Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes komiteju sēdēs deputāti uzklausīja ziņojumu par pašvaldības iekšējo 2023. gada auditu.
Iekšējos auditus Bauskas novadā vada audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa, kurā strādā nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris un vēl divi auditori. Deputātus par iekšējā audita rezultātiem marta komiteju sēdēs informēja D. Rijkuris. «Viss skaidrs,» tā dzirdēto komentēja izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks.
D. Rijkuris sacīja, ka nodaļa 2023. gadā aizvadījusi pilnu darba gadu. «Nodaļa veikusi sešas audita pārbaudes, vienu tematisko, divas ārkārtas. Pārbaužu rezultātā sniegti 24 ieteikumi, septiņi jau pārskatīti. Sniegtas konsultācijas pašvaldības amatpersonām par iekšējās pārbaudes sistēmu, labu pārvaldību, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu un iestāžu reorganizāciju,» informēja D. Rijkuris.
Viņš atzina, ka plāns izpildīts par 60 procentiem, jo no plānotajiem desmit auditiem pabeigti seši. Pašlaik notiek trīs auditi par ēku uzturēšanu izglītības un kultūras iestādēs. Ātrāk tos nevarēja sākt, jo novadā esot notikuši daži ar ēkām saistīti procesi. Ceļu un ielu uzturēšanas funkciju auditu nerīkoja, jo daudzās pārvaldēs notikusi apsaimniekotāju maiņa, piesaistīti jauni pakalpojumu sniedzēji.
«Audita pārbaudēs vērtē, kā strādā izveidotā kontrole, lai īstenotu noteiktos mērķus. Kopsavilkumā par pagājušā gada darbu var teikt, ka izveidotās kontroles sistēmas strādā, bet pašvaldība ir pašā ceļa sākumā. Daudzas lietas ir sakārtojamas, īpaši tās, kas attiecas uz kontroles vides noteikšanu – kurš un kādā veidā būs tieši atbildīgs un izpildīs noteiktos mērķus un uzdevumus. Šeit visvairāk nepilnību, trūkst normatīvu, trūkst atbildīgā un procesa, kā darbs un pienākumi būtu veicami,» pauda D. Rijkuris. Viņš atzina, ka būtiski apdraudējumi vai riski, kas varētu pārtraukt pašvaldības darbu, nav konstatēti.
Jautājumu sadaļā deputāts Mārtiņš Mediņš interesējās par šī gada auditiem, uzsverot aktuālo ikdienas ceļu un ielu uzturēšanas funkciju. D. Rijkuris norādīja, ka šajā jomā šogad auditi nav paredzēti.
«Pašlaik procesa nodrošināšana notiek ar iepirkumā izvēlēta pakalpojuma sniedzēja palīdzību, un, vērtējot riskus sistēmā, nav bažu, ka tur būtu kaut kas neefektīvs procesā noticis. Tīri teorētiski iepirkuma procesa veikšana pašvaldībā ir pietiekami laba, vērtējot no kontroles sistēmas viedokļa. Tā ir viena no sistēmām, ko kontrolē ar likumdošanu. Tur interešu risku indikācijas nav. Galvenā riska būtība dabā neeksistē. Ja pastāv acīmredzamas bažas, ka kaut kas nav kārtībā šajās struktūrās, pie jautājuma var atgriezties,» pauda D. Rijkuris.
Tam gan M. Mediņš nepiekrita, norādot, ka riska būtība ir citāda. «Uzņēmējs, kas uzņēmās ceļu ikdienas uzturēšanu, nespēja paveikt darbus laikā. Bija pārmetumi no apvienību pārvaldēm. Nav garantijas, ka uzņēmējs, kas iegūs tiesības, darbus pienācīgā apjomā un kvalitātē veiks,» sašutis bija M. Mediņš.
Deputāti jautāja, kādi ir nosacījumi auditu izvēlei nozarēs un kāpēc tiem velta noteiktās stundas. «Kultūras jomai auditam atvēlētas 44 stundas, bet mežiem – 66. Kāpēc nav otrādi? Kultūras jautājumus skatāmies regulāri, mežu jautājumu – labi ja katru gadu,» vaicāja deputāts Juris Krievs.
