Bakteriālā iedega šovasar Latvijā konstatēta sešos gadījumos; perēkļi atrodas arī Bauskas novadā

Bakteriālā iedega šovasar Latvijā konstatēta sešos gadījumos, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

Paraugi iegūti četrās dažādās pārbaudes vietās – divos komercdārzos Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastos, kas ir iepriekšējo gadu baktērijas perēkļi, kā arī perēkļu buferzonās esošos piemājas dārzos Bauskas novada Viesturu pagastā un Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.

Vēl notiek papildu pārbaudes, lai aprēķinātu iznīcināmo koku skaitu.

Vienlaikus dienestā norāda, ka Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā šogad nogādāti kopumā 220 paraugi bakteriālās iedegas identificēšanai.

Līdz šā gada 3.augustam VAAD reģionālo nodaļu inspektori veikuši kopumā 890 pārbaudes dažādās saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās, pārbaudot bakteriālās iedegas vizuālās pazīmes un arī noņemot bezpazīmju paraugus slimības latentās formas noteikšanai.

Intensīvi apsekojumi notiek perēkļos, tas ir vietās, kur iepriekšējos gados konstatēta bakteriālā iedega, un to buferzonās. 2023.gada sezonas sākumā noteikti 47 aktīvie bakteriālās iedegas perēkļi.

Visvairāk objektu atrodas Kurzemes reģionā – Dienvidkurzemes, Saldus un Ventspils novadā kopā ir 35 perēkļi. Vēl bakteriālās iedegas perēkļi atrodas Jelgavas, Jēkabpils, Bauskas, Ogres un Augšdaugavas novados.

Pastiprināta uzmanība apsekojumu veikšanā pievērsta stādaudzētavām, ābeļu, bumbieru un krūmcidoniju komercdārziem, ceļmalu apstādījumiem. Inspektori dodas pārbaudēs arī uz parkiem un piemājas dārziem, tirdzniecības vietām.

VAAD skaidro, ka bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību inficētie un iespējami inficētie augi. Atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam, īpašniekam par inficēto augu iznīcināšanas pasākumu veikšanu pienākas kompensācija.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.

Iedzīvotājiem par privātā dārzā vai publiskā vietā uz saimniekaugiem novērotām pazīmēm, kas varētu liecināt par bakteriālās iedegas klātbūtni, jāziņo VAAD tuvākajā reģionālajā nodaļā.

LETA jau vēstīja, ka 2022.gadā VAAD bakteriālo iedegu konstatējis 20 personu īpašumos – deviņos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās un vienā pašvaldības apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, trijos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā, vienā privātpersonas apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, divos piemājas dārzos Saldus novada Blīdenes pagastā, vienā piemājas dārzā un vienā komercdārzā Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī vienā komercdārzā Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.

Pērn kompensācijām par bakteriālās iedegas radītajiem postījumiem Lauku atbalsta dienestam (LAD) tika piešķirti 12 995 eiro.

LAD kompensācijām pietikušās bija 19 personas par 343 bakteriālās iedegas saimniekaugu iznīcināšanu.

Foto: Publicitātes attēls