Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Atgriezties atpakaļ nav vienkārši

Pētām: uz ārzemēm aizbraukušie aicina Latvijas valdību rūpēties par palikušajiem iedzīvotājiem

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Katrīna Velta Ūdre informēja, ka pašlaik Bauskas novadā projektā nav pieteicies neviens reemigrants.
Foto – ULDIS VARNEVIČS

Lai atgrieztu Latvijā vismaz 30 aizbraukušās ģimenes no ārzemēm, Latvijas valdība šogad ir atvēlējusi 240 tūkstošus eiro. Tiesa, Bauskas novadā pašlaik ar atgriešanās pasākumu neveicas. «Bauskas Dzīve» apvaicāja aizbraucējus, lai izprastu, kāpēc viņi nevēlas atgriezties.
Latvijas Oficiālās statistikas portāla «stat.gov.lv» informācija liecina, ka 2011. gadā Latviju pameta par 20,1 tūkstoti iedzīvotāju vairāk nekā iebrauca. Kopš tā laika statistika ir uzlabojusies – 2019. gadā aizbraukušo bija par 3,4 tūkstošiem vairāk. Pēdējos gados statistiski situācija uzlabojusies vēl vairāk, bet tas tomēr ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura dēļ Latvijā ieradās liels skaits Ukrainas iedzīvotāju. Vēl 2021. gadā Latviju atstāja 13 tūkstoši iedzīvotāju. Aizbraukušo vietā ieradās, piemēram, 1600 imigrantu no Krievijas un 700 imigrantu no Baltkrievijas. Tiesa, statistika uzrāda, ka procentuāli aizbraucēju vidū vairāk ir citu tautību iedzīvotāju, jo 2022. gada sākumā latviešu īpatsvars Latvijā pieauga par 0,3 procentiem un sasniedza 63 procentus.
Latvijas politiķi jau ilgāku laiku ir runājuši par reemigrāciju un Latvijas iedzīvotāju atgriešanu Latvijā, tādējādi tapa reemigrācijas projekti, arī minētais. Tiesa, 30 ģimenes uz ikgadējo aptuveni 13 tūkstošu aizbraucēju fona nav liels skaitlis, turklāt izskatās, ka projekts nav populārs aizbraucēju vidū. Pašlaik, piemēram, Bauskas novadā dota iespēja gan reemigrantiem, gan darba devējiem pieteikties projekta konkursā uz pašvaldības un valsts kopēju atbalstu 12 tūkstoš eiro apmērā. Naudu var saņemt reemigrants, ja dibina šeit savu uzņēmumu, vai darba devējs, kas nodrošina vismaz vienu darba vietu reemigrantam. «Bauskas Dzīve» centās pētīt, vai aizbraucēji zina par šādu iespēju, ka var iegūt atbalstu no valdības, vai šis atbalsts varētu pārliecināt atgriezties un vai galvenais šajā gadījumā būtu šie 12 tūkstoši eiro.

Smieklīgi un nenopietni
Bijušais iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs jau savulaik mēģināja atgriezties un ilgāku laiku Iecavā uzturēja savu veikalu. Tomēr pašlaik atkal ir ārzemēs – dzīvo Lielbritānijā. «Par reemigrācijas projektiem kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējis jau sen, bet tad tie pasākumi likās smieklīgi un nenopietni. Par jauniem pasākumiem neesmu interesējies un nezinu, kas tagad notiek. 12 tūkstoši eiro uzņēmuma izveidei ir kā siers peļu slazdā. Viennozīmīgi mani personīgi tas neinteresētu, zinot, kāds ir nodokļu slogs Latvijā un kāda ir attieksme pret mazajiem uzņēmējiem,» tā pašreizējo iniciatīvu vērtē bijušais iecavnieks.
Viņš skaidro, ka atgriešanos neveicina arī tas, kas saistīts ar izglītības sistēmu Latvijā. «Pat ja mēs vēlētos atgriezties, to nevaram darīt bērnu dēļ. Viņiem šeit ir skola un viņu nākotne, kamēr Latvijā nevis ver vaļā skolas un piedāvā jaunas iespējas, bet gan, tieši otrādi, – slēdz skolas. Kāda var būt runa par atgriešanos? To var pielīdzināt mēģinājumam tikt atpakaļ uz grimstoša kuģa,» tā A. Dmitrijevs.
Lai cilvēki tiešām vēlētos atgriezties Latvijā, pēc viņa domām, jābūt radikālām pārmaiņām, turklāt tieši likumdevējiem. «Ir jāmotivē nevis cilvēki, bet gan tie, kas ir atbildīgi par Latvijas labklājību – parlamenta deputāti. Man ir izjūta, ka Latviju vada cilvēki, kas to dara ilgāk par Krievijas prezidentu. No pieredzes varu teikt, ka esmu dzirdējis no valsts amatpersonām lielīšanos par to, kā var nozagt Eiropas naudu un cik viegli to bija izdarīt. Tas neveicina pozitīvu izjūtu. Jāmaina gan iespēja piesavināties valsts naudu, gan atalgojums – piesaistiet deputātu un ministru algas pie minimālās algas un bērnu pabalstiem ar kādu adekvātu koeficientu, ko nevar grozīt, jo neviens reemigrācijas projekts neizlabos to, ko paši salaida dēlī! Ja nebūs izmaiņu, cilvēki neatgriezīsies. Neviens negribēs iemainīt drošību un stabilitāti pret neskaidru nākotni, lai ko arī nesolītu. Un mēs visi zinām, kā Latvijas valdība tur solījumus…» vērtējumu noslēdz A. Dmitrijevs.

