Airika Balode
Līdz pat nākamā gada 29. janvārim Bauskas muzejā ir apskatāma izstāde «Latvijas mākslinieki žurnālam «Atpūta», 20. gadsimta 20. – 30. gadi». Ekspozīcijā izlikti arī žurnāla vāki, kur Ziemassvētki, ziemas un Jaunā gada tēma redzama no tā laika izcilu mākslinieku skatpunkta.
Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode pastāsta, ka ideja par izstādi radās vēl pirms Covid-19 laika, kad sākuši pētīt «Atpūtas» numurus un analizējuši, caur kādu prizmu mākslinieki svētkus tolaik redzēja. «Lai izveidotu ekspozīciju, izskatījām visus pieejamos «Atpūtas» izdevumus Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā «periodika.lv»,» izstādes veidošanas darba sākumprocesu apraksta I. Balode. Ekspozīcijas akcents tika likts Ziemassvētkiem, taču atspoguļoti arī šī žurnāla Jaunā gada izdevumi.
Svētki ar tā laika mākslinieku acīm
Žurnāla «Atpūta» redakcija savā laikā sadarbojās ar tādiem izciliem māksliniekiem kā Sigismundu Vidbergu, Niklāvu Strunki, Ludolfu Libertu, Kārli Sūniņu, Aleksandru Apsīti, Jēkabu Bīni un citiem. 20. gadsimta 20. un 30. gados Ziemassvētku simbolikā populāri bija etnogrāfiski un tautiski motīvi, un katrs mākslinieks, attēlojot tradicionālos sižetus, meklēja savu īpašo latvisko skatījumu uz tiem. Populāri bija arī zīmējumi, kuros etnogrāfiskie un tautiskie motīvi apvienoti ar Latvijas valsts simboliku.
Līdzās eksponētajiem žurnāla «Atpūta» vākiem skatāmas arī Ziemassvētku apsveikumu kartītes. «Līdz 20. gadsimta 20. gadiem Latvijā bija iespējams iegā-
dāties tikai Eiropā veidotas un Vācijā drukātas kartītes,» pastāsta I. Balode, «izstādē redzamas kartītes, kuras šajā laikā sāka zīmēt latviešu mākslinieki un kuras tika drukātas tipogrāfijās Latvijā.» Ārzemēs zīmētajās atklātnēs mainījās teksta valoda atbilstoši valstij, kurā tās tika izdotas. Izstādē redzamo kartīšu mākslinieku vidū ir Aleksandrs Apsītis, Maija Zariņa-Celmiņa, Roberts Strops un citi. Kartītes ir daļa no kolekcionāres Tamāras Čudnovskas privātkolekcijas.
Pirmās mākslīgās eglītes
Izstādi papildina Ziemassvētku eglīte, kura izrotāta ar dekoriem pēc žurnāla «Atpūta» ieteikumiem. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē eglīšu rotājumi no stikla bija dārgi, un ne katrs tos varēja atļauties, tāpēc cilvēki piegāja šai lietai radoši. Eglītes rotājumi tika darināti no tā, kas atrodams mājās, – papīra, auduma, vates, spalvām un citiem izejmateriāliem. Žurnālā «Atpūta» Ziemassvētku laikā tika sniegtas pamācības, kā pašiem mājās izgatavot gan dekorus, gan arī rotaļlietas, kā, piemēram, Salavecīšus no papīra, papīra virtenes, lukturus, kā arī mantiņas pat no zosu kakla un krūšu kauliem. No 1935. līdz 1940. gadam bija izdots vairāk nekā simts ilustratīvu lappušu bērniem ar Antonijas Āres tekstiem un viņas meitas Zinas zīmējumiem.
