Otrdien, 12.jūnijā, Bauskas pašvaldība parakstījusi līgumu ar uzņēmumu SIA «Aquastar» par upju aizaugumu likvidēšanu, portālu informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Noslēgtais līgums paredz, ka ūdenstilpnēs aizaugumu likvidēšana notiks atļautajā pļaušanas periodā no 20. jūnija līdz 31. oktobrim. I. Šomina paskaidroja, ka Bauskas pilsētas robežā Mēmele, Mūsa un Lielupe tiks attīrīta pilnā platumā, bet ārpus pilsētas robežas aizaugumi tiks izpļauti pa slejām pilnā garumā, kā arī atpūtas zonās pilnā platumā. Kopējā līguma summa 18 004 eiro, ieskaitot PVN.
I. Šomina papildināja, ka atsevišķus posmus plānots attīrīt pārrobežu sadarbības projekta «Engrave» ietvaros.
Šis būs jau trešais gads, kad uzsākta upju pļaušana Bauskas novadā. Pļaušanas darbi tāpat kā pērn ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu, kā arī Mednieku un makšķernieku biedrību.
Upju izpļaušanas lietderīgumu un veicamās aktivitātes vēlamo laiku
jau iepriekš «Bauskas Dzīve» lūgusi komentēt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP)
ekspertam, ūdens biologam, unikālas mazo upju attīrīšanas metodes «Liec
upē akmeni» autoram un īstenotājam Andrim Urtānam.
Viņš akcentēja, ka
ūdensaugu masveida savairošanās norāda uz pārlieku lielu augu barības
vielu (fosfora, slāpekļa) koncentrāciju ūdeņos. Savs
viedoklis ūdens biologam ir arī par to, cik daudz un kad pļaut.
Ūdensaugi sāk izraisīt pamanāmu ūdens līmeņa celšanos, ja to daudzums
aizņem trešdaļu vai vairāk no upes spoguļvirsmas. To uzskata par robežu,
kad jāsāk domāt par «izkapts asināšanu», skaidro A. Urtāns. Viņš
uzsvēra, ka aizaugums spiež uz augšu arī gruntsūdeņus. Tas savukārt
būtiski ietekmē upju krastu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt
pieeju – pļaut, atstājot koridoru, – cenšas izmantot ezeru piekrastēs.
Upēs parasti pļauj, lai nodrošinātu ūdens caurvadi.