Nauda nav galvenais
Baušķeniece Indra Vētra pašlaik dzīvo Īrijā. Viņa atzīst, ka par reemigrācijas pasākumiem neko nav dzirdējusi. «Paretam tikai kaut ko palasu un pasekoju līdzi, kas notiek Latvijā. Vai mani 12 tūkstoši pārliecinātu atgriezties? Pavisam godīgi – lai cik ļoti gribētos, nav vairs uzticības mūsu dzimtenei. Ir tikai solījumi, solījumi. Lai gan ar nelielu naivumu gribas cerēt, ka būs kādreiz labi. Zinu, ka daudziem vienkārši uzticība zudusi, un, lai pārliecinātu, vajadzētu kārtīgi papūlēties,» vērtē I. Vētra. Viņa uzskata, ka cilvēki atgriezīsies, ja Latvijā būs atbilstoša alga – minimālais atalgojums vismaz divas reizes lielāks un ievērojami lielāki atbalsti bērniem. Īrijā varot just, ka bērni ir valsts prioritāte, bet Latvijā tas vēl aizvien nav sajūtams.
Raivis Roziņš no Misas ciema savulaik ieprecējies Vācijā un tagad ir Raivis Krallmans. Viņš arī atzīst, ka 12 tūkstoši nav arguments, lai atgrieztos Latvijā. «Ne jau nauda ir galvenais, lai no ārzemēm atgrieztos Latvijā. Piemēram, gribētos dzirdēt, ka ir ievērojams atbalsts trūcīgām ģimenēm, kas liecinātu, ka valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Ja būtu lielāka bērnu nauda – Vācijā, ja nemaldos, par bērnu maksā vairāk nekā 200 eiro mēnesī,» stāsta R. Krallmans. Viņš pauž, ka par to, kā valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem, liecina arī ceļu kvalitāte. Savukārt Latvijā lauku ceļi ir tādi, ka, braucot uz darbu, nekad nezini, vai mašīna nesalūzīs. «Vairāk ir jādomā par savas valsts cilvēkiem, nevis aizbraucējiem,» uzsver R. Krallmans.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Trīs «lielie vaļi»
Arī tie, kas atgriezušies, neuzskata, ka šāds papildfinansējums ir galvenais šajā situācijā. Latvijā no Lielbritānijas savulaik atgriezās rundāliete Kristīne Balta, kas šeit nodibināja savu uzņēmumu, kuru vēlāk pārdeva, un pašlaik viņa strādā Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā par skolotāju. «Nauda noteikti nav motivatore, lai atgrieztos. Man ir svarīgi, lai bērniem ir labvēlīga vide, kvalitatīvas izglītības iespējas, bet pieaugušajam labas iespējas strādāt atbilstošu darbu par atbilstošu atalgojumu,» vērtē K. Balta.
Viņa uzsver, ka tiem, kas atgriežas, ir svarīgi trīs «lielie vaļi». «Tas ir – kur dzīvot, kur strādāt, kur bērniem mācīties. Būtu lieliski, ja būtu atbalsts dzīvesvietai, un tas varētu piesaistīt Bauskai, kur ir kvalitatīvas izglītības iespējas, peldbaseins, ir darba iespējas ne tikai Bauskā, bet arī ērti var nokļūt uz Jelgavu vai Rīgu. Svarīga ir garantēta vieta bērnudārzā vai skolā. Bērniem nepieciešams atbalsts vismaz pirmajā gadā papildu latviešu valodas apguvei, jo latviešu valodas gramatika ir samērā sarežğīta. Tie ir pamata jautājumi, par kuriem jābūt pārliecībai, lai reemigrācija būtu veiksmīga, nevis īslaicīga,» pauž K. Balta.

