ASV vēstniecība Latvijā projektā «Meet America!» («Satiec Ameriku!») piedāvā Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem jaunas iespējas

Bauskas Valsts ģimnāzijā (BVĢ) 1. februārī ar skolēniem tikās ASV vēstniecības Latvijā pārstāvji. Viņi projektā «Meet America!» («Satiec Ameriku!») iepazīstina jauniešus ar dažādām mācību un studiju iespējām Amerikas Savienotajās Valstīs, piedāvājot šīs programmas visā Latvijā, arī Bauskā, lai tā nebūtu tikai Rīgas skolēnu priekšrocība.

Tiekoties ģimnāzijas lielajā zālē, kas līdz pat durvīm aizpildīta ar krēsliem, kuros iekārtojušies vidusskolēni, ar sevi iepazīstinot, sarunu sāka preses atašejs ASV vēstniecībā Oskars Avila. Diskusiju vadīja vēstures un latviešu valodas skolotājs Kaspars Kalējs. Pirmie vārdi, ko O. Avila teica, ir atvainošanās, ka viņš nerunā latviski.

Valstīm pasaulē jāsadarbojas

Oskars Avila turpinājumā, cenšoties iedrošināt jauniešus uz sarunu, teic, ka Latvijā jau ir pusotru gadu un šī ir ceturtā valsts, kurā strādā. Pirms atbraukšanas uz Latviju strādājis Islandē, Taivānā un Kostarikā. Pats ir no Amerikas, tur arī uzaudzis. «Man ļoti patīk Latvija, priecājos, ka man ir iespēja redzēt valsti no dažādiem skatpunktiem, satikt jaunus un zinošus cilvēkus,» teic. O. Avila.

«Nevienu problēmu pasaulē nav iespējams atrisināt tikai ar vienas valsts līdzdalību, to nav iespējams atrisināt vienatnē, mēs to esam pieredzējuši pēdējo gadu laikā, piemēram, situācijā ar Covid-19, tas nepaliek vienā valstī, bet gan izplatās pa pasauli, tāpēc valstis sadarbojas šajā izaicinājumā, lai nodrošinātu vakcīnas un vajadzīgo ārstēšanu visur,» sacīja ASV vēstniecības preses atašejs. Viņš pieminēja arī klimata izmaiņas, kas rada daudz un dažādus izaicinājumus. Un atkārtoti akcentēja – ja viena valsts vēlas risināt šo problēmu, tas ir nepietiekami, ir jāstrādā kopā dažādās valstīs.

«Vēl vēlos pieminēt pašreizējo situāciju Ukrainā. Kā zinām, daudzas valstis pasaulē, ieskaitot Ameriku un Latviju, rīkojas, palīdz, iesaistās un atbalsta Ukrainu kopā. Un atkal – kopdarbība ir vienīgā iespēja, lai tiešām palīdzētu Ukrainai šajā situācijā. Tas ir tas, ko mēs darām vēstniecībā, arī es, strādājot plecu pie pleca ar kolēģiem no Latvijas un Amerikas. Kopā strādājot, mēs varam stāties pretī dažādiem izaicinājumiem.»

Auditorijā esošie skolēni piekrīt tam, ka, kopā darot, var panākt daudz vairāk un rezultāts labāks.

Oskars Avila iepazīstināja ģimnāzistus ar skolēnu programmu jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Tā ir iespēja uz četrām nedēļām vasarā doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mācīties, gūt jaunu pieredzi, turklāt bez maksas. Vienreizēja iespēja. «Mēs ļoti priecātos tur redzēt kādu no jums, skolēnu no Bauskas. Apdomājiet, es būšu priecīgs atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par šo programmu!» auditoriju iedrošināja ASV vēstniecības pārstāvis.

Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni ir aktīvi un ļoti ieinteresēti iepazīt ko jaunu un doties piedzīvojumos, tāpēc uzdod dažādus jautājumus par jauniešu programmu. O. Avila atbildēja: «No pieredzes saku, ka tā ir iespēja ikdienā pavadīt laiku kopā ar līdzaudžiem citā valstī. Tas nav kā filmās, mūsu vidusskolās nenotiek tikai ballītes, realitātē jaunieši mācās. Lielu pieredzi jau uzreiz sniedz tas, ka ikviens jaunietis dzīvo amerikāņu ģimenē. Nav labāka veida, kā iepazīt valsti. Pēc tam, atbraucot uz Latviju, jūs novērtēsit savu zemi vairāk, pievēršot uzmanību tam, kam varbūt nepievērsāt iepriekš. Lai pieteiktos šādai programmai, jāveido video, kurā jaunietis piesaka kādu problēmu, ko vēlētos atrisināt vai dalīties ar pieredzi, kuru gribētu iegūt, un tas jāpublicē sociālajos tīklos, pieminot «Meet America!». Jābūt vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kā minēju, un jāprot angļu valoda, pat ne profesionālā līmenī, vienkārši jābūt spējīgam komunicēt šajā valodā.»

