Sestdien, 10. februārī, pulksten 18 Rundāles Rundāles Multifunkcionālā centra zālē koncertēs Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.
Programmā “Viens nav vientuļš” skanēs latviešu populārās mūzikas aranžijas korim no 60. gadiem līdz mūsdienām.
“Ne priekos, ne bēdās neviens nekad nevar palikt viens vai vientuļš, ja ir mūzika. Mūsdienās, kad daudz runā par attiecībām ar sevi, arī mēs šogad manifestējam cilvēkus, kas izvēlas būt vieni vai kuriem nav problēmu būt vieniem un mīlēt visvairāk sevi pašu. Aicinām nākt vienam, divatā vai daudzratā. Endorfīnu devu garantējam! Brīdinām, ka koncertos gribēsies dejot un dziedāt līdzi, kas būs atļauts un pat vēlams,” teic kora mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons.
Koncertā varēs dzirdēt tādas dziesmas kā “Pilnīgi viens”, “Salauzta sirds”, “Tā es tevi mīlēšu”, “Dejot trakāk”, “Es esmu bagāts”, “Dziesmiņa par vindsērfingu”, “Man vienalga viss”, “Meitene no manas klases”, “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Dzeltenās kurpes”, “Vēstules”, “Alumīnija cūka”, “Kamēr es tevi mīlēju”, “Rēdereja”, “Viss ir iespējams” un “Zemeslodes”.
Koncertā Latvijas Kultūras akadēmijas jaukto kori “Sōla” diriģēs Kaspars Ādamsons, Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts un pavadīs instrumentālā grupa – Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Dmitrijs Tarasovs (ģitāra), Jānis Olekšs (bass) un Ernests Mediņš (sitaminstrumenti).
Foto: Publicitātes foto
Kas grib, tas svin. Kas negrib, tas nesvin. Piemēram, es neesmu kristietis. Un kristietībai veltītus svētkus es nesvinu.
Vai Tev nav apnukusu šitā iestrēgusī plate, kopš decembra vienu un to pašu maļot?
Ui es gan gribu aizbraukt uz so koncertu. Bet ludzu cikos tas ir?
Vai Lieldienu un Ziemassvētku brīvdienās tu, par spīti visiem, tomēr ej uz darbu strādāt ? Vai arī tomēr liekulīgi, ieņirdzot par citiem, guli mājās dīvānā un raksti savus vienvirziena komentārus ?
Lieldienu un Ziemassvētku brīvdienās universitāte nestrādā. Tur es nekā nevaru padarīt. Bet Kristus kulta svētkus es nesvinu. Es neticu ebreju tautas monoteismam un senebreju mitoloģijai. Es ticu senajiem Dieviem un sanajām Dievietēm. Es esmu baltu pagāns! Ko tu man padarīsi? Aiz manis stāv Dievi un Dievietes!
Nu, Kristus kults pa virsu pagānu svētkiem lika kristiešu svētkus. Kristieši nezina, vai maz rabīns Jēzus Kristus ir dzimis. Kristieši nezina, kad rabīns Jēzus Kristus ir dzimis. Kristīgo Ziemassvētku laikā bija Sol Inviktum svētki, kas ir par godu Dievam Solam (saukts arī par Dievu Hēliju). Adventes laikā bija svētki par godu Dievam Saturnam (saukts arī par Dievu Kronu). Bet Lieldienas vispār ir ģermāņu un ķeltu rītausmas un pavasara Dievietes Ostaras svētki. Ja tu būtu nedaudz erudītāks, tad tu zinātu šīs dzīves patiesības…
Atbildot uz taviem skribelējumiem, varu uzrakstīt tikai to, ka es nebāžos virsū visiem ar savu dzīvesredzējumu kā tu, visu laiku par vienu un to pašu rakstot kā tāds kristiešu misionārs vai musulmaņu mulla. Savā pagānisma fanātismā esi tāds pats kā pārējie reliģiskie fanātiķi.
Galvenais stulbums ir tas,ka kora dalībnieku būs vairāk nekā klausītāju.
Es vienkārši aizstāvu baltu tautu natīvos, autothonos Dievus un Dievietes. Tā ir mana izvēle. Kristus kulta priekšā es nepiekāpšos. Monoteismu es neatzīšu. Tikai informācijas vakuumā Kristus kults var uzdzīvot. Bet ar informāciju pārbagātā vidē Kristus kults sāk nīkuļot.
Kamdēļ godāt kristieti Valentīnu, kuru baznīca nez kāpēc dēvē par svēto? Var godāt Dievu Erotu atbilstoši hellēnisma tradīcijām. Var godāt Dievieti Freiju atbilstoši asatru tradīcijām.