Kristīne Balta norāda, ka svarīgas ir trīs lietas – bērnu izglītība, mājoklis un darbs. Foto no K. Baltas albuma.

Svarīga ir attieksme
Pagājušajā gadā Latvijā atgriezās vieglatlēts Reinis Krēgers. Audzis un karjeru sācis Vecumniekos, mācījies Amerikas Savienotajās Valstīs, studējis un trenējies Čehijā, viņš izmantoja iespēju, ko piedāvāja Valmieras sporta skola, un atgriezās Latvijā. «Par reemigrācijas finansējumu neko nezinu. Tikai tagad kaut ko dzirdēju par to, ka atbalsta reemigrantu biznesu. Es atgriezos, jo negribējām bērnu likt svešas valsts bērnudārzā, turklāt Valmierā man piedāvāja darbu. Un redzējām arī, ka bērnam vajag vecvecākus,» stāsta R. Krēgers.
Savulaik ārzemēs mēģināja laimi meklēt arī iecavnieks Gunārs Bogdanovs, bet viņam atgriešanās iemesls izrādījās sirdsapziņas jautājums. «Patiesībā mēs nebūtu atgriezušies, bet bijām norūpējušies par saviem dzīvniekiem – kaķi un suni. Arī māju, jo cilvēki, kuriem atļāvām tur dzīvot, pat neprasot īres maksu, bija atstājuši visu novārtā,» stāsta G. Bogdanovs. Viņš atzīst, ka svarīgāka par naudu bija attieksme, un ārzemēs, kur strādājis, bijusi pavisam cita attieksme pret cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu. Ja būtu jāizvēlas, kur dzīvot pēc attiek-smes pret darbiniekiem, tad tās būtu ārzemes. «Pazīstu cilvēkus, kuri tur ir sapirkuši īpašumus un aizdevušies prom ar visu ģimeni. Viņi noteikti neatgriezīsies ne par kādu naudas summu,» vērtē G. Bogdanovs.

Reinis Krēgers pēc uzvaras pēdējā disciplīnā Latvijas daudzcīņas čempionātā telpās Valmierā. Foto – Guntis Bērziņš, «athletics.lv»

Nepatīkams negāciju fons
Vairāki aptaujātie savu viedokli pauda anonīmi. Reemigrante no Islandes norādīja, ka pēc vairākiem gadiem ārpus Latvijas iestājies morāls nogurums un radusies vēlme atgriezties savā kopienā, dzirdēt savu valodu un justies kā mājās. Ārzemēs par reemigrācijas pasākumiem dzirdējusi neesot un uzskata, ka 12 tūkstoši eiro reemigrācijas projekta nauda nav iemesls, lai atgrieztos, bet tomēr tā pozitīvu iespaidu varētu radīt, jo no Latvijas pašlaik nāk izteikts negāciju fons.
Viens no baušķeniekiem jau gandrīz 20 gadus pavadījis ar visu ģimeni Lielbritānijā un Īrijā. Viņš atzīst, ka dažādas ekonomiskās krīzes un izmaiņas ietekmē arī šīs valstis un ik pa brīdim iznāk mainīt dzīvesvietu. Vienu reizi mēģinājis atgriezties Latvijā, bet, kad divās darbavietās apkrāpa un nesaņēma visu paredzēto atalgojumu, atkal aizbrauca uz ārzemēm. 12 tūkstoši eiro noteikti neesot summa, kas viņu pārliecinātu atgriezties. Viens no variantiem, kad varētu braukt atpakaļ, – kad iestāsies pensijas vecums. Tad varētu saņemt Īrijas pensiju un atbraukt dzīvot uz senču mājām Latvijā. Tiesa, jau pieaugušie bērni diez vai tad vēlēsies atbraukt uz Latviju. Viņš vērtē, ka tie bērni, kas sākuši iet skolās ārzemēs, visdrīzāk, Latvijai jau ir zuduši.
Jaunietis no Lielbritānijas atzina, ka par reemigrācijas projektu un atbalsta naudu biznesam nav dzirdējis. «Iespējams, tādēļ, ka aizvien mazāk sekoju līdzi notikumiem Latvijā. Tik vien kā pārskrienu pāri ziņu virsrakstiem, ko kāds pārpublicējis sociālajos medijos, vai nu arī mana ģimene man pastāstījusi. Par 12 tūkstošiem svarīgāks ir darba un mājokļa nodrošinājums. Bez šīm divām lietām nav nozīmes, lai kurā pasaules daļā atrodies, ja esi bez naudas un jumta virs galvas. Man nav pretenziju pret dzīvi Latvijā, bet mana dzīve ir mani aizvedusi citur. Izbaudu multikulturālu vidi un pagaidām atgriezties nevēlos. Tas nenozīmē, ka nekad to nedarīšu. Nekad nesaki nekad,» tā aizbraucējs. ◆

