ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Mežotnes atjaunotajā baznīcā svētdien,14. augustā, plkst. 18 klasicisma mūzikas koncerts «Scintilla» jeb «Dzirkstele». Uzstāsies stīgu kvartets no Nīderlandes «Butter Quartet», portālu informē Mežotnes pilskalna kompleksa apsaimniekotājs Kristaps Zēbergs.
Šī būs gan mūziķiem, gan klausītājiem pirmā iespēja pēc atjaunošanas izjust šīs baznīcas zāles elpu un akustiku. Tie gan vēl nebūs objekta atklāšanas svētki, līdz tiem vēl jāpagaida, teic K. Zēbergs.
Koncerta organizatore SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» atklāj koncerta saturu un raksturo 18. gadsimta itāļu komponistus, kuri bijuši arī slaveni vijoles virtuozi: «Mirdzošas stīgu balsis un jauneklīga enerģija: koncerts “Scintilla” jeb “Dzirkstele” reprezentē agrīno itāļu stīgu kvarteta žanru. Tā vēsture bieži vien ir glīti izpētīta caur klasicisma laikmetu līdz Jozefam Haidnam, un, lai gan viņa ģenialitāti nevar pārvērtēt, tomēr ir aizraujoši skatīties tālāk par Haidnu un izgaismot viņa itāļu laikabiedru darbību, kuri arī komponēja izsmalcinātus stīgu kvartetus.»
«18. gadsimtā itāļu virtuozi-komponisti bija sastopami visā Eiropā. Visi programmā “Scintilla” iekļautie komponisti bija slaveni vijoles virtuozi, izņemot Bokerīni, kurš bija čellists, un šo skaņražu kā izpildītāju darbs nebija atdalāms no viņu komponētās mūzikas. Itāļu galantajai mūzikai un izpildītājiem bija raksturīgs krāšņs tonis, virtuoza ornamentika un gluži kā operas žanram – jūtu pārbagāta izteiksme. Svarīgi, ka pēdējā laika pētījumi izceļ galantā stila īpašo itāļu izteiksmes līdzekļu klāstu un tā starptautisko ietekmi. “Scintilla” dara to pašu, piešķirot agrīnajiem itāļu stīgu kvartetiem būtisku vietu uz skatuves. Galants (termins, kas atšķirībā no daudziem muzikoloģijas terminiem tika lietots arī tajā laikā) nozīmēja, ka mūzika bija raksturīga «kulturālās muižniecības iezīmēm, attieksmei un manierēm».»
Koncertprogrammas “Scintilla” kvarteti ir tikpat daudzveidīgi kā 18. gadsimta unikālās personības un pastāvīgi mainīgās tendences. Džardīni (Felice Giardini, 1716-1796), Lombardīni Sirmenas (Maddalena Laura Lombardini Sirmen, 1745-1818), Bokerīni (Luigi Boccherini, 1743-1805) un Punjāni (Gaetano Pugnani, 1731-1798) darbi līdzīgi kā dzirksteles ir palīdzējuši uzplaukt stīgu kvarteta žanram. Un tāpat kā dzirksteles tie mirdz paši par sevi.
Koncertu atskaņos senās mūzikas kvartets «Butter Quartet» (Nīderlande): Anna Jane Lester/ vijole; Chloe Prendergast/ vijole; Isabel Franenberg/ alts; Evan Buttar/ čells.
Šo pirmo koncertu Mežotnes baznīcā ierosinājuši un palīdzējuši sarīkot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors Senās mūzikas katedras vadītājs un SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» direktors Māris Kupčs un akadēmijas Senās mūzikas katedras docētāja un SIA «Rīgas senās mūzikas centrs» projektu vadītāja un galvenā producente Laura Šarova. Viņi abi aktīvi līdzdarbojas starptautiskajā “Radošā Eiropa” projektā EEEMERGING (Emerging European Ensembles). L. Šarova kā žūrijas locekle regulāri piedalās starptautiskā rezidenču projekta EEEMERGING+ atlasēs. Savukārt profesors M. Kupčs kopš 2014. gada ir izvēlēts par vienu no Eiropas senās mūzikas mentoriem šajā projektā. Un koncerts Mežotnes baznīcā notiek sadarbībā ar “Radošās Eiropas” starptautisko rezidenču projektu EEEMERGING+ (Emerging European Ensemble), to organizē SIA «Rīgas senās mūzikas centrs», atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un ieeja tajā ir bez maksas.
vien varējāt minēt, kura draudze tagad saimnieko atjaunotajā baznīcā un kad paredzams pirmais dievkalpojums, jo atjaunota ir tieši baznīca, nevis ēka, kas senāk bija baznīca. Ja jau baznīca šajos laikos paredzēta vien koncertiem un citām izklaidēm, tad nevar būt tālu tas laiks, kad baznīcā ievāksies arī naudas mijēji….
Vai tad Dievam nepatīk mūzika?
laikos, kad baznīcu ēkas atradās klētis, kūtis un traktoru remontdarbnīcas, tad arī iedzīvotāji teica: “Iesim uz baznīcu”? Baznīca skaitās vien tad, ja ēka paredzēta attiecīgiem rituāliem kādai no konfesijām, ja tā nav, tad tā ir vien ēka ar savdabīgu arhitektūru vairums gadījumos. Ja Okmanis ar savu “draudzi” restaurētajā celtnē dievkalpojumus nenotur, tad tā nav baznīca, vien ēka, kura savulaik bija baznīca.
