Sandra Giptere-Ivanova
Trešdien, 8. martā, ap plkst. 21.15 Bauskas novada Iecavas pagastā, autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža 42. kilometrā, 1967. gadā dzimis vīrietis, vadot kravas automašīnu «Scania» sakabē ar piekabi, virzienā no Rīgas uz Iecavu uz slidenās brauktuves sāka zaudēt kontroli pār automašīnas vadāmību un nobrauca no ceļa, portālu informēja Ilze Jurēvica, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.
Jau vēstījām, ka šajā dienā izveidojās pamatīgs sastrēgums virzienā no Iecavas uz Bausku.
Par notikumiem uz Bauskas–Iecavas ceļa 8. martā sniedz autobusa šoferis Oskars no Bauskas, kurš pats šajā dienā no Iecavas uz Bausku braucis divas stundas. Viņš stāsta, ka 43 gadus jau strādā par autobusa šoferi un labi pārzina, kas notiek uz A7 ceļa šajā posmā.
«Tas nebija melnais ledus – problēma ir uz ceļa sapūstajā sniegā. Smagā automašīna, kas nobremzēja, nevarēja «uzspolēt» kalniņā pie Šautleriem. Situācija tāda ne tikai putenī – brauc pa skaistu ceļu, saule spīd, brīnišķīgs laiks, un te pēkšņi – sapūstajā posmā ledus un sniegs. Tur savulaik arī jaunieši gāja bojā.
Zemniekiem ir atļauts blakus A7 ceļam nocirst visus kokus un krūmus. Līdz ceļa malai uztaisījuši savus laukus. Nav koku un krūmu, ceļu aizputina, un mašīnas avarē. Posmos, kur nav apstādījumu, būtu vismaz jānoliek siena ķīpas un jāizveido sniega valnis netālu no ceļa, lai sniegu aizkavētu. Padomju laikos bija sastādītas ābeles, lielie koki, tagad tas ir iznīcināts, nosēts viss līdz ar ceļu, līdz ar grāvi. Tagad brauc arī militārais transports ar sprādzienbīstamu saturu – kas notiks, ja tāda mašīna avarēs?» saka Oskars.
Viņš vērtē, ka situācija ir jārisina VSIA «Latvijas Valsts ceļi» vai valdībai, izdodot noteikumus, ka zemniekam, kura lauki atrodas pie ceļa, ir jānovērš ceļa apputināšana.
«Ja negrib atjaunot krūmus, lai liek sniega ķīpas. Visus šos ceļa posmus var apzināt – pieci gabali no Bauskas līdz Iecavai. Putenis atkārtosies, un tur vēl būs brīnumi. Tas jādara ātri, jo nelaime var būt klāt atkal jau rīt. Mūsu cilvēki iet bojā, kamēr zemnieki graudus pārdod pasaules tirgū. Tie, kas pieļauj ceļa ieputināšanu, varbūt pat neaizdomājas, ko izdarījuši. Iestādi ceriņus vai uzliec ķīpas posmos, rudenī noliec un pavasarī aizved prom!» rosina Oskars.
varbūt, autobraucēj, vispirms panāc lai zemnieks neaizar ceļa malā esošo grāvi, vai atjauno jau aizarto, kā arī ar arklu ‘neieķer” grants ceļa segumā, aparot ceļam pieguļošos laukus.
ko tik neizdomās labā barojumā esošais kabineta krēslā brīkšķinātājs Varbūt, zemniekam arī sniega pūtēju iegādāties, ar kura palīdzību mūsu ziemās ražot tās sniega ķīpas?
Nu diemžēl jāpiekrīt, ka dodot pilnīgu vaļu zemniekiem, nekas labs nav gaidāms. Zemnieks jau nav ekologs vai inženieris, viņš domā kā maksimāli iegūt kvadrātmetrus un savos laukos parādās 10 reizes gadā varbūt un to kas notiek ap tiem un kas notiek ilgtermiņā ar paša laukiem tas neinteresē, jo nav tāda izglītība un izpratne. Realitātē manuprāt ir tā, ka likvidējot jebkādus apstādījumus un veidojot gigantiskus laukus noteikti atstās paliekošas sekas. Aizputinātie ceļi, sabojātie grāvji ir viens stāsts. Otrs stāsts ir par bioloģisko daudzveidību, zemes eroziju un citiem ilgtermiņa procesiem. Sausā pavasarī vēji ieskrienas un uzņem spēku un pa gaisu nes tonnām augsnes. Kaut kāda domāšana sākas tad kad veldrē sagāž 60% labību, bet arī tad secinājums ir nepareizs – vajag prasīt pabalstu nevis dalīt laukus ar apstādījumiem pa robežvietām. Šeit var palīdzēt tikai Eiropas savienība, jo mūsu ministrijā sēdošie arī uzskata, ka viss pie mums ir ok un virziens pareizais.
Vainigi ir visi tikai ne celu uzturetajs—–varbut jalauzh ligums ar LVC un jadod privatajiem?????
Varbūt autoceļu uzturētāja atbildīgās personas (G. Ā) atbilstību vajadzētu izvērtēt. Kopšanas un kvalitātes standarti ir aizmirsti.
