Mežotnes atjaunotajā baznīcā svētdien,14. augustā, plkst. 18 klasicisma mūzikas koncerts «Scintilla» jeb «Dzirkstele». Uzstāsies stīgu kvartets no Nīderlandes «Butter Quartet», portālu informē Mežotnes pilskalna kompleksa apsaimniekotājs Kristaps Zēbergs.
Šī būs gan mūziķiem, gan klausītājiem pirmā iespēja pēc atjaunošanas izjust šīs baznīcas zāles elpu un akustiku. Tie gan vēl nebūs objekta atklāšanas svētki, līdz tiem vēl jāpagaida, teic K. Zēbergs.
Koncerta organizatore SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» atklāj koncerta saturu un raksturo 18. gadsimta itāļu komponistus, kuri bijuši arī slaveni vijoles virtuozi: «Mirdzošas stīgu balsis un jauneklīga enerģija: koncerts “Scintilla” jeb “Dzirkstele” reprezentē agrīno itāļu stīgu kvarteta žanru. Tā vēsture bieži vien ir glīti izpētīta caur klasicisma laikmetu līdz Jozefam Haidnam, un, lai gan viņa ģenialitāti nevar pārvērtēt, tomēr ir aizraujoši skatīties tālāk par Haidnu un izgaismot viņa itāļu laikabiedru darbību, kuri arī komponēja izsmalcinātus stīgu kvartetus.»
«18. gadsimtā itāļu virtuozi-komponisti bija sastopami visā Eiropā. Visi programmā “Scintilla” iekļautie komponisti bija slaveni vijoles virtuozi, izņemot Bokerīni, kurš bija čellists, un šo skaņražu kā izpildītāju darbs nebija atdalāms no viņu komponētās mūzikas. Itāļu galantajai mūzikai un izpildītājiem bija raksturīgs krāšņs tonis, virtuoza ornamentika un gluži kā operas žanram – jūtu pārbagāta izteiksme. Svarīgi, ka pēdējā laika pētījumi izceļ galantā stila īpašo itāļu izteiksmes līdzekļu klāstu un tā starptautisko ietekmi. “Scintilla” dara to pašu, piešķirot agrīnajiem itāļu stīgu kvartetiem būtisku vietu uz skatuves. Galants (termins, kas atšķirībā no daudziem muzikoloģijas terminiem tika lietots arī tajā laikā) nozīmēja, ka mūzika bija raksturīga «kulturālās muižniecības iezīmēm, attieksmei un manierēm».»
Koncertprogrammas “Scintilla” kvarteti ir tikpat daudzveidīgi kā 18. gadsimta unikālās personības un pastāvīgi mainīgās tendences. Džardīni (Felice Giardini, 1716-1796), Lombardīni Sirmenas (Maddalena Laura Lombardini Sirmen, 1745-1818), Bokerīni (Luigi Boccherini, 1743-1805) un Punjāni (Gaetano Pugnani, 1731-1798) darbi līdzīgi kā dzirksteles ir palīdzējuši uzplaukt stīgu kvarteta žanram. Un tāpat kā dzirksteles tie mirdz paši par sevi.
Koncertu atskaņos senās mūzikas kvartets «Butter Quartet» (Nīderlande): Anna Jane Lester/ vijole; Chloe Prendergast/ vijole; Isabel Franenberg/ alts; Evan Buttar/ čells.
Šo pirmo koncertu Mežotnes baznīcā ierosinājuši un palīdzējuši sarīkot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors Senās mūzikas katedras vadītājs un SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» direktors Māris Kupčs un akadēmijas Senās mūzikas katedras docētāja un SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» projektu vadītāja un galvenā producente Laura Šarova. Viņi abi aktīvi līdzdarbojas starptautiskajā “Radošā Eiropa” projektā EEEMERGING (Emerging European Ensembles). L. Šarova kā žūrijas locekle regulāri piedalās starptautiskā rezidenču projekta EEEMERGING+ atlasēs. Savukārt profesors M. Kupčs kopš 2014. gada ir izvēlēts par vienu no Eiropas senās mūzikas mentoriem šajā projektā. Un koncerts Mežotnes baznīcā notiek sadarbībā ar “Radošās Eiropas” starptautisko rezidenču projektu EEEMERGING+ (Emerging European Ensemble), to organizē SIA «Rīgas senās mūzikas centrs», atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un ieeja tajā ir bez maksas.
