Zemgalē darbu atsākuši gandrīz visi tūrisma informācijas centri, taču
grūtāk klājas lieliem viesu namiem, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar
nozares pārstāvjiem klāstīja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR)
sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Lai apmainītos ar pandēmijas laika jaunāko informāciju un iezīmētu
darba pašreizējās aktualitātes, ZPR mudināti, tūrisma jomas speciālisti
no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Pļaviņu,
Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Vecumnieku novada, Jēkabpils un vēl citām
pašvaldībām, kā arī no Zemgales Tūrisma asociācijas rīkojuši tikšanos
tiešsaistē.
Pēc Kāļa paustā, diskusijā kopumā valdīja mērens optimisms, jo
reģionā darbu atsākuši vai vēlākais līdz jūnijam atsāks gandrīz visi
tūrisma informācijas centri un punkti. To darbinieki apzina vietējo
situāciju, aktīvi komunicē ar saviem uzņēmējiem, pēc ieilgušās dīkstāves
sniedz pirmos pakalpojumus klientiem.
“Jaušams, ka Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc savas zemes
apceļošanas, it īpaši tagad – pavasara ziedonī -, un, ievērojot
nepieciešamo piesardzību, izvēlas individuāla rakstura ceļojumus,
pārsvarā draugu un ģimenes lokā,” skaidroja ZPR pārstāvis.
Informācijas centros ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma
kartēm un maršrutu aprakstiem, bet ekskursantu grupas kļuvušas mazākas,
aptuveni līdz 15 interesentiem grupā.
Sevišķi liels tūristu pieplūdums ir Rundāles pilī un franču dārzā,
kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju īpatsvars.
Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu dārzā
un Kokneses Likteņdārzā, kas nu ir atvērti ekskursantiem ar rūpīgi
regulētu apmeklētāju plūsmu.
Tā kā aizvien vairāk ceļotāju pievēršas tūrisma pārgājieniem, dabas
taku apmeklējumiem, laivošanai daudzās Zemgales upēs un velobraucieniem,
no vērots, ka ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem nākas meklēt
risinājumus, kā ar savu produkciju tuvāk piekļūt ceļotājiem, lai
papildinātu savus ienākumus. Daudzas pašvaldības atcēlušas vai
samazinājušas telpu un teritorijas nomas maksu, tūrisma speciālisti
apkopojuši informāciju par vietējo lauksaimniecības un pārtikas preču
piedāvājumu, centušies to popularizēt apkārtnes iedzīvotāju un
potenciālo ceļotāju vidū.
“Savukārt uzņēmēji pilnībā nav ļāvušies pandēmijas gūstam, bet
meklējuši un atraduši neordinārus risinājumus produkcijas piegādei
mājās, līdzi ņemšanai, jaunu produktu radīšanai,” pauda Kālis.
Skrīveru Pārtikas kombinātā izstrādātas jaunas garšas konfektēm
“Gotiņa”, Jaunjelgavā iecienītajā tirdziņā “Radi” padomāts par
labsajūtas uzlabošanu kā tirgotājiem, tā pircējiem un nelielas
kafejnīcas atvēršanu, Jelgavas novada Platones pagasta zemnieku
saimniecībā “Zeltlejas” sākta smiltsērkšķu namiņa celtniecība, kur būs
vieta produkcijas realizēšanai, degustēšanai un zināšanu vairošanai.
Tērvetē tieši pandēmijas laikā durvis vērusi jauna picērija.
Tāpat Tērvetē sācis darboties Baltijā viens no interesantākajiem
tīklu parkiem, Jelgavā Svētes upes palienē atvērtas pastaigu laipas,
Krustpils pils dārzā atjaunota vēsturiskā strūklaka, bet Koknesē –
vēsturiskās kāpnes uz Pērses gravu. Pilsrundālē veidojas vietējo
ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Krustpils novada pašvaldība Vīpes
amatniecības centra “Māzers” tuvumā sākusi piebraucamā ceļa un auto
stāvlaukuma izbūvi, vairākos pierobežas novados norit Imanta Ziedoņa
grāmatas “Leišmalīte” ceļa marķēšana.
Pēc Kāļa paustā, laikā, kad jau atvērtas vismaz Baltijas valstu
robežas, Zemgalē īpaši nozīmīgs kļūst ar Eiropas Savienības pārrobežu
sadarbības programmas atbalstu izveidotais tūrisma maršruts “Baltu ceļš”
ar zemgaļu un sēļu loku, kā arī maršruts “Aizraujošs ceļojums piļu un
muižu parkos četros gadalaikos”.
Diskusijā secināts, ka kopumā pandēmijas negatīvā ietekme lauku
teritorijās izpaužas mazāk nekā lielpilsētās, jo laukos vairumam
uzņēmēju tūrisms nav galvenā nodarbe. Grūtāk klājas viesu namu un
atpūtas kompleksu īpašniekiem, kuri fokusējušies uz lielu festivālu,
svētku, sporta sacensību un korporatīvo pasākumu rīkošanu, kuru
īstenošana pašlaik ir problemātiska vai pat neiespējama.