«Konkrētai nozarei veltāmo stundu skaits balstīts uz riska izvērtējumu. Skatāmies, kāds ir risks sistēmā, mežiem tas ir lielāks. Neveicot pienācīgu mežu uzturēšanu, mežs zaudē vērtību. Risks ir daudz lielāks nekā tad, ja kāda kontrole nestrādā kultūras jomā. Tas ir vērtību saglabāšanas jomā,» atbildēja D. Rijkuris. Viņš uzsvēra, ka audita plānu saskaņo ar novada domes vadību un veido atkarībā no tā, kurā jomā saskata vairāk risku.
«Viss skaidrs. Aicināšu pieņemt zināšanai,» sarunas izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē noslēdza komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks, norādot, ka šajā gadījumā deputāti saņem tikai informāciju un par šo jautājumu nav jābalso.
Foto: Ziņo Bauskas novada audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris. Foto autors: Uldis Varnevičs
Jā, lēni gan Jūs – lielākais novada darbadevējs – “ieskrienaties”. Te ir tas gadījums, kad “skaitītājs ir ieslēgts” un darītājiem nekur nav jāsteidzas. Ja Jūs būtu privātuzņēmums, pa šo laiku jau nobankrotētu.
Iekšējais audits varētu izvērtēt, vai sabiedrisko attiecību nodaļa nav par lielu, vai “propagandas biļetens” nav izšķērdība attiecībā pret nepadarīto. Kamēr Jūs “revidējaties” bērniem ar īpašām vajadzībām Pamūšā šopavasar kārtējā “pesticīdu deva”, “Saulespuķe” joprojām ārpus pilsētas, skolu tīkls nesakārtots. R. Ābelnieka kungs vāji vada savu jomu. Nu nav cilvēkam iekšā nostāvēt līdzās pārmaiņām! Te īstā vieta kādam enerģiskam, gudram, uzņēmīgam un izlēmīgam 30 vai 40gadniekam, nevis kārtējam opim. Vectēviem vajadzētu vairāk laika veltīt mazbērniem, ierādot dažādas prasmes, nevis bremzēt attīstību. Dodiet vietu jaunajiem!
Nost ar vecajiem stagnātiem!
Man radies iespaids, ka R. Ābelnieka kungam ir bail no skolu direktoriem un pedagogiem. Tāpēc pārmaiņas ir tik gausas. Jā, ne visiem vectēviem un vecāmātēm ir drosme “ieskatīties pasē” un spēks/prāts atrast savām mentālajām un fiziskajām spējām atbilstīgas nodarbes.
Jā! Ko gan lai piebilst! Jau pavisam drīz svinēsim Latvijas valsts 34. atjaunošanas gadadienu, bet kā esam ES reitingu apakšdaļā, tā esam. Visu šo gadu laikā valsts pārvalde ir parādījusi savu rīcībnespēju un totālu haosu. Izglītības sistēma ir “sačakarēta” godam – drīz jau nepratīs ne lasīt, ne rakstīt. Lai iegūtu pamatizglītību eksāmeni jānokārto 10 % apjomā. Vai tas nav izsmiekls? Kādi būs nākamie darba darītāji? Veselības sistēma zem katras kritikas – uz valsts kompensētajiem speciālistu izmeklējumiem jāgaida gadiem, lielas daļas medicīnas darbinieku attieksme vienkārši dramatiska. Jaunie ceļi sabrūk jau pēc gada. Un tā varētu runāt par bezgalīgi daudzām lietām. Prieks par mūsu brāļiem igauņiem, kuri ir spējuši sakārtot un pārvaldīt godam savu valsti. Un diemžēl lielākajā daļā Latvijas pašvaldību notiek tieši tas pats.
Pieprasu nekavējoties Valsts Kontroles pilnu detalizētu audita pābaudi ar pilnu materiālo atbildību par mantas un naudas līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu.
Bauskas novads ir “nozagts”! Pašvaldība pati lemj, dara un vērtē!
Steidzami jāatlaiž visi pašvaldību atbildīgos amatos kvernošos 45+ vecā rauga darboņus kuri vairāk domā par pašlabumu un reitingiem.Ja grib valsts attīstību tad priekšroka jaunajai paaudzei kurai ir ieinteresētība un motivācija.Tik tiešām,34.gadi neatkarības,bet visu bojā vecie padomjlaiku recidīvisti,sarkanie baroni un pārējie pagātnes rēgi.
Audits un kontrole, riskantākā nozare – meži. Auditē vēlēšanu kampaņas vadītājs un auditē kolēģus, kuri tika ievēlēti. Faktiski risks ir 0 – auditējamajiem. 🙂 Man nav nekas pret personālijām, bet nu grūti ar neapbruņotu aci redzēt šīs audita sistēmas loģiskos pamatus.