Prieks,ka šī baznīca atjaaunota,atkal viens skaists objekts tajā pusē.Jā,piekrītu baznīcai jākalpo tam mērķim,kam viņa paredzēta,bet gan jau arī notiks dievkalpojumi un viss būs kāartībā,.
tad vajadzētu zināt, ka Latvijā baznīca ir atdalīta no valsts un kā zināms, tas nams tagad ir pašvaldības bilancē
Un atkal neapmierinātie…
Vai labāk būtu, ja turpinātu tālāk stāvēt grausts…
Apkārtne sakopta, baznīca atjaunota, tūristu interese liela, priecāsimies beidzot!!!!
jājautā, vai skolotājs skolā, norādot uz audzēkņu pieļautajām aplamībām, arī saucams par neapmierināto, vien šoreiz vēlamās aplamības tiek uzdotas par realitāti un to mēģina iestāstīt jau pieauguši cilvēki. To bezsaimnieka mantu, kas pirms vairāk kā 80 gadiem kalpoja kā baznīca, arī tagad pēc telpu atjaunošanas mēģinot dēvēt par baznīcu, jo tā labāk izklausās daudzu līdzcilvēku ausīs un prātos. Bet atjaunota ir vien ēka, nevis baznīca, par kādu šī celtne, ļoti iespējams, nekad nekļūs. Kultūras pasākumiem domāta novadam piederoša celtne nekad nebūs sakrāla celtne ar visu tajā notiekošo. Ja vien NA, kuras deputāti šobrīd dominē novadā, nemainīs likumus un Okmaņa sekta kļūs par likumīgu draudzi ar visu savu novada naudu, ieguldītu ēkas restaurācijā
novada dome pasūtīs ragu mūzikas kapelu koncertam pie “aizgājēja” – tilta par Mūsas upi pie pazīstamās mototrases, tik vajadzīga daudziem iedzīvotājiem? Vai šie miljoni pirmkārt nebūtu bijuši vajadzīgi saimniecisko lietu sakārtošanai? Bet ko darīt, ja no tilta puses uz domes ēku nevējoja “naudas smaka”?
Ak, jūs, skaudīgie baušķenieki!!!!
Ko jūs esat darījuši pilsētas labā?
Izskatās, ka protat tik īdēt un citus nolikt, kas cenšas darīt.
Baznīca blakus zemgaļu pilskalnam no vēsturiskā taisnīguma viedokļa ir ačgārnība. Baznīcas desmit baušļi ir vērtība, bet vai senie zemgaļi nav vērtība? Tagad dominē krustnešu uzvaras simbols. Ja vēsturi ignorē, tad viss kārtībā- skatu tornis un plezīra telpa ir. Funkcionāli kaut kas līdzīgs Bauskas rātsnamam. Vai kāds vai kāda domā kā tagad līdzsvarot emocionāli un vizuāli zemgaļu pilskalnu ar krustnešu tipa skatu torni?
Esošā ēka ir celta kā baznīca! Tai ir bijis vetrains liktenis, kas saistīts ar miera laikiem, kara laikiem, minerālmēslu laikiem un drupu laikiem. Bet neatkarīgi no tā, šīs celtnes celtniecības mērķis ir bijis baznīca! Arhitektūrā ir noteikti kanoni, tam kā izskatās konkrētas celtnes – tīri no mākslas teorijas, ne tikai iekšējais saturs, bet arī arhitektūra var un drīkst nest tās sākotnēji paredzētās celtnes funkcijas vārdu. Katram gadījumam, tam aktīvajam komentētājam ieteiktu painteresēties vietējā pašavaldībā, vai gadījumā, ja tiek lūgts Dievs zem ābeles, šo vietu nevajag ierakstīt Zemesgrāmatā atseviški, jo iespējams tā ir baznīca, tas likuma izpratnē nozīmē- celtne, un par to, taču ir jāmaksā jau cits nodoklis.
Lai gaišs un svētīgs Jums visiem šis un visi citi vakari.
Koncerts skanēja ļoti skaisti un apgaroti, ar nepacietību gaidam nākamo!
nevajag mēģināt piesaukt tādus salīdzinājumus, kas tavus apgalvojumus padara vēl smieklīgākus. Kuras pašvaldības bilancē ir baznīca ar visu tās kalpotāju štatu, vai Bauskas novads būs pirmais? Ja tā nebūs, tad tā ēka ir vien atjaunota celtne, kas senos laikos, vēl krietni, krietni pirms tagadējo “spriedēju” dzimšanas bija baznīca, bet tagad ir vien ēka ar skatu torni, izmantojama kultūras pasākumiem. Pēc valstī pastāvošiem likumiem tur nekāda baznīca nevar būt, pat pašvaldības sektas….
sekojot Taviem norādījumiem, visas valstī uzbūvētās šķūņveidīgās ēkas būtu jāsauc par RIMI vai MAXIMām, neskatoties kas tajās iekšā un kādam nolūkam tās tiek izmantotas….