Šis pavasaris Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» bija citādāks nekā ierasts, jo «Covid-19»
pandēmijas dēļ tradicionālos Sējas svētkus nav atļauts rīkot un tie izpalika.
Lai
daudzinātu latviešu darba tikumu un nodotu to nākamajām paaudzēm, lauku
sētas saimnieki – Mediņu ģimene – sestdien, 15. maijā, tuvus un tālus
ļaudis aicināja uz Latvijas amatnieku un mājražotāju darinājumu
tirdziņu.
Tas atklāts ar Latvijas valsts karoga pacelšanu mastā
un Ausekļu dzirnavu himnu «Nevis slinkojot un pūstot». Senās tvaika
lokomotīves spalgais svilpiens šoreiz bija zīme, ka ikvienam jāievēro
striktie epidemioloģiskās drošības noteikumi. «Tiklīdz dampmeistars
pamanīs kādu pārkāpjam šīs prasības, atskanēs svilpe,» brīdināja
organizatori.
Pie Trīnes
klētiņas bija iekārtojies pastāvīgais Ausekļu dzirnavu viesis,
muzikants Albīns Baļčūns no Bauskas puses. Viņš gādāja par organizatoru
saikni ar apmeklētājiem un tirgotājiem un, lai būtu jautrāk, uzlaida arī
kādu meldiju. Ik pa brīdim mikrofonā atskanēja atgādinājums ievērot
distanci, būt piesardzīgiem un ielāgot drošības prasības. Katrā
tirdzniecības zonā bija atbildīgais par kārtību. Pirms pusdienlaika
ieradās arī policisti, kuri atzinīgi novērtēja pārdomāti un
epidemioloģiski droši iekārtoto teritoriju. Kādam aizmāršam gan nācās
aizrādīt par nepieciešamību pareizi lietot mutes un deguna
aizsargmaskas. «Ievērosim noteikumus, nemeklēsim piedzīvojumus un, ja
liktenis būs lēmis, rudenī tiksimies Pļaujas svētkos!» aicināja Ausekļu
dzirnavu saimes pārstāvji.
Katrā norobežotajā zonā bija 20
tirdzniecības vietu. Pie mājražotājiem un amatniekiem varēja iegādāties
stādus, kūpinājumus, sieru, medu, vīnu, pīrāgus, keramiku, lina, vilnas,
metāla izstrādājumus, rotas, klūgu pinumus un citas lietas. Tirgotāji
bija saradušies no malu malām – Saldus, Valmieras, Siguldas, Ādažiem,
Tērvetes, Rīgas, Aizkraukles – un tuvākas apkaimes – Skaistkalnes,
Vecumniekiem, Bauskas u. c.
Pirmo
reizi Vecumnieku pusē viesojās mājražotāja, z/s «Dzērvenīte A»
īpašniece Aina Muša no Saldus. Viņa jau 22 gadus nodarbojas ar dzērveņu
audzēšanu un tirdziņā piedāvāja gan svaigas ogas par divi eiro litrā,
gan sukādes un izkaltētas izspiedas tējai. Kopā ar dēlu Spundiņpurvā
apsaimniekojot sešus hektārus – četros audzē dzērvenes, pārējā platībā –
krūmmellenes. «Pamanīju reklāmu, pieteicos braukt tirgoties un tikai
tad sāku meklēt ceļu uz Bārbeli,» smej A. Muša, «izbraucām sešos no
rīta, bet tas bija to vērts – te ir tik ļoti skaista vieta. Mums patīk!»
Arī
piparkūku cepēja no Bauskas Sandra Pabērza atzina, ka «Ausekļu
dzirnavās» valda jauka un patīkama noskaņa. «Braucu uz katriem Sējas un
Pļaujas svētkiem, tikai pērn nebiju. Nobijos no pandēmijas,» teic
baušķeniece.
Vairāki pircēji, arī Rita Zvirbule
no Valles, atzina, ka šoreiz amatnieku un mājražotāju produkcija bijusi
ļoti daudzveidīga, nav bijis «viens un tas pats», kā novērots citviet,
kur organizēta tirgošanās. Savukārt kāda baušķeniece jūsmoja par
fantastisko, ievu un upes ieskauto pussalu aiz ūdensdzirnavu ēkas,
mīlīgo maizes namiņu un tam līdzās sakuplojušajām dzeltenajām purenēm,
ko sen nebija redzējusi ziedam. Arī citi novērtēja latvisko un sakopto
vidi, kas kopā ar iepirkšanās prieku bijis īsts baudījums.