100 % piekrītu. vietā kur klaji lauki gar ceļa malām ir visbīstamākā braukšana.
Pie mums ir stepe…
Krūmi nav jāatjauno , tie izaug paši , protams tur , kur zemi “‘ nekustina ” .
Izvairos pat pietuvoties sniegam kurš uzpūsts uz ceļa braucamās daļas no malām,jo sajūta ka var auto sanest kaut braucu pa vidu starp joslām,ja nebrauc pretī mašīnas!
Visi tie ceļi nolaisti,no neizdarības.Iebraucot Lietuvā,ceļi tīri notīrīti(tur arī snieg,putina ka pa brīnumu).mums iebraucot Latvijā ka pa kalniem,iebrauktas sliedes,nekas tur nav kaisīts,ko šoferi izbraukājuši,tas arī ir…Sodi tikai šoferiem,bet valdība sēž un skaitā naudu.
Latvijā cilvēkiem ir pienākums iet uz darbu, maksāt valstij nodokļus ( a/m ekspluatācijas nodoklis, socialais nodoklis, ienākumu modoklis, PVN ) bet nav TIESIBU . Nokļusties ur darbu kā vēlaties , mašinas remontājiet pa savu naudu….. nevienam iedzīvotāju problēmas īsti neinterese. Ja visi atteiktos slikto ceļu dēl doties uz darbu, skolu, bērnudārzu ! un sēdētu mājās un lūgtu pabalstus, ko tad ? varbūt sāktu kustēties un miljonus sāktu pieškirt ceļu pārbūvei. Ja vien cilvēks Latvijā ir vērtība ! vai ir?
Padomijas laikos gar ceļu tika stādīti eglīšu dzīvžogi, ābeles, kā arī ceļu uzturēšanas dienests lika no dēļiem izgatavotus vairogus.
nekur tālu jau nav jābrauc pēc pieredzes, kā tas pie mums novērots, pietiek pavizināties pa ceļu Bauska- Priedītes, lai vismaz pārdesmit gadus šajā pasaulē nodzīvojušie ieraudzītu tās pārmaiņas vidē, ko esam veikuši paši savai zemei saimnieki būdami. Ir “pazudušas” gar ceļa malām kādreiz stādītās ābeles un egles, to vietā aramzeme līdz pašam ceļam. Kaucītes krasti aparti atstājot labi ja metru piekrastes pļavas. Kā arī, kāds slīpums uz upes krastu ir šiem arumiem, vai daudzviet tas nepārsniedz atļautos 30 grādus, kad nogāzi atļauts uzart. Daudz mums to dienestu, biedrību un citu organizāciju, diemžēl saimnieka interesi un sapratni- pie kā tāda saimniekošana novedīs, nesagaidīt. Skats uz visu ir caur eiro banknotēm un maksā jau daudziem par to, ka skaities amatā.
Kādas siena ķīpas, tagad velk pāri ceļam, uzliks ķīpas, veidosies kupenas ķīpu augstumā, koki un krūmi varēja kautko aizturēt, bet ne jau ķīpas, cik tad augstu viņas kraus.
Esam Eiropā…pilnīgā ž…..ā,nu diemžēl 😢😢😢
Te nu jāpiekrīt, agrāk gar ceļu malām auga atsevišķi koki, vai pat alejas. Vasarā no kokiem bija ēna, ziemā kaut nedaudz aizturēja puteni, un vienmēr bija patīkami skatīties uz šiem dabas objektiem. Nezinu kāda iemesla pēc koki ceļu malās tā tiek nīsti.
Jāgādā prese ,lai sniegu sapresētu ķīpās.Varbūt vienkāršāk ir savelt to bumbās?
no tiem pašiem zemniekiem jāiepērk burkāni un attiecīgajās vietās tie jāsasprauž zemnieku no sniega saveltajās “bumbās”, novietotajās gar šosejas malu. Kāds tūristu pieplūdums būtu, nekāda tūrisma aģentūras reklāma blakus nestāvētu. Visa Eiropa un ne tikai brauktu skatīties uz dīvainīšiem, kuri piedevām mēdz sēdēt kokos un ēst sēnes….
slēdziet to a 7 uz ziemu ciet,un bēda atrisināta,i naudu ieekonomēs,nebūs ja …ās pa grāvjiem
Koki, krūmi gar ceļiem noteikti ir laba lieta. Tiesa, pa nelielu gabalu no ceļa malas. Taču te rādās problēma – kas apsaimniekos to starpu starp ceļu un koku. Tagad līdz pat ceļa malai rosās zemnieki. Ja starpā būs koki, un neapstrādāta zeme, kas to kops, pļaus un novāks. Vai ceļinieki? Tie jau negrib tādu rūpi uzņemties,. Savukārt zemnieki atdot savu zemi un tur audzēt nezāles.
Tā, ka tā lieta nav vienkārša. Padomju laikos uz laukiem gar ceļu kur klajumi lika koka statnes, kas novērsa ceļa aizputināšanu. Varbūt būtu pie tā jātgriežas?
“vējlauzēju joslas” — pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā. Tā saucas pēc fizikas likumiem veidoti stādījumi, kas vēju salauž.