Šonedēļ Skaistkalnes katoļu baznīcā viesojās tieslietu ministrs Jānis Bordāns, lai iepazītos ar patieso situāciju, saprastu potenciālās izaugsmes iespējas, plānotu tālāko attīstību un perspektīvas valstiskā līmenī, veidojot Skaistkalnes Dievmātes svētvietu par kopābūšanas un mīlestības vietu visiem Latvijas iedzīvotājiem un svētceļniekiem no visas pasaules, vēstīts katoļu baznīcas ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”.
Viņu Skaistkalnes baznīcā uzņēma dievnama priesteris Andrejs Mediņš un Jelgavas diecēzes katoļu bīskaps Edvards Pavlovskis.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns īsā atbildē “Bauskas Dzīvei” uzsvēra, ka iedzīvotāji – tā ir galvenā vērtība un tieši tāpēc arī notika Skaistkalnes apmeklējums. Ministrs ir ieinteresēts rūpēties par iedzīvotāju interesēm un unikālo kultūrvēsturisko mantojumu. Viņš ir pārliecināts, ka tam ir attīstības potenciāls. J. Bordāns to saredz kā kultūrvēsturisku pērli, ko būtu svarīgi saglabāt un attīstīt.
“Bauskas Dzīvei” priesteris A. Mediņš apliecināja, ka arī Bauskas novada vadība apmeklējusi baznīcu un iepazinusies ar nākotnes vīziju.
Jau iepriekš rakstījām, ka Skaistkalnes baznīca pašlaik tiek rekonstruēta, un bīskaps Skaistkalnei paredz lielu nākotni, jo tā ir tuvu Rīgai un starpvalstu ceļiem.
A. Mediņš pastāstīja, ka Latvijas bīskapu sinode izstrādājusi lielu attīstības projektu Skaistkalnes baznīcai un 28 ha platībai, kur iekārtot svētvietas laukumu, vietu procesijām, semināriem, rekolekcijām, dievkalpojumiem, konferencēm, līdzīgi kā citos garīgos centros.
“Pašlaik te nav, kur svētceļniekus pabarot un izmitināt, bet iecerēts iekārtot viesnīcu ar 80 vietām, lai ticīgie varētu te apmesties.
Paulīniešu ordenis te dzīvoja ilgi, bet vajadzēja vairāk darīt, lai svētvieta atdzīvotos. Bīskapi lūdza noņemt veco apaugumu, sakārtot apkārtni, atjaunot baznīcas jumtu, logus un torņus, kas nolaisti gandrīz līdz sabrukšanai. Ar grīdas krāsu bija aizkrāsoti visi kokgriezumi baznīcā, tos atdevām restaurācijai. 20 gadus ar ēkām nekas īsti nebija darīts, tāpēc bīskapi bija spiesti lauzt līgumu ar ordeni un lūdza mani atjaunot Skaistkalnei svētvietas statusu. Tā ir baznīcas subordinācija. Mums jāglābj arhitektūras piemineklis – klosterim pašlaik savilkti saplaisājušie pamati un sienas, sākam koka detaļu un jumta labošanu. Baznīcai tas vēl priekšā, tai pamati izslīdējuši – no jumta lietus ūdeņi tecēja dārzā un šķīdināja mālu, jo nebija noteku.
Paulīniešu laikā saņemtais ziedojums no Austrālijas miljonāra, par kura naudu no jauna uzcēla Jaunsaules dievnamu, tagad jau zaudējis vērtību. Agrāk ar to varēja izremontēt visu baznīcu un uzlikt torņus, bet tagad darbu apjoms būs daudz mazāks. Pašlaik liekam baznīcā silto grīdu, ir izveidoti stāvlaukumi, novāktas miskastes, ko agrāk piesedza krūmi. Iekārtosim kafejnīcu un jaunu apkaimi svētvietai. Skaistkalniešiem būs iespēja izmitināt cilvēkus, jo sagaidām lielu apmeklētāju plūsmu.
Mūsu mērķis nav konkurēt ar Aglonu, bet piešķirt Skaistkalnei jaunu dzīvi un harismu. Ne tikai Kanepenē, bet katru mēnesi 11. datumu noteiksim par ticīgo tikšanās dienu. Šo vietu veidosim līdzīgu Medžugorjei, kur regulāri noritēs pasākumi, dievkalpojumi, koncerti u. c. Pirmais lielkoncerts «Uzcelsim savu baznīcu!» notiks 5. jūnijā, vāksim ziedojumus torņu atjaunošanai.
Draudze nāk uz dievkalpojumiem un katru dienu palīdz rakt, sakopt, stādīt, tīrīt. Pašlaik tiek izstrādāts ģenerālplāns visam baznīcas kalnam ar pakāpēm, dārziem, terasēm u. c. Darām visu, lai varam te uzņemt cilvēkus, jo cilvēki ir svarīgākie. Dzīvojam, strādājam katru dienu un arī vēlu vakaros. Ļaudis aicināti nākt pie Dieva, nevis pie priestera, jo priesteri mainās, un tas ir pareizi. Baznīca atvērta katru dienu no pusseptiņiem līdz pusvienpadsmitiem, visi mīļi gaidīti!» “Bauskas Dzīvei” vēstīja A. Mediņš.