Visnotaļ uzmanību piesaistoša ir mākslīgā eglīte, kura no attāluma pēc eglītes izskatās diezgan pamatīgi, taču, apskatot to tuvāk, mute izbrīnā paveras pati no sevis. «Savā laikā Vācijā ļoti sāka satraukties par to, ka mežos tiek izcirsts ļoti daudz eglīšu, un, meklējot alternatīvu, tika veidotas eglītes no krāsotām zosu spalvām,» stāstu par amizanto eglīti atklāj I. Balode, «arī rotājumi ir tādi, kādi atbilst tam laikam, – piparkūkas, rieksti, pašcepti kliņģerīši, zīles un daudz kas cits.» Izvietotajā informācijā pie Ziemassvētku kociņa lasāms, ka šāda tipa eglītes bija pirmās mākslīgās eglītes, kuras Vācijā sāka izgatavot jau 19. gadsimta beigās. Tās tika veidotas no koka, stieples un zaļi krāsotām zosu spalvām. Tā kā spalvas, tāpat kā mati, ir viegli uzliesmojošas, «zarus» eglītē izkārtoja attālināti citu no cita. 1920. gados šīs Vācijā izgatavotās zosu spalvu eglītes ātri vien izplatījās arī citās Eiropas valstīs.
Nav tik viegli, kā izskatās
Ekspozīcijā apskatāmas arī Tamāras Čudnovskas veidotās adventes vainagu replikas, kuras gatavotas no zeltā krāsotām koku lapām. «T. Čudnovska ir ļoti nopietni izpētījusi gan tā laika mākslīgās eglītes veidošanu, gan arī rotājumus un replikas 30. gadu dekorācijām,» teic I. Balode. Muzejā 10. decembrī rīkotajā radošajā darbnīcā interesanti varēja izmēģināt roku pagājušā gadsimta 20. – 30. gadu eglīšu rotājumu izgatavošanā. Pat ja no malas rotājumi visai sarežģīti izgatavojami neizskatās, I. Balode atzīst, ka process nemaz nebija tik viegls. «Meistarklasē izgatavojām Ziemassvētku vecīti, un bija doma taisīt arī zvaniņus, bet, mēģinot tos izgatavot, sapratām, ka tas būs pagrūti,» stāsta I. Balode, «izmantojām materiālus, kurus cilvēki tolaik lietoja rotājumu gatavošanai.» Materiālu vidū ir gan kartons, gan šņores, gan arī grāmatu lapas un audumu strēmeles.
Vēl ekspozīcijā kā lieliem, tā maziem ir interesanti klausīties arī dažus Antonijas Āres rakstītus Ziemassvētku stāstus. Izstādē notverama īsta Ziemassvētku izjūta, jo tā atgādina, ka svētku izjūtai nav nepieciešamas ne dārgas dāvanas, ne uzbāzīgi eglīšu un māju rotājumi, lai kādam ko pierādītu. Pietiek ar to mazumiņu, kas ir atrodams katra mājās, un, darbojoties un gatavojoties svētkiem kopā, maģisko izjūtu iespējams radīt pašiem.
Jauki ieluukoties pagatnee…kad cilvekiem bija savadaka dzives filosofija visas izpausmees arii svetku svinesanaa..pieticiba vienkarsiba dziva saskarsme visas jomas.ari ziemsvetku svinesanaa..tos uztverot kaa brinumu… ar milumu dekorejot eglites. Izgatavojot makslinieciskas apsveikuma kartites un rakstot dzejoliisus un sutit pa pastu apsveikumus…..ko tagad varbut uzskatam par naivumu bezgaumiibu.sevis apgrutinasanu..ari sabiedriba ir loti mainijusies…svetki kluvusi par komerciala iepurksanos..un davibasanas bumu..un ta zaudejusi savu nozimi..lidz ar to daudzi izjut skumjas neapmierinatibu un tuksumu…digitalaa tehnoligija nu nozagusi cilveeka sajutas dzivo saskarsmi un patiesu ziemsvetku prieku..un ticibu brinumam..bez kura svetki zaude savu nozimi un sajutas.