Maijs atnācis ne tikai ar siltāku sauli, piebriedušiem ķiršu pumpuriem un tulpju košajām mutēm, bet arī ar skumju ziņu – mūžībā aizsaukta Liliana Skudra (1932. g. 7. XII – 2022. g. 5. V).
Ilgus gadus viņa priecēja Bauskas literātu apvienības dzejas lappušu cienītājus ar sievišķīga maiguma un jūtu tīrības pilnu dzeju. Vienā no kopkrājuma «Akmeņi zied» dzejoļiem Liliana teikusi: «Par mums droši var sacīt – varenas Zemgales sievas.» Zemgaliskais pamatīgums deva Lilianai spēku līdz pēdējai elpai dzejot, gleznot, būt draudzenei ar gaišu prātu un dzīvesgudrību. Bet dzīvība ir tik trausla, un nu mēs ar Lilianu satiksimies tikai domās viņas atdusas vietā Zanderu kapu kalniņā.
Vienmēr ir vēlāk, nekā mums liekas. It kā zinām, ka šķiršanās neizbēgama. Kad jāšķiras, sirds sāp, «..un sadegušu dienu sāpe kā baltu ziedu smelkme krīt» (Liliana Skudra).
BAUSKAS LITERĀTU APVIENĪBA