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SKAIDROJUMS

Reemigrācijas projekts
Zemgales plānošanas reģions ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu «Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts», lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā.
Pašvaldības realizē uzņēmējdarbības atbalstu un saņem valsts līdzfinansējumu līdz trīs gadu periodam – 2024. un 2026. gads. Kopējais pieejamais finansējuma apmērs ir 240 000 eiro. Pašvaldībai, kas piedalās projektu konkursā, jāizpilda vismaz viens no kritērijiem – jānodrošina vismaz viena reemigranta dibināta uzņēmuma izveide ar 8000 eiro valsts budžeta finansējumu vai jānodrošina vismaz vienas darba vietas izveide reemigrantam ar 8000 eiro valsts budžeta finansējumu. Bauskas novada pašvaldība atbalsta šādu iniciatīvu. Ir izstrādāts un ar 28. decembra domes lēmumu apstiprināts konkursa nolikums «Reemigrācijas atbalsta pasākums – «Atgriezies Bauskas novadā!»». Projekta apstiprināšanas gadījumā paredzēts līdzfinansējums 12 000 eiro. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 eiro, plus pašvaldības finansējums līdz 4000 eiro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50 procenti no kopējām attiecināmajām izmaksām. 
Avots: «bauskasnovads.lv».


Privātām investīcijām trūkst līdzekļu; iesaka mainīt konkursa kritērijus

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novadā atbildīgais par projekta īstenošanu ir Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs. Par to, kā veicas ar projektu, stāsta Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra speciāliste Katrīna Velta Ūdre: «Pašlaik reemigrācijas projektā Bauskas novadā nav iesniegts neviens pieteikums. Konkurss norisinājās no 15. janvāra līdz 8. martam. Domājam par iespēju veikt grozījumus nolikumā, kā arī notiek sarunas ar Zemgales plānošanas reģionu par publicitātes iespējām, lai sasniegtu lielāku publicitāti tieši diasporas medijos un arī sociālo tīklu grupās, lai šo informāciju pasniegtu vienkāršā un saprotamā veidā.»
Speciāliste uzsver, ka šogad centra darbinieki vairāk pievērsa uzmanību, lai uzrunātu pašus reemigrantus un piesaistītu viņu uzmanību. Veidota datubāze sadarbības un komunikācijas sākšanai. Viņa gan teic, ka pašlaik neesot pieejama informācija par kādu no reemigrantiem, kas būtu izmantojis iespēju piedalīties kādā no projektiem. Savulaik Rundāles uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs ar labo darbu piemēriem dalījies ar kolēģiem no citām pašvaldībām.
Katrīna Velta Ūdre stāsta: «Esam veikuši vairākas intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kas savu uzņēmējdarbību ir sākuši un turpina Bauskas novadā. Uzrunātie reemigranti uzsvēra, ka šāda veida iniciatīva ir pozitīvi vērtējama un viņus būtu ieinteresējusi situācijā, kad viņi bija ārzemēs. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir tas, ka viņiem nepieciešamas lielas privātās investīcijas, lai izveidotu savu mājvietu un to iekārtotu. Ļoti lielus līdzekļus prasa, atgriežoties no ārzemēm, iekārtot savu mājvietu. Visos gadījumos reemigranti atgriezās kopā ar ģimenēm, bērniem, un tas ietekmē privātā līdzfinansējuma nodrošināšanu, kas ir 50 procentu apmērā, – šāda veida proporcija ir samērā liela, un reemigrantiem pēc ieguldījumiem mājokļos nepaliek nauda, ko pievienot kā līdzfinansējumu. Reizē uzsvēra, ka pieteikšanās izskatās sarežģīta. Tie ir divi lielākie faktori, kas traucē reemigrantiem pieteikties projektā.»
Pirms administratīvi teritoriālās reformas Rundāles uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs bija veiksmīgi sācis darbu ar reemigrācijas jautājumiem. Pēc reformas jautājums nebija noteikts kā prioritārais, jo ļoti laikietilpīgs bijis process darba vides sakārtošanā un efektīvā koordinācijā, lai spētu veiksmīgi strādāt ar visiem novada uzņēmējiem, tāpat cilvēku resursu kadru maiņa ietekmējusi šo prioritāro jautājumu noteikšanu, skaidro K. V. Ūdre. Viņa akcentē, ka veiksmīgi sadarbojoties ar Zemgales plānošanas reģiona koordinatoru reemigrācijas jautājumos. Konkursa projektu vēloties uzlabot un sekmēt iedzīvotāju vēlmi atgriezties novadā un sniegt viņiem atbalstu uzņēmējdarbībā.
Savukārt Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente uzsvēra, ka nosacījumi par 50% līdzfinansējumu nav pašvaldības noteikti. «Tas ir valsts programmas mērogā. Ir komponentes, ko varam ietekmēt, ir tas, kas nāk ar programmas piešķīrumu no otras puses. Kad reemigrants atgriežas, viņam jāiekārto dzīvesvieta, kas prasa lielus līdzekļus, un, ja viņam prasa līdzfinansējumu projektā, pietrūkst naudas,» tā L. Ārente. «Noteikumi bija jāizstrādā stingrā uzraudzībā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Mēs nevarējām brīvi interpretēt, ar kādām atkāpēm,» piebilst Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka šis būs viens no jautājumiem, ko plāno apspriest, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ieradīsies Bauskas novadā, lai šos noteikumus varētu pamainīt un naudu veiksmīgāk izmantot. «Iesākām šo sarunu jau iepriekšējās tikšanās laikā. Iepriekš bija pētījums Zemgales plānošanas reģionā par to, kāpēc neatgriežas, un mājoklis bija pirmajā vietā. Rietumos dzīvojot, pieraduši pie jauniem mājokļiem, un šeit vēl esošie padomju laika dzīvokļi neatbilst prasībām, lai nezaudētu dzīves kvalitāti. Reemigranti vēlas labus mājokļus un plāno, kā tos izbūvēt un labiekārtot,» tā A. Okmanis.


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (24)

  1. Kaut vilināšanas pasākumi nenopietni , informētājai Katrīnai Veltai Ūdrei dators gan no nopietnā gala…

    12
  2. Jebkurš reemigrants neveselīgajam piesārņotajam Bauskas novadam metīs pieklājīgu līkumu.Un nelīdzēs te nekāds kis,kis,kis nāc pie Opapa.

    23
    5
  3. Padomju laika dzīvokļi neatbilst prasībām.????????………………..Cik daudzīvokļu ēkas ir uzbūvēts papa laikā? Atbilde-NEVIENA, tikai rundalavot būdiņa par 1 000 000