Daudzās vietās šiverē jaunie. Kā nau, tā nau….
Es pārformulēšu savu domu. Šeit ir jautājums kas ir patiesais darba devējs auditam un vēl virknei vadošajiem amatiem – vai tā ir pašvaldība kā juridiska persona ar savām interesēm vai arī tomēr tā ir personu grupa ar savām personīgajām interesēm? Lieki piebilst, ka šīs intereses var dzīvē atšķirties. 🙂
Tas ir riktīgs, jēgpilns un izsmeļošs audita vadītāja teikums par ēku uzturēšanu izglītības un kultūras iestādēs. “Ātrāk tos nevarēja sākt, jo novadā esot notikuši daži ar ēkām saistīti procesi”. Kādi tieši procesi mēdz notikt ar izglītības un kultūras ēkām?
Rijkuris atgādina pavecu kompartijas līderi,daudz runā- maz pasaka
2025. gada jūnijā pašvaldības vēlēšanās visus rij kurus mērniekus neatgriezeniski vēlētāji kaitīgos atkritumus aizslaucīs vēstures mēslainē.
Roka roku mazgā, abas tīras!
Nu ko tad citu R. Ābelnieks teiks par D. Rikura paveikto, protams, ka viss skaidrs…
Abi tak no Nacionālās vienības nākuši.
Kur tad ir tie Jaunie darboņi? Kāpēc nepiesakas Bauskas konsultatīvajā padomē? Padarbojies, pierādi ko spēj , bet nē- uzreiz vajag lielu amatu un lielu algu.
Daļēja taisnība jau gan ir – tos pirmspensijas darbiniekus ragaviņās un prom uz mežu, mēs tie Jaunie tik mākam strādāt.
kaut kā, varbūt tikai man, izskatās, ka te notiek tikai darbošanās darbošanās pēc. Lai attiecīgos amatus ieņemošajiem būtu nodarbošanās par ko ik mēnesi algu saņemt un prēmiju gada nogalē, varbūt arī vairākas. Bet ieguvums no šiem auditiem, ko deputāti “pieņem zināšanai” kāds, ja jau pat Valsts kontroles auditu ar visiem sekojošajiem ieteikumiem retu reizi kāds “ņem vērā” un arī tikai tad, ja “parādās” sabiedriskais spiediens kādai no auditējamajām lietām. Kāds šeit, pēc gada var būt “spiediens”, ja nu vienīgi tas, ko likvidējam tualetē…
Dainis Rijkuris nav tas pats džeks, kas taisa smieklīgus rīlus par latviešiem facebook?
Kādus riska pilnos mežus viņi auditē? Pašvaldības?
Viss šis ir komēdija 🙂 Daiņuks galīgi izgāzās vēlēšanās, tad partijas biedri nez kādā vīzē uzdabūja jaunu amatu, kur kundziņam piesēst, citādi bez amatiem un naudiņas švaki…. Gudri, tukši un gari d….st tiešām māk! Audita nodaļas vadītājs ( amats!!!) ar sākotnēji veselu vienu darbinieku! Lūk, kāda tieši ir jēga un taustāms rezultāts šai gudrajai d…anai, kura saucas “ audits”???? Tieši nulle.
Audits ir tas pats kas Audi?Jauns modelis? Elektriskais? Vai tomēr barga revīzija?
Tik tukšs zābaks kā Rijkuris sen nebija redzēts. Tas nozīmē, ka darba devējs ir tāds pats. Visa nacionālā apvienība sastāv no tādiem… kas Okmans, kas Mačeks, kas Āboļnieks. U.c. kangari
kurš nejēga, slaists vai vienkārši blata dēļ ticis amatā, sev līdzīgos un savu darba vietu “noauditēs” citādi, kā “viss ir normas robežās” vai pat vēl labāk.
Kā var “auditēt” savu darbadevēju?! Interešu konflikts kā uz delnas! Aivari un deputāti, Jūs izšķērdējāt nodokļu maksātāju naudu! Vai pašvaldība Jums kā “spēļu kaste”?! Ak, Dievs, kas par diletantismu! Tāda izjūta, ka muļķi savēlēti! Ejiet mājās! Tautai mazāks ļaunums tiks!
nost ar visiem pagatnes regiem!