Jauniešu acīs redzama degsme. Vidusskolēni iegrimuši mobilajos telefonos, pierakstot informāciju, lai varētu pieteikties programmā, jo mēģināt un zaudēt ir labāk nekā zaudēt tāpat.

Izaicinājumi ģimenēm

Skolēniem sāka rasties aizvien vairāk dažādi jautājumi. «Kas ir grūtākā lieta, strādājot vēstniecībā?» diskusiju sāka 11.b klases skolniece Paula Sipoviča. «Man emocionāli smagākais ir būt prom no ģimenes, draugiem un mājām. Tas, manuprāt, ir izaicinājums katra darbinieka ģimenei. Esmu Latvijā, protams, kopā ar savu ģimeni. No cita skatpunkta – tā ir laba iespēja arī ģimenei apskatīt jaunas vietas, iepazīt pasauli. Latvijā jūtamies patīkami, bet, piemēram, mana māsa, kura cīnījās ar veselības problēmām, ir Amerikā, un vienīgais veids, kā varam viņu tagad atbalstīt, ir attālināti, telefona sarunās. Arī iepazīt jaunu vietu ir izaicinājums, jo katrs pasaules nostūris ir citādāks, tāpēc liels palīgs ir latviešu kolēģi, kuri palīdz iejusties, iepazīt kultūru, iemācīt, ko labāk neteikt un kā rīkoties. Kopumā man ir paveicies, ka man ir šāda izdevība – tā ir laba karjera un pieredze, un es to izbaudu!» savā personiskajā pieredzē dalījās Oskars Avila.

Diskusija sākusies nepiespiestā gaisotnē, arī nākamais 11.a klases skolnieces Kristijas Kalniņas jautājums bija personisks: «Kā bērni mācās šeit, Latvijā?» Preses atašejs stāsta, ka bērni mācās tepat, bet starptautiskajā skolā, jo tomēr mācībām nepieciešama angļu valoda, kā arī viņiem māca latviešu valodu un kultūru. Tādējādi bērni ir tie, kuri māca O. Avilu, ēd latviešu ēdienus, piedomā pie kultūras, iepazīst jaunus cilvēkus un ar latviešu draugiem iekļaujas sabiedrībā. O. Avila atklāj, ka tā arī tas notika Islandē un būs nākamajā valstī, uz kuru dosies: «Tas ir fantastiski! Amerikāņi bieži vien paliek Amerikā un neceļo, tāpēc bērniem ir ļoti liela iespēja apskatīt pasauli! Un es ceru, ka tas māca jums, ka ir svarīgi paplašināt savu redzesloku un redzēt pasauli, ne tikai to, kas ir jūsu pašreizējā redzeslokā!» skolēnus iedrošina ASV vēstniecības pārstāvis.

Svarīgākais – cilvēka personība

10.c klases skolniece Diāna Grantiņa pievēršas nopietnākām tēmām ar jautājumu: «Kādas sadarbības attiecības ir starp Baltijas valstīm un ASV?» Šis jautājums interesē visus. O. Avila min, ka sadarbība starp Baltijas valstīm un ASV ir ar senu vēsturi, tieši pagājušajā gadā atzīmēta 100. gadskārta sadarbībā. «Arī laika posmā, kad Baltijas valstis zaudēja neatkarību, mēs uzturējām kontaktus, tas gan nebija tikpat cieši un stipri. Līdz ar neatkarības atgūšanu saikne tapa spēcīgāka. Sadarbību ietekmē arī iedzīvotāju personīgās attiecības. Gan Latvijai, gan ASV ir līdzīgi mērķi, līdzīgi uzskati un prioritātes. To ļoti labi varēja saskatīt 2022. gadā, mēs zinām, kādēļ. Uzskatu, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir līdervalstis, reaģējot un arī rīkojoties attiecībā uz notiekošo Ukrainā, un jūs, Baltijas valstis, esat tās, kuras mudina: «Hei, laiks darīt!» Tas ir iedvesmojoši,» pārliecināti un ar drošinošu smaidu sejā atbild preses atašejs.

Diāna ir ieinteresēta darbā un vakancēs, tāpēc turpina: «Kāda kvalifikācija nepieciešama, lai strādātu vēstniecībā?» O. Avilam šis jautājums patīk.

