LETA
Šogad Pasaules Dabas fonda (PDF) organizētā grantu konkursā “Ielaid skolā dabu” astoņas Latvijas skolas saņems “Lidl Latvija” nodrošinātu finansējumu un īstenos iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai skolā un tās apkārtnē, informēja PDF pārstāvji. Bauskas Valsts ģimnāzija veidos apputeksnētājiem draudzīgāku ekoloģisko nišu, lai palielinātu apputeksnētāju daudzveidību.
Iniciatīva ļaus mācību procesā aktīvāk iesaistīt skolēnus, attīstot padziļinātāku izpratni par dabas procesiem, norisēm, bioloģisko daudzveidību, sugu dzīvotnēm, kā arī sniegs praktiskas iemaņas dažādu augu audzēšanā, attīstot zināšanas par veselīgas un videi draudzīgi audzētas pārtikas nozīmi.
PDF direktors Jānis Rozītis norāda, ka arī šogad “Ielaid skolā dabu” iesniegto projektu skaits ir nemainīgi liels un to kvalitāte ar katru gadu pieaug. Viņaprāt, tas apliecina skolu ieinteresētību attīstīt mācību procesu par bioloģisko daudzveidību.
Šogad atbalstītās idejas ietver kukaiņu māju un dabisko pļavu izveidi, sugu dzīvotņu nodrošinājumu apputeksnētajiem un sikspārņiem, atmirušās koksnes klātbūtnes un nozīmes skaidrošanu, kā arī tiks veidotas dobes Latvijai raksturīgiem ārstniecības augiem un pārtikā izmantotiem augiem.
Atbalstu programmā “Ielaid skolā dabu”, kas jau trešo gadu tiek īstenota ar uzņēmuma “Lidl Latvija” atbalstu, šogad saņems astoņi pieteiktie projekti skolās Ogrē, Saldū, Jūrmalā, Bauskā, Rīgā, Līvānos, Jaunmārupē un Nīcā.
Projektos paredzēto darbu izpildi plānots noslēgt oktobrī.
Ogres Kalna pamatskola veidos dabisko pļavu ar papildu elementiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību skolas teritorijā, īpaši uzsvaru liekot uz dabiskajām pļavām un apputeksnētājiem.
Līvānu 1.vidusskola iecerējusi izveidot augstās dobes, veicinot skolēnu zināšanas un izpratni par ārstniecības augu, garšaugu un krāšņumaugu audzēšanu, kopšanu un sēklu ieguvi nākamajam gadam.
Savukārt Jūrmalas Pumpuru vidusskola iegādāsies kompostēšanas konteinerus un iekštelpu siltumnīcu, lai mācību procesa laikā skolēni varētu apgūt kompostēšanas procesu, pārveidojot bioloģiskos atkritumus par vērtīgu mēslojumu, kā arī apgūt augkopības pamatus, tālāk veidojot dobes iekštelpās.
Bauskas Valsts ģimnāzija veidos apputeksnētājiem draudzīgāku ekoloģisko nišu, lai palielinātu apputeksnētāju daudzveidību.
Jaunmārupes pamatskola paredzējusi veidot sikspārņu mājas, kas palīdzēs veicināt sikspārņu populāciju.
Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija veidos dabisko pļavu, kukaiņu māju un ierīkos augstās dobes garšaugu un ārstniecības augu audzēšanai.
Tāpat Nīcas vidusskola izveidos ārstniecisko un kukaiņu piesaistītāju augu pļavu, kukaiņu māju un sēņotni uz kritalas, radot ilgtspējīgu un dabas procesiem draudzīgu vidi.
Savukārt Saldus pamatskola iekārtos Zaļos izziņas stūri, lai veicinātu skolēnu izpratni par bioloģisko daudzveidību un dabas procesiem.
Atbalstīto projektu ieviesēji saņems arī PDF pārstāvju konsultācijas veiksmīgākai projektu īstenošanai. Skolas ne tikai būs atbildīgas par projekta realizāciju, bet arī par tā rezultātu komunikāciju plašākai sabiedrībai, tā veicinot izpratni par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi.
Konkursa “Ielaid skolā dabu” mērķis ir veicināt izglītības par bioloģisko daudzveidību attīstību skolās, vairojot interesi, izpratni un attīstot dabas atjaunošanas prasmes skolēnos un skolotājos. Skolas līdz šā gada 31.martam varēja pieteikt idejas, kas sekmēs dabas daudzveidību skolas apkaimē. Konkurss “Ielaid skolā dabu” tiek organizēts jau ceturto gadu, un to finansiāli atbalsta “Lidl Latvija”.
Kopumā programmā “Ielaid skolā dabu” īstenoti jau vairāk nekā 30 projekti.
varbūt, tāds sauklis vairāk iederētos, skatoties uz trijiem lieliem novadgrāvjiem, plūstošiem cauri Bauskai un aiz tās Jelgavas virzienā. Tas par tām mūsu mīļajām upēm, jau labu laiciņu par novadgrāvjiem pārveidotajām, no kuriem pazudušas daudzas jau daudzas zivju sugas un citi, sīkāki ūdens iemītnieki, ar kuriem zivis šeit kādrteiz barojās. Ir pilnīgi izzudušas tās zivju sugas, kas uzturējās grunts tuvumā, jo mēslos, gļotās tās vairs dzīvi turpināt nespēj, un viņām seko arī daudzas citas sugas. Ar zampas pārsrumdīšanu reizi 5- 10 gados “attīrīto” notekūdeņu ievadīšanas vietās upēs, darbības lepni dēvējot par “nārsta vietu ierīkošanu” nēģiem un vimbām mēs vienkārši aizmālējam sev acis īstenības priekšā, tās īstenības, ko upēm nodara slikti attīrītu notekūdeņu novadīšana tajās un upju ieleju pārvēršanu par intensīvās lauksimniecības zemēm ar visu tām pienākošos ķīmiju. Tad, kur palika aicinājums- ziņot dabas pārvaldei par noturīgu putu krājumiem upēs, ja šopavasar aprīlī, maijā jau katru rītu krastus rotāja šādas, putuplastam pa gabalu līdzīgas putas, bet kam gan vairs tas interesē? Laikam, jau “dabas daudzveidībai” daudzuprāt, viss iepriekšminētais pienākas, bet kā ar pašu dabu, tās labsajūtu, to dabas labsajūtu, no kā atkarīga ir arī cilvēka labsajūta, tiesa, ne visu…
Kam tik nepļekarē to naudiņu¡!!!!!!!!!!!