Bauskas novada domes komiteju sēdēs deputāti uzklausīja ziņojumu par pašvaldības iekšējo 2023. gada auditu.
Iekšējos auditus Bauskas novadā vada audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa, kurā strādā nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris un vēl divi auditori. Deputātus par iekšējā audita rezultātiem marta komiteju sēdēs informēja D. Rijkuris. «Viss skaidrs,» tā dzirdēto komentēja izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks.
D. Rijkuris sacīja, ka nodaļa 2023. gadā aizvadījusi pilnu darba gadu. «Nodaļa veikusi sešas audita pārbaudes, vienu tematisko, divas ārkārtas. Pārbaužu rezultātā sniegti 24 ieteikumi, septiņi jau pārskatīti. Sniegtas konsultācijas pašvaldības amatpersonām par iekšējās pārbaudes sistēmu, labu pārvaldību, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu un iestāžu reorganizāciju,» informēja D. Rijkuris.
Viņš atzina, ka plāns izpildīts par 60 procentiem, jo no plānotajiem desmit auditiem pabeigti seši. Pašlaik notiek trīs auditi par ēku uzturēšanu izglītības un kultūras iestādēs. Ātrāk tos nevarēja sākt, jo novadā esot notikuši daži ar ēkām saistīti procesi. Ceļu un ielu uzturēšanas funkciju auditu nerīkoja, jo daudzās pārvaldēs notikusi apsaimniekotāju maiņa, piesaistīti jauni pakalpojumu sniedzēji.
«Audita pārbaudēs vērtē, kā strādā izveidotā kontrole, lai īstenotu noteiktos mērķus. Kopsavilkumā par pagājušā gada darbu var teikt, ka izveidotās kontroles sistēmas strādā, bet pašvaldība ir pašā ceļa sākumā. Daudzas lietas ir sakārtojamas, īpaši tās, kas attiecas uz kontroles vides noteikšanu – kurš un kādā veidā būs tieši atbildīgs un izpildīs noteiktos mērķus un uzdevumus. Šeit visvairāk nepilnību, trūkst normatīvu, trūkst atbildīgā un procesa, kā darbs un pienākumi būtu veicami,» pauda D. Rijkuris. Viņš atzina, ka būtiski apdraudējumi vai riski, kas varētu pārtraukt pašvaldības darbu, nav konstatēti.
Jautājumu sadaļā deputāts Mārtiņš Mediņš interesējās par šī gada auditiem, uzsverot aktuālo ikdienas ceļu un ielu uzturēšanas funkciju. D. Rijkuris norādīja, ka šajā jomā šogad auditi nav paredzēti.
«Pašlaik procesa nodrošināšana notiek ar iepirkumā izvēlēta pakalpojuma sniedzēja palīdzību, un, vērtējot riskus sistēmā, nav bažu, ka tur būtu kaut kas neefektīvs procesā noticis. Tīri teorētiski iepirkuma procesa veikšana pašvaldībā ir pietiekami laba, vērtējot no kontroles sistēmas viedokļa. Tā ir viena no sistēmām, ko kontrolē ar likumdošanu. Tur interešu risku indikācijas nav. Galvenā riska būtība dabā neeksistē. Ja pastāv acīmredzamas bažas, ka kaut kas nav kārtībā šajās struktūrās, pie jautājuma var atgriezties,» pauda D. Rijkuris.
Tam gan M. Mediņš nepiekrita, norādot, ka riska būtība ir citāda. «Uzņēmējs, kas uzņēmās ceļu ikdienas uzturēšanu, nespēja paveikt darbus laikā. Bija pārmetumi no apvienību pārvaldēm. Nav garantijas, ka uzņēmējs, kas iegūs tiesības, darbus pienācīgā apjomā un kvalitātē veiks,» sašutis bija M. Mediņš.
Deputāti jautāja, kādi ir nosacījumi auditu izvēlei nozarēs un kāpēc tiem velta noteiktās stundas. «Kultūras jomai auditam atvēlētas 44 stundas, bet mežiem – 66. Kāpēc nav otrādi? Kultūras jautājumus skatāmies regulāri, mežu jautājumu – labi ja katru gadu,» vaicāja deputāts Juris Krievs.
«Konkrētai nozarei veltāmo stundu skaits balstīts uz riska izvērtējumu. Skatāmies, kāds ir risks sistēmā, mežiem tas ir lielāks. Neveicot pienācīgu mežu uzturēšanu, mežs zaudē vērtību. Risks ir daudz lielāks nekā tad, ja kāda kontrole nestrādā kultūras jomā. Tas ir vērtību saglabāšanas jomā,» atbildēja D. Rijkuris. Viņš uzsvēra, ka audita plānu saskaņo ar novada domes vadību un veido atkarībā no tā, kurā jomā saskata vairāk risku.
«Viss skaidrs. Aicināšu pieņemt zināšanai,» sarunas izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē noslēdza komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks, norādot, ka šajā gadījumā deputāti saņem tikai informāciju un par šo jautājumu nav jābalso.
Foto: Ziņo Bauskas novada audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris. Foto autors: Uldis Varnevičs