«Tas nav īsti nekas ļoti specifisks, to var darīt jebkurš. Stiprākā puse ir paša cilvēka personība. Kopā ar mani strādā bijušie skolotāji, juristi un pat mediķi, es pats biju žurnālists. Svarīgi ir cilvēka uzskati, dzīves pieredze, kā arī vēlme strādāt. Kaut gan ir dažas lietas, kam jāpiemīt. Plašs redzesloks, fleksibilitāte, spēja pielāgoties darbam un dažādiem apstākļiem, jābūt atvērtam, kā arī jāprot komunicēt ar ikvienu, it īpaši tad, ja viedokļi vai uzskati nesaskan. Un vēl tas, ka jābūt vismaz 22 gadus vecam. Jāprot tikt galā ar stresu, ko rada pārvākšanās un ceļošana. Protams, lai strādātu šādu darbu, jāprot angļu valoda, jānokārto eksāmens, uz kuru piesakās daudz cilvēku, bet tikai apmēram trīs procenti spēj to nokārtot un nopelna iespēju strādāt,» stāsta vēstniecības darbinieks.

Zālē izskan jautājums par izaicinošāko pieredzi, ar kuru Oskars saskāries, strādājot Latvijā, ar ko nav bijis jāsaskaras Amerikā. Šis liek nedaudz aizdomāties. O. Avila stāsta: «Kā jau minēju, liels izaicinājums man ir tas, ka es nerunāju latviešu valodā, tas nedaudz ierobežo spēju komunicēt ar iedzīvotājiem ikdienā. Un, protams, nedaudz biedē fakts, ka esmu ģeogrāfiski daudz tuvāk Ukrainai. Amerikā tas mani īsti neskar, bet šeit apkārt redzu karogus, saukļus, kas ir aizkustinoši, un šī ir pieredze, kas mani iedvesmo, atbalsts un ticība labajam, jebkurš parastais iedzīvotājs atver durvis citiem, palīdzot, kā vien iespējams. Es te ļoti izbaudu tradīcijas. Ugunskurs Jāņos un gardais alus, tradīcijas un unikālā kultūra ir tas, kas noteikti paliks manā atmiņā.» Dzirdot O. Avilu pieminam alu, skolēni smaida, jo kuram latvietim gan negaršo alus un Jāņu siers?!

«Kas, jūsuprāt, ir lielākā atšķirība starp Latviju un Ameriku?» O. Avila teic, ka tie ir cilvēki. «Latvieši ir pieticīgāki, vairāk novērtē iespējas, kas tiek dotas. Daudzi domā, ka amerikāņi ir draudzīgi, bet jāteic, ka tas ir neliels apmāns, jo mēs tādi patiesībā neesam,» iesmejas Oskars, «latviešiem ir nedaudz citādāka personība. Jūs kā tauta esat atvērtāki, draudzīgāki un patiesāki, bet to spēju teikt no līdzšinējās pieredzes. Tas, protams, arī ir atkarīgs no vecuma un uzskatiem.»

Ģimnāzistiem prieks, ka cilvēks no malas par latviešu tautu izsakās tik labi. Dzirdēts, ka latvieši bieži vien sevi nenovērtē pietiekami un noniecina. Skolēni domā, ka šādi vārdi spēj celt un veidot pašpārliecinātību.

«Neparasta un negaidīta pieredze ir labākā»

Noskan signāls, kas ziņo, ka pagājusi mācību stunda. Pārsteidz tas, ar cik lielu informācijas daudzumu iespējams apmainīties 40 minūšu laikā! Protams, ciemiņi tiek apdāvināti ar Bauskas Valsts ģimnāzijas suvenīriem, arī kopbilde netiek aizmirsta. Pēc diskusijas jaunieši šķiet pat ļoti apmierināti. 11. klases skolnieces stāsta, ka saņēma ļoti daudz uzzinājušas un noteikti pieteiksies jauniešu programmai un ir ļoti pateicīgas par šo tikšanos, jo «neparasta un negaidīta pieredze ir labākā». 10. klases skolēni atzīst, ka nezināja, ka Latvijā ir Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība, tas liekot viņiem nedaudz nokaunēties, bet katra diena dod jaunu pieredzi un zināšanas. Lielākā daļa 12. klases skolēnu, kuri vēl nav pilngadīgi, izskatījās visieinteresētākie jauniešu apmaiņas programmā.

Attiecības starp valstīm, problēmas pasaulē, jauniešu apmaiņas programmas, dalīšanās personīgajā pieredzē, darbs vēstniecībā, pienākumi, ceļošana, elastīgs darba grafiks, tā plusi un mīnusi – un tas viss 40 minūtēs!

Teksta autore: Kintija Gurkovska, Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēkne