka ietekme. Proti, ja siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, tās izmaksas šobrīd no tarifa kopējām izmaksām veido ap 80–90%, savukārt izmantojot šķeldu – ap 50–70%.
Un neviena teikuma kā taupīsim,saulainā laikā varbūt nevajag kurināt uz pilnu klapi???Bet nevienu tas neinteresē,galvenais ,lai nāk nauda.
Ar 15.oktobri ieplūdīs karstā gaisa masa, temperatūru var prognozēt 26 – 27 grādu robežās, nežāvējiet apavus ar plastmasas zolēm uz radiatoriem.
Pilnīgi piekrītu, par kādu ekonomiju vispār ir runa??? Iecavā apkure jau otro nedēļu, logi dienu un nakti stāv vaļā!
Bet nelaime ir tā, ka cik cilvēku tik, tik gaumes, vieniem karsti, bet citi brēc, ka viņiem salst, un tas vienā un tajā pašā mājā vienā un tajā pašā laikā. Jaunatnei un ne tik jaunai karsti, bet vecenītes un vecīši grib siltumā tikai krekliņos šiverēt pa istabu, viņiem salst, bet ko uzvilkt negrib, jo tad nav ērti.
Manuprāt tas atkarīgs no organisma temperatūras,ir kam tā ir vēsa un otrādāk,tas jau tā ģenētiski ir!
Un katru mēnesi tik uz augšu .
Ar labu nakti,Latvija
Man nepieder nekas.
nolaid vienu pukiti pa dambi
šķelda it kā skaitās vietējais ražojums, bet “izlaista” caur spekulantu kantori- biržu, tiek apzeltīta. Milzu peļņu gūst gan komersanti, gan valsts no nodokļiem, kā arī valsts uzņēmums “Latvijas meži”. Vai tiešām šajos, iedzīvotājiem grūtajos laikos valsts savam “forvarderim” Latvijas mežiem nevarētu likt samazināt savas šķeldas cenu Latvijā, lai attiecīgi būtu spiesti rīkoties arī komersanti, un, varbūt, aizliegt šķeldas eksportu ar likumiem, ko līdzīgu, kā pavisam nesen Rīgas domē lēma “Progresīvie” par gāzes katliem?
Biržas ir svētas. Biržām ir stipra līdzība ar diktatūru.Biržām ir līdzība ar reliģiju. Biržām ir ļoti izdevīgs dabīgs un mākslīgs deficīts. Nu apmēram kā pustukša padomju laiku viesnīca, uz durvīm vienmēr uzraksts ” vietu nav”. Pārmaksāji, vieta ir. Ne velti Latvenergo jau sāk runāt, ka ģenerējošo jaudu tūlīt būšot par daudz.