    25
    1
  4. Latvijā pat daudzi esošie cilvēki nespēj atrast ilgtermiņa darbu (sevišķi ārpus Rīgas, kas arī ir problemātiski ar augošām transporta cenām); maz darba, kas labi maksātu, dotu iespējas ne tikai IZDZĪVOT bet vienkārši DZĪVOT kā normālam cilvēkam, un ir vēl cerības, ka aizbraukušie, kuriem MINIMĀLĀS algas divreiz lielākas par mūsējām, vēl kaut kā brauks atpakaļ? Ja skolas tiek vērtas ciet viena pēc otras, izglītības iespējas kļūst mazākas – kādu tad nākotni var nodrošināt Latvijas bērniem? Protams, ka cilvēki gribēs kaut ko vairāk, kā tos 12000 EUR. Vai vēl joprojām nav skaidrs, ka bez izmaiņām valstī, bez izmaiņām nodokļu sistēmā, bez izmaiņām likumos, ignorējot visas problēmas, nekas labāks nepaliks? Kāda jēga spiesti mācīt jauno paaudzi būt “patriotiem”, ja valsts nespēj nodrošināt nākotni bērniem, jauniešiem, un ērtības invalīdiem, senioriem, utt.? Par ko man lepoties? Par minimālo algu, par kuru man jāspēj braukt ar diviem transportiem līdz darbam? Par pārtikas cenu mūžīgo pieaugumu? Par to, ka, kā Latvijas iedzīvotājs, nespēju atļauties VIENREIZ aiziet pie ārsta-speciālista par savu naudu, spiežot man gaidīt DIVUS GADUS valsts apmaksātajā rindā, liekot sev mocīties sāpēs, kamēr gaidu? Citviet vismaz veselības aprūpe ir PIEEJAMA vai vismaz saprātīgi apmaksājama, tikmēr Latvijā, slimojošie iet uz darbu, jo citas izvēles vienkārši nav pieejamas. Valsts iet padibenē, lielajām amatpersonām algas aug, nauda tiek mesta bezjēdzīgu projektu izveidē, kamēr viss esošais brūk un jūk, un tikmēr parastajiem mirstīgajiem jāmāk izdzīvot par neesošu naudu, iegūt neesošu izglītību, un jāiet pie neesošiem ārstiem.

    Kauns, vienkārši… Gribētos labāku nākotni Latvijai, bet uz doto brīdi, skats liekas bezcerīgs…

    30
    4
  5. Papas laikā uzbūvēts bērnudārzs “Mārpuķīte”, tas ir 2010.gadā. Ēkas būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA “Moduls Rīga”. Jaunuzceltās ēkas būvniecības kopējās izmaksas bija 883 916 lati, kas ir 1 257 699 eiro.
    Bērnudārzs “Mārpuķīte” pirmo reizi savas durvis mazajiem vēra 1960. gadā Kaucmindes pilī. Un kas tagad ar Kaucmindi, kuru papa ar mierīgu sirdi atdeva privātrokām? Papa vēl parūpējās par Svitenes ceļa asfaltēšanu gandrīz divus miljonus eiro vērtā rekonstrukcija galu galā beidzās ar sodiem, cik tad tur vajadzēja samaksāt vēl klāt? Multifunkcionālo centru ar uzbūvēja Rundālē par 2,2 miljoniem eiro.

    15
    2
  6. Es gan neatgrieztos tur kur valda nabadzība…. tā jau no lv ir grūti kautkur tikt prom, bet ja esi ticis prom, tad ir jāpriecājas, ka esi rietumos… šeit ir pavisam švakas prognozes nākotnei. No rietumiem tomēr ir vieglāk tikt prom ja uznāk karš u.t.t.

    11
    7
  7. Cenas kā Šveicē, algas kā Indijā. Var nopelnīt-esot valdes loceklis vai vismaz pietuvinātais .Dāņa cūku fermā vairākās maiņās var nopelnīt zālēm ar ko apārstēt sačakarēto veselību.

    28
    2
  8. Tie jaunie mājokļi ir pilni ar būvķīmiju un tiek celti ar vismazāko iespējamo pašizmaksu. Pat betons ir ar ķīmiskajām piedevām. Pašizmaksa nav pārdošanas cena. Jauna māja no būvķīmijas daudzmaz izvējojas divu gadu laikā. Šajā laikā jauna māja nav labvēlīga grūtniecēm un maziem bērniem. Okmanis nez kāpēc nebilst, ka pašvaldības uzņēmums gadu desmitiem esošās mājas uztur pēc ugunsgrēka dzēšanas principa, tas ir, likvidē avārijas, kā rezultātā mājas degradējas jo netiek veikti preventīvi un kosmētiski remonti, netiek ierīkota lietus kanalizācija utt.

    11
    2
  9. Bauska ir Rīgas guļamrajons. Visi, kam ir augstākā izglītība un normāla specialitāte, brauc strādāt uz Rīgu. Daudziem tā braukāšana ir apnikusi un tie ir pārcēlušies uz Rīgu. Jo dzīvot šeit un vergot pie vietējiem ķeizariņiem-pisnesmeņiem par grašiem nozīmē necienīt sevi.

    15
    1
  10. Laimes meklētāja domāšana – kā grūti, tā prom: Latvijā grūti, prom uz rietumiem; ja rietumos karš, prom uz kaut kurieni! Un lai citi atrisina problēmas Latvijā, tad atgriezīšos; lai citi karo, es pēc tam atgriezīšos kā uzvarētāja, kad viss būs labi, un tad baudīšu dzīvi! U.tt.

    17
    8
  11. Diezgan cilvēcīgi pret darbiniekiem izturas skandināvu uzņēmumos. Tādi ir Rīgā, Liepājā. Kad būs Bauskā?

    2
    1
  12. Mediji ar tādu pompu sludina, kad kāda ģimene atgriezusies Latvijā. Tā varētu rīkoties, ja atgrieztos vismaz 1000 un vairāk ģimeņu. Tikai to gan nepopularizē, kad kāda jauna ģimene , sapelnījusi naudu atgriežās Latvijā, nopērk sagruvušu māju, atjauno, uzsāk laukos savu saimniecību, bet, maitu lijas VID, PVD klāt, apliek ar nodokļiem, nosit līdz nullei, tā, lai tālāk nemaz nekārpās. Tagad remigrants dodas atpakaļ uz ārzemēm, nopērk māju, izveido tādu pašu lauksaimniecības darbību, prom no Latvijas zeļ un plaukst.
    Secinu – šeit tiek likti apzināti kaitnieciski šķēršļi. Tāds pats gadījums notika Valmierā ar ģimeni, VID viņus iznīcināja, bija spiesti pārcelties uz ārzemēm. Tur viņi izveidoja savu identisku biznesu, strādā, pelna, ceļo atvaļinājumos. Nesaukšu uzvārdus un valstis. Tad kādus atgriešanās varoņus jūs īsti gaidāt?

    28
    1
  13. Tiek darīts viss lai vietējie emigrētu un varētu ievest “speciālistus” no Baltkrievijas robežas žoga cauruma.

    13
  14. Pēc neatkarības atjaunošanas tūdaliņpatrioti taurēja, ka pēc 10 gadiem dzīvosim kā Eiropā. Pagājuši vairāk nekā 30 gadi, bet tā dzīvo tikai tie, kas pie siles un viņiem pietuvinātie. Bet citādi muļķu zemē vēl joprojām viss pa vecam. Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. 🙂

    29
    3
  15. Sanāk, ka aicināšanas darbiniecei ir jāmaina likumdošana, jāuzkurbulē ekonomika, jāizlabo sociālās , medicīnas, izglītības sfēras kļūdas, jāveic jauna zemes reforma, jāveic nodokļu reforma, jālikvidē valsts parāds, jāveic lieko birokrātu masveida atlaišana, jāveic banku reforma, jāizbeidz budžeta naudas izšķērdēšana, kā rezultātā būtu cerības uz reemigrāciju. Realitātē ir tikai mierīga darbavieta bez striktām prasībām pret izpildītā darba daudzumu un darba rezultātu.

    11
  16. Es arī vēlos atgriezies Anglijā. 6 gadus te mokos bez darba. Jebkuru nevaru darīt veselības dēļ, bet mazpilsētā citu grūti atrast.

    3
    1
  17. Kaimiņš laukos Burtniekos likvidèja fermu- neatmaksājas. Latvijā lieli nodokļi, nauda tiek izlietota nelietderīgi.

  18. Un kur dzīvos – tirgu ir dzīvokļi par lielām zenām arī repatriantiem. Valsts dzivoļus nebūvē – skaties kaut Bausku. Arī īre ar nav tik patstāvīga kā tur Eiropā.

  19. Tie klerki ,kas tagad ir pie varas ,lai skārto valsti ,izglītības sistēmu ,veselības nozari, bērnu pabalsti un visu pārējo,kas nolaists kauna nav ,tad arī sauciet atpakaļ, ne jau aizbraucēji valsti nolaida līdz klinķim,bet tie ,kas joprojām sēž gadiem siltos krēslos un algas sev tik skrūvē ,kuļamies eiropā pēdējie visās jomās un piedevām vēl lielākie dzērāji.

  20. piekritu Latvija nav labi dzives apstakli, labaki ka Afrikas valstis varbut ir, bet tie kas aizbrauca un Angliju dzivot ka tadas žurkas migā pa 5 cilvēki vienā istabā, nedzīvo ne labāk, tie 2000 eur tā arī aiziet dzīvošana, lielai daļai alkoholam utt. Nekādi miljonari vini tur nav, dazi pat Londona nav bijuši, tikai tadas stradnieku pilseteles. Kad atbrauc uz Latviju statsta ka loti labi viss Anglija, bet ta tak nav. Vacija ir savadak, labak